Steidzīga vispārināšana — loģikas kļūda: definīcija un piemēri
Uzzini, kas ir steidzīga vispārināšana, kā to atpazīt un izvairīties — definīcija, ilustrējoši piemēri un praktiski padomi kritiskai domāšanai.
Pārsteidzīga vispārināšana ir neformāla kļūdaina vispārināšana, pieņemot lēmumus, pamatojoties uz pārāk maz pierādījumiem vai neapzinoties visus mainīgos. Statistikā tas var nozīmēt plašus pētījuma secinājumus balstīt uz nelielu izlases grupu.
Pārsteidzīgu vispārinājumu, kas izdarīts, pamatojoties uz vienu piemēru, dažkārt dēvē par "vientuļā fakta kļūdu" vai "pierādījuma ar piemēru kļūdu".
Ja pierādījumi tiek apzināti izslēgti, lai novirzītu rezultātu, to dažkārt dēvē par "izslēgšanas kļūdu".
Piemēri no ikdienas un zinātnes
- Ikdienas piemērs: pēc viena sliktas pieredzes restorānā secināt, ka visi restorāni ir sliktas kvalitātes.
- Darba vidē: ja projekts ar nelielu komandu neizdodas, no tā izdarīt secinājumu, ka visi mazi projekti neizdodas.
- Statistika: pētījums ar 10 respondentiem par visu valsts iedzīvotāju uzskatiem — rezultātus izmantot kā vispārīgus secinājumus bez izlases reprezentativitātes pārbaudes.
Kāpēc tā rodas
- Nepietiekami dati: secinājumi tiek balstīti uz par maz informācijas.
- Izlases nobīde: izvēlēta nereprezentatīva grupa vai gadījumi, kas neatspoguļo kopumu.
- Apstiprināšanas (confirmation) bias: cilvēki pamanīs un atcerēsies tikai tos piemērus, kas apstiprina viņu sākotnējo viedokli.
- Steiga un vienkāršošana: vēlme ātri pieņemt lēmumu bez rūpīgas analīzes.
Kā atpazīt steidzīgu vispārināšanu
- Pārdomājiet, vai secinājums balstās uz vienu vai ļoti ierobežotu skaitu piemēru.
- Pārbaudiet, vai izlase ir reprezentatīva un vai dati nav atlasīti sistēmiski.
- Skatieties pēc pretējām liecībām — vai tās ir apskatītas un ņemtas vērā?
- Uzmanieties no teikumiem, kas satur absolūtus izteikumus pēc atsevišķiem gadījumiem (piemēram, "visu laiku", "vienmēr", "nekad").
Kā izvairīties un labot kļūdu
- Vāciet plašākus un reprezentatīvākus datus pirms vispārināšanas.
- Izmantojiet statistiskos rīkus — piemēram, ticamības intervālus, hipotežu testus un izlases lieluma aprēķinus.
- Apzinieties un pārbaudiet iespējamos noviržu avotus, piemēram, atlases vai mērījumu kļūdas.
- Pārliecinieties, ka ņemat vērā kontrapierādījumus un alternatīvās skaidrošanas.
Statistiskie un filozofiskie aspekti
Ne visi vispārinājumi ir nepamatoti — zinātnē vispārinājumi tiek veidoti uz rūpīgi pārbaudītu datu bāzes un atkārtojamu rezultātu pamata. Steidzīga vispārināšana kļūst par problēmu, kad pētījuma dizains, izlase vai datu apjoms nav pietiekami, lai atbalstītu radīto teoriju. Statistiski nozīmīgu secinājumu pieņemšanai parasti nepieciešama adekvāta izlases lieluma izvērtēšana, reprezentativitāte un reproducējamība.
Saistītās kļūdas
- Vientuļā fakta kļūda — vienas novērojuma pāreja uz vispārēju secinājumu.
- Izslēgšanas kļūda — pretējo pierādījumu ignorēšana vai izslēgšana, lai noturētu sākotnējo secinājumu.
- Citu neloģisku vispārinājumu veidi, piemēram, stereotipizācija un selektīvā uztvere.
Kopsavilkums
Pārsteidzīga vispārināšana ir izplatīta loģikas kļūda, kuras izvairīšanās prasa kritisku domāšanu, pienācīgu datu vākšanu un apzinātu pārbaudi par to, vai pierādījumi ir pietiekami un reprezentatīvi, lai atbalstītu vispārinājumu.
Piemērs
Pārsteidzīgs vispārinājums var būt šāds
X ir taisnība attiecībā uz A.
X ir taisnība attiecībā uz B.
X ir taisnība attiecībā uz C.
X ir taisnība attiecībā uz D.
Tāpēc X ir patiess attiecībā uz E, F, G utt.
Saistītās lapas
- Neredzīgie un zilonis
- Silogisms
- Conflation
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pārsteidzīgs vispārinājums?
A: Pārsteidzīga vispārināšana ir neformāla kļūdaina vispārināšana, pieņemot lēmumus, pamatojoties uz pārāk maz pierādījumiem vai neapzinoties visus mainīgos.
J: Kāds ir pārsteidzīgas vispārināšanas piemērs?
A: Statistikā pārsteidzīgas vispārināšanas piemērs ir plaša mēroga secinājumu izdarīšana, balstoties uz nelielu izlases grupu.
J: Kas ir vientuļā fakta kļūda?
A: Kļūdainais vientuļais fakts jeb pierādījums ar piemēru ir kļūda, kad tiek veikts pārsteidzīgs vispārinājums, pamatojoties uz vienu piemēru.
J: Kas ir izslēgšanas kļūda?
A: Ja pierādījumi tiek apzināti izslēgti, lai novirzītu rezultātu, to dažkārt dēvē par izslēgšanas kļūdu.
J: Kā izvairīties no pārsteidzīgas vispārināšanas?
A: No pārsteidzīgas vispārināšanas var izvairīties, nodrošinot, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, un pirms lēmuma pieņemšanas vai secinājuma izdarīšanas apsverot visus mainīgos.
J: Kāpēc pārsteidzīgs vispārinājums ir kļūda?
A: Pārsteidzīgs vispārinājums ir kļūdains, jo tā pamatā ir nepietiekami pierādījumi, kas var novest pie nepareiziem secinājumiem vai lēmumiem.
J: Kāpēc ir svarīgi atpazīt pārsteidzīgu vispārinājumu?
A: Ir svarīgi atpazīt pārsteidzīgu vispārinājumu, jo tas var novest pie nepareiziem lēmumiem vai secinājumiem, pamatojoties uz nepietiekamiem un neobjektīviem pierādījumiem.
Meklēt