Pārsteidzīgs vispārinājums

Pārsteidzīga vispārināšana ir neformāla kļūdaina vispārināšana, pieņemot lēmumus, pamatojoties uz pārāk maz pierādījumiem vai neapzinoties visus mainīgos. Statistikā tas var nozīmēt plašus pētījuma secinājumus balstīt uz nelielu izlases grupu.

Pārsteidzīgu vispārinājumu, kas izdarīts, pamatojoties uz vienu piemēru, dažkārt dēvē par "vientuļā fakta kļūdu" vai "pierādījuma ar piemēru kļūdu".

Ja pierādījumi tiek apzināti izslēgti, lai novirzītu rezultātu, to dažkārt dēvē par "izslēgšanas kļūdu".

Piemērs

Pārsteidzīgs vispārinājums var būt šāds

X ir taisnība attiecībā uz A.

X ir taisnība attiecībā uz B.

X ir taisnība attiecībā uz C.

X ir taisnība attiecībā uz D.

Tāpēc X ir patiess attiecībā uz E, F, G utt.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir pārsteidzīgs vispārinājums?

A: Pārsteidzīga vispārināšana ir neformāla kļūdaina vispārināšana, pieņemot lēmumus, pamatojoties uz pārāk maz pierādījumiem vai neapzinoties visus mainīgos.

J: Kāds ir pārsteidzīgas vispārināšanas piemērs?

A: Statistikā pārsteidzīgas vispārināšanas piemērs ir plaša mēroga secinājumu izdarīšana, balstoties uz nelielu izlases grupu.

J: Kas ir vientuļā fakta kļūda?

A: Kļūdainais vientuļais fakts jeb pierādījums ar piemēru ir kļūda, kad tiek veikts pārsteidzīgs vispārinājums, pamatojoties uz vienu piemēru.

J: Kas ir izslēgšanas kļūda?

A: Ja pierādījumi tiek apzināti izslēgti, lai novirzītu rezultātu, to dažkārt dēvē par izslēgšanas kļūdu.

J: Kā izvairīties no pārsteidzīgas vispārināšanas?

A: No pārsteidzīgas vispārināšanas var izvairīties, nodrošinot, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, un pirms lēmuma pieņemšanas vai secinājuma izdarīšanas apsverot visus mainīgos.

J: Kāpēc pārsteidzīgs vispārinājums ir kļūda?

A: Pārsteidzīgs vispārinājums ir kļūdains, jo tā pamatā ir nepietiekami pierādījumi, kas var novest pie nepareiziem secinājumiem vai lēmumiem.

J: Kāpēc ir svarīgi atpazīt pārsteidzīgu vispārinājumu?

A: Ir svarīgi atpazīt pārsteidzīgu vispārinājumu, jo tas var novest pie nepareiziem lēmumiem vai secinājumiem, pamatojoties uz nepietiekamiem un neobjektīviem pierādījumiem.