Neformālās kļūdas: kas tās ir, piemēri un kā tās atpazīt

Uzzini, kas ir neformālās kļūdas, biežākie piemēri un praktiski padomi, kā tās atpazīt un novērst ikdienas diskusijās.

Neformāla kļūda ir arguments, kurā izvirzītās premisas neatbalsta piedāvāto secinājumu. Neformālās kļūdas parasti rodas argumentācijas problēmu dēļ: premisas tiek saistītas ar secinājumu nepareizā veidā vai tiek izmantots valodas apmāns. Atšķirībā no formālās kļūdas, kur problēma rodas no loģikas formas, neformālā kļūda ir saistīta ar secinājuma saturu un to, kā tiek lietota valoda. Dabiskā valoda var izteikt nianses un pieņēmumus, ko formālās loģikas simbolisms neatspoguļo, tāpēc tieši valodas un nozīmes jautājumi bieži vada uz neformālām kļūdām.

Visās neformālajās deduktīvās domāšanas kļūdās ir būtiska neatbilstība starp premisēm un secinājumu: premisas, kā tās ir formulētas, nepietiek, lai uzliktu secinājuma patiesumu. Tas padara argumentu nederīgu. Ļoti bieži šī neatbilstība rodas tāpēc, ka argumentā pastāv slēpta koppriekšnoteikums (jeb slēptā premisa). Ja šo koppriekšnoteikumu atklātu un iekļautu argumentā, secinājums var kļūt pamatotāks; ja ne, arguments paliek nepamatots.

Deduktīvās un induktīvās neformālās kļūdas

Induktīvās neformālās kļūdas atšķiras no deduktīvajām pēc tā, kā tiek vērtēta premisu un secinājuma saistība. Deduktīvā argumentā patiesas premisas garantē patiesu secinājumu; ja šī garantija nav, arguments ir nederīgs. Induktīvā argumentā premisas sniedz stiprāku vai vājāku atbalstu secinājumam — te runa nav par absolūtu garantiju, bet par induktīvā stiprība. Neformāla induktīvā kļūda ir tad, kad argumenta premisas nerada pietiekamu pamatojumu secinājumam.

Piemēram, pārsteidzīgas vispārināšanas kļūdu var aptuveni formulēt šādi:

p) S ir P

p) S arī ir Q

c) tāpēc visi Ps ir arī Qs

Ja P un Q populācijas ir pārāk lielas, lai veiktu pilnīgu izlasi, tad apgalvojums ir induktīvs. Sasteigtu vispārinājumu guļ pamatos nepietiekams paraugs, reprezentativitātes problēmas vai izlases izvēles kļūdas — tas viss samazina induktīvo stiprību. Ir svarīgi atšķirt argumenta loģikas principu (deduktīvo vai induktīvo) no paša argumenta premisām: tie ir divi atsevišķi jautājumi.

Biežākās neformālās kļūdas — īsi apraksti un piemēri

• Ad hominem — uzbrūk personai, nevis tās apgalvojumam. Piemērs: "Tavs viedoklis nav derīgs, jo tu neesi eksperts." Tas neatklāj, vai apgalvojums ir patiess.
• Straw man (vējcūkas arguments) — sagrozina oponenta pozīciju, padarot to vieglāk uzbrūkam. Piemērs: "Tu saki, ka vajag ierobežot atsevišķas brīvības — tu gribi pilnīgu cenzūru!"
• Post hoc / false cause (pēctecības kļūda) — pieņem, ka, ja viens notikums seko pēc otra, pirmais izraisīja otro. Piemērs: "Pēc manas brālēna zāļu lietošanas viņa veselība uzlabojās; tās noteikti darbojas."
• Sasteigtas vispārināšanas — secina par visu grupu uz pamata ierobežota parauga. Piemērs: "Satiku divus sliktus taksometru vadītājus no pilsētas X — visi šo pilsētas taksometri ir slikti."
• Equivocation (vārdu dubultā nozīme) — argumentā tiek izmantota vārda vai frāzes divdomība. Piemērs: "Brīvība nozīmē darīt, ko gribi; ja tu dari, ko gribi, dari arī, ko zini. Tātad brīvība nozīmē darīt jebko."
• Begging the question (circulāra argumentācija) — secinājums tiek iepriekš pieņemts premisās. Piemērs: "Šis teksts ir ticams, jo tas ir autoritatīvs." (Autoritātes ticamība tiek pieņemta bez pamatojuma.)
• Slippery slope (slīdošā nogāze) — apgalvo, ka neliels solis neizbēgami novedīs pie ārkārtīgi negatīvām sekām, bez pierādījumiem par šādu ķēdi.

Kā atpazīt neformālo kļūdu — praktiski soļi

• Pārbaudiet premisas: vai tās ir skaidri formulētas un vai tās tiešām atbalsta secinājumu?
• Meklējiet slēptos pieņēmumus (koppriekšnoteikumus): kas jāpieņem par patiesu, lai arguments darbotos?
• Novērtējiet nozīmju stabilitāti: vai tiek lietoti termini ar mainīgu nozīmi (equivocation)?
• Skatiet uz pierādījumu apjomu un kvalitāti: vai paraugs ir reprezentatīvs? Vai cēloņsakarības apgalvojums ir pamatots?
• Pārbaudiet, vai arguments nenovērš uzmanību uz nepieciešamām detaļām (ad hominem, straw man).
• Mēģiniet formalizēt argumentu: ja to var pārfrāzēt formālā veidā, kļūdas raksturs parasti kļūst skaidrāks.

Kā reaģēt uz neformālām kļūdām

• Pieprasiet precizitāti — lūdziet paskaidrot un precizēt premisas vai definīcijas.
• Atklājiet un izceliet slēpto premisu; uzdodiet jautājumu, vai tā ir patiess vai pamatots pieņēmums.
• Piedāvājiet pretpiemēru — viens vienkāršs pretpiemērs var diskreditēt pārāk vispārinātu secinājumu.
• Kontrolējiet nozīmju maiņu: ja kāds vārds tiek lietots dažādā nozīmē, norādiet uz to un pieprasiet konsekvenci.
• Pieprasiet pierādījumus cēloņsakarībai; piedāvājiet alternatīvas skaidrojuma iespējas.

Neformālas kļūdas ir bieži sastopamas ikdienas dialogā, medijos, politikā un pat zinātniskajos diskursos. Tās atpazīšana un korekta rīcība palīdz uzlabot diskusiju kvalitāti un nostiprina argumentu pamatotību. Loģikas pamati, kritiskā domāšana un prakse argumentu analīzē palīdz labāk atšķirt derīgus argumentus no tiem, kuru secinājumi neatbilst to premisām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir neformāla kļūda?

J: Ar ko tas atšķiras no formālās kļūdas?

J: Kādi ir daži neformālo kļūdu piemēri?

J: Kas ir pārsteidzīgs vispārinājums?

J: Kas ir divdomība?

J: Kas ir divdomības kļūdas?

Meklēt pēc burta