Neformāla kļūda
Neformāla kļūda ir arguments, kura izvirzītās premisas neatbalsta piedāvāto secinājumu. Neformālas kļūdas bieži rodas argumentācijas kļūdas dēļ. Tādējādi premisas tiek nepareizi saistītas ar secinājumu. Atšķirībā no formālās kļūdas kļūda ir saistīta ar secinājuma jautājumiem, jo propozīciju formulēšanai tiek izmantota valoda; dabiskā valoda ļauj pateikt vairāk, nekā formālās loģikas simbolisms var atspoguļot. Visās neformālajās deduktīvās domāšanas kļūdās ir būtiska neatbilstība starp premisām un secinājumu. Tas argumentu padara nederīgu. Bieži vien šī neatbilstība rodas tāpēc, ka pastāv slēpta koprēzeja. Ja šī koppriekšnoteikums tiktu norādīts, tas apstiprinātu argumentu.
Induktīvās neformālās kļūdas nedaudz atšķiras no tām līdzīgajām deduktīvajām kļūdām, jo to priekšrocība ir drīzāk premisas un secinājuma saiknes induktīvā stiprība, nevis slēpto premisu klātbūtne. Piemēram, pārsteidzīgas vispārināšanas kļūdu var aptuveni formulēt šādi:
p) S ir P
p) S arī ir Q
c) tāpēc visi Ps ir arī Qs
Ja P un Q populācijas ir pārāk lielas, lai veiktu pilnīgu izlasi, tad apgalvojums ir induktīvs. Šādā gadījumā sasteigts vispārinājums rodas tad, ja Ps un Q skaits ir nepietiekams, lai reprezentētu attiecīgās populācijas. Ir svarīgi atšķirt argumentācijas principu (deduktīvo vai induktīvo) no argumenta premisas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir neformāla kļūda?
A: Neformāla kļūda ir loģisks arguments, kura premisas nepamato secinājumu. Tā rodas tad, ja starp premisām un secinājumu ir neatbilstība, ko parasti izraisa neizteikta kopēja premisa.
J: Ar ko tas atšķiras no formālās kļūdas?
A: Formāla kļūda ir saistīta ar loģikas jautājumiem, bet neformāla kļūda ir saistīta ar kļūdām argumentācijā, kas rodas tāpēc, ka dabiskā valoda ļauj pateikt vairāk, nekā formāli var attēlot.
J: Kādi ir daži neformālo kļūdu piemēri?
A: Neformālo kļūdu piemēri ir pārsteidzīgs vispārinājums, divdomība un neskaidrību kļūdas.
J: Kas ir pārsteidzīgs vispārinājums?
A: Pārsteidzīgs vispārinājums ir tad, ja kāds izdara apgalvojumu, pamatojoties uz pārāk mazu izlases lielumu, kas neatspoguļo visu populāciju. Tas var novest pie nepareizu secinājumu izdarīšanas, pamatojoties uz ierobežotiem pierādījumiem.
J: Kas ir divdomība?
A: Ekvivokācija notiek tad, kad vienam un tam pašam vārdam vai frāzei tiek izmantotas divas dažādas nozīmes, lai to labāk iekļautu argumentā. Tas var radīt neskaidrības un arī kļūdainus secinājumus.
J: Kas ir divdomības kļūdas?
Atbildes: Divnozīmības kļūdas rodas, ja vārdiem vai frāzēm ir vairākas nozīmes, kas var likt cilvēkiem izdarīt nepareizus secinājumus par kaut ko, jo viņi to interpretē citādi, nekā bija paredzēts.
