Ingerophrynus: īsto krupju ģints — sugas, izplatība un Gollum suga
Ingerophrynus — īsto krupju ģints ar 11 sugām: sugu pārskats, izplatība Dienvidaustrumāzijā un unikālā Ingerophrynus gollum suga. Uzzini par biotopiem un taksonomiju.
Ingerophrynus ir īsto krupju ģints, kurā šobrīd ietilpst vienpadsmit sugas. Desmit no šīs ģints sugām agrāk tika klasificētas kā Bufo sugas, taču taksonomiskās pārskatīšanas rezultātā tās pārcēla uz atsevišķu ģinti. 2007. gadā šai ģintij pievienoja jaunu sugu — Ingerophrynus gollum, kura nosaukta par godu J. R. R. R. Tolkīna (J. R. R. Tolkien) radītajam varonim Gollumam. Ingerophrynus sugas dzīvo Dienvidaustrumāzijā, tostarp Dienvidjunnānā, Indočīnā, Taizemes pussalā un Malajā, Sumatrā, Borneo, Javas salā, Nias salā un Sulavesi.
Izskats un pazīmes
Ingerophrynus krupji parasti ir vidēji mazi vai vidēji lieli īsto krupju pārstāvji ar raupju, zvīņainu ādu un labi attīstītiem parotoīda dziedzeriem, kas ir raksturīgi Bufonidae dzimtai. Atsevišķām sugām var būt kraniālās rievas vai izteiktas krūšu vai krustu formas raksturiezīmes, taču sugu iekšējā variācija un morfoloģiskās atšķirības prasa uzmanīgu noteikšanu, bieži izmantojot gan ārējas pazīmes, gan akustiskos signālus (pārošanās balsis).
Dzīves vide un uzvedība
Šīs ģints sugas parasti saistītas ar tropu un subtropu zemienēm, mitrājiem, meža kārtām un upju pietekām. Daudzas sugas izvēlas palikt tuvu zemes virsmai un ir naktiskas — aktīvas galvenokārt naktī, ⟩pārošanās sezonā tie koncentrējas ap stāvošiem vai lēni tekošiem ūdeņiem, kur notiek olšūnu dēšana un kāpuru attīstība. Dažas sugas spēj dzīvot arī cilvēka ietekmētās teritorijās, citām nepieciešami neskarti meži un mitras biotopi.
Ingerophrynus gollum
Ingerophrynus gollum ir salīdzinoši nesena sugas atklāsme (aprakstīta 2007. gadā). Sugas nosaukums atsaucas uz literāro tēlu Gollumu, un tas bieži tiek minēts kā piemērs, kā dažkārt zinātniskos nosaukumos tiek izmantoti kultūras vai literāri atspoguļoti motīvi. Par šo sugu informācija var būt ierobežota — daudzi jaunatklātie amfībiju taksoni ir maz pētīti, tāpēc to izplatība, populāciju lielums un bioloģija prasa papildu izpēti. Lielākā daļa Ingerophrynus sugu ir izplatītas reģionos, ko aptver iepriekš minētās saites: Dienvidjunnānā, Indočīnā, Taizemes pussalā, Malajā, Sumatrā, Borneo, Javas, Nias salā un Sulavesi.
Saglabāšana un draudi
Daudzas Ingerophrynus sugas, tāpat kā citas tropu amfībijas, sastopas ar nopietniem draudiem:
- habitat loss — mežu izciršana, zemes izmantošanas maiņa lauksaimniecībā un urbanizācija;
- mitrāju un upju piesārņošana, kas ietekmē kāpuru attīstību;
- bioloģiskā daudzveidība samazinās arī klimata pārmaiņu un invazīvu sugu dēļ;
- ērču un sēņu radīti iekaisumi (piem., bradiomykozes, kātrum) un citas slimības, kas var ietekmēt populācijas;
- ierobežota izpēte — daudzu sugu statusu nevar precīzi novērtēt, jo trūkst datu par izplatību un populāciju tendencēm.
Lai saglabātu šīs sugas, nepieciešami lauka pētījumi, monitorings, aizsargājamu teritoriju izveide un vietējo biotopu aizsardzība.
Pētniecība un taksonomija
Ingerophrynus ģints piemēro taksonomiskās pārskatīšanas, kas bieži saistīta ar molekulārajām analīzēm un detalizētu morfoloģisko salīdzinājumu. Lai arī daudzas sugas ir nosauktas un aprakstītas, jaunu sugu atklāšana un ģenētiskie pētījumi turpina precizēt šo amfībiju klasifikāciju un evolūcijas attiecības.
Noslēgumā: Ingerophrynus ir nozīmīga īsto krupju ģints Dienvidaustrumāzijā, kuras sugas aizņem dažādus mitrus biotopus. Lai nodrošinātu šo amfībiju nākotni, nepieciešama gan vietējo biotopu aizsardzība, gan padziļināta zinātniskā izpēte.
Sugas
| Binomiālais nosaukums un autors | Vispārpieņemtais nosaukums |
| Ingerophrynus biporcatus (Gravenhorst, 1829) | Krustknābja krupjiņa |
| Ingerophrynus celebensis (Günther, 1859) | Sulavēzijas krupis |
| Ingerophrynus claviger (Peters, 1863) | Benkulēna krupis |
| Ingerophrynus divergens (Peters, 1871) | Malajiešu pundurknābja krupji |
| Ingerophrynus galeatus (Günther, 1864) | Kaulgalvīgā krupjiņa |
| Ingerophrynus gollum Grismer, 2007 | |
| Ingerophrynus kumquat (Das un Lim, 2001) | |
| Ingerophrynus macrotis (Boulenger, 1887) | Lielā ausainā krupjiņa |
| Ingerophrynus parvus (Boulenger, 1887) | Mazā Malakas krupīte |
| Ingerophrynus philippinicus (Boulenger, 1887) | Filipīnu krupis |
| Ingerophrynus quadriporcatus (Boulenger, 1887) | Lielā Malakas krupjiņa |
Jautājumi un atbildes
J: Cik sugu ir Ingerophrynus ģintī?
A: Ingerophrynus ģintī ir vienpadsmit sugas.
J: Kāda bija iepriekšējā desmit šīs ģints sugu klasifikācija?
A: Agrāk desmit šīs ģints sugas tika uzskatītas par Bufo ģints sugām.
J: Kad Ingerophrynus ģintij pievienoja sugu Ingerophrynus gollum?
A: 2007. gadā Ingerophrynus ģintij pievienoja sugu Ingerophrynus gollum.
J: Pēc kura tēla ir nosaukta Ingerophrynus gollum suga?
A: Sugas Ingerophrynus gollum nosaukums dots J. R. R. R. Tolkīna radītā Golluma tēla vārdā.
J: Kurās valstīs dzīvo šīs sugas?
A: Šīs sugas dzīvo Dienvidjunnā un Indočīnā, Taizemes pussalā un Malajā, Sumatrā, Borneo, Javas salā, Nias salā un Sulavesi.
Vai Ingerophrynus ģints sugas ir čūsku sugas?
A: Nē, Ingerophrynus ģints sugas ir īsto krupju sugas.
J: Kā var raksturot Ingerophrynus ģinti?
A: Ingerophrynus ģinti var raksturot ar vienpadsmit īsto krupju sugām, kas dzīvo vairākās Dienvidaustrumāzijas valstīs.
Meklēt