Apterygota ir neliela primitīvo kukaiņu apakšklase.
Tie ir kukaiņi, kuriem nekad to evolūcijas vēsturē nav bijuši spārni. Pirmo reizi fosilijās tie sastopami Devona perioda Rhinī (Rhynie chert) atradnēs pirms aptuveni 400 miljoniem gadu. Lai gan dažiem citiem kukaiņiem, piemēram, blusām, arī nav spārnu, šie kukaiņi ir cēlušies no spārnotiem kukaiņiem un evolūcijas gaitā tos ir zaudējuši. Turpretī apterigoti ir primitīva kukaiņu grupa, kas atšķīrās no citām kārtu kukaiņiem pirms spārnu evolūcijas.
Tiem piemīt arī dažas citas primitīvas iezīmes (iezīmes). Nimfām (jaunākās stadijas) metamorfoze ir neliela vai tās nemetamorfozējas vispār, tāpēc tās izskatās kā pieaugušie īpatņi. Pēc dzimumgatavības sasniegšanas tās turpina pārtapt visu mūžu, un tām ir vairākas instāras (stadijas). Visiem citiem kukaiņiem ir tikai viena dzimumgatavības stadija. To āda ir plāna, tāpēc tie izskatās caurspīdīgi. Tēviņi spermu nogulda iepakojumos, nevis apaugļo mātīti iekšēji.
Pašlaik neviena suga nav iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā.
Taksonomija un klasifikācija
Termins "Apterygota" tiek lietots vēsturiskā nozīmē, lai apzīmētu primitīvi spārnu trūkstošas kukaiņu grupas. Mūsdienu taksonomijā šī grupa tiek uzskatīta par parafiletisku — tas nozīmē, ka tajā apvienotie taksoni nav visi cēlušies no kopēja pēctecības posma, un daļa no tiem ir tuvāki spārna attīstībai. Galvenās kārtas, kuras tradicionāli pieskaitīja apterigotiem, ir Archaeognatha (bieži sauktas par "lēkājošajām astiņkājām" jeb bristletails) un Zygentoma (piemēram, sudrabteni jeb silverfish).
Ķermeņa uzbūve un īpašības
Raksturīgākās iezīmes:
- Trīs astes pavedieni: divas laterālās cerci un viduslīnijas filaments (epiprocts), kas veido tā saucamo "asti".
- Ametabolisks attīstības tips — jaunie mazuļi (nimfas) izskatās kā mazas pieaugušās formas un nekādā lielā metamorfiskā pārejā nepārvēršas.
- Mūža laikā turpinās mijmaiņa (molt) arī pēc dzimumgatavības sasniegšanas (indeterminēta augšana), tādēļ pieaugušie var pārtapt vairākas reizes.
- Mandibulas: Archaeognatha mandibles ir mono-kondiliskas (viena piestiprināšanās vieta), bet Zygentoma — dikondiliskas (divas piestiprināšanās vietas) — šī atšķirība ir būtiska, izprotot evolūcijas attīstību starp grupām.
- Dažām sugām (piem., sudrabtenēm) ķermeni klāj smalkas zvīņas, kas atšķir tās no citām maitā.
- Redze un antenas: redze var būt labi attīstīta (Archaeognatha) vai samazināta/iztrūkstoša (dažas Zygentoma), bet antenas ir garas un jutīgas.
Dzīves cikls un uzvedība
Apterigotu kukaiņu nimfas dzīvo līdzīgos mikrohabitos kā pieaugušie un barojas ar organiskām atliekām, sēnēm un dažkārt cietajiem ogļhidrātiem (piemēram, papīru, līmēm, tekstilizstrādājumiem mājas apstākļos). Tēviņi parasti neapaugļo mātīti tieši — sperma tiek noglabāta spermatoforu veidā, ko mātīte savāc.
Ekoloģija un izplatība
Apterigoti dzīvo mitros, slēptos mikrohabitos — zem koku mizas, lapu kaudzēs, zem akmeņiem, kā arī cilvēku apmetnēs (dažas sudrabteņu sugas). Tie ir svarīgi sadalītāji un organiskā materiāla sadalē veicina barības vielu atgriešanos augsnē. Dažas sugas var būt kaitīgas cilvēka mantām (piem., audumu vai grāmatu bojājumi), bet lielākā daļa ir nekaitīga un slēpjas no tiešas saskares.
Fosilijas un evolūcijas nozīme
Fosilijas no Devona perioda (piemēram, Rhynie chert) liecina, ka primitīvi spārnu trūkstošie kukaiņi pastāvēja ļoti agri un bija viena no pirmajām īstajām kukaiņu līnijām. Tas atbalsta ideju, ka apterigoti atšķīrās pirms spārnu attīstības un sniedz svarīgu informāciju par kukaiņu agrīno evolūciju.
Aizsardzība un cilvēku attieksme
Daudzas apterigotu sugas nav starptautiski vai lokāli klasificētas kā apdraudētas, tomēr to lokālā statusa noteikšana var atšķirties pēc reģiona un biotopa. Tās bieži vien nav tādā mērā pētītas kā plašāk zināmas kukaiņu grupas, tādēļ patoloģijas un izmaiņas populācijās var palikt nepamanītas. Mājas apstākļos sudrabteņi var radīt ekonomisku kaitējumu, taču lielākā daļa apterigotu pilda ekoloģiski vērtīgu lomu dabiskiem ekosistēmām.
Rezumējot — "Apterygota" apzīmē primitīvas, neatgriezeniski bezspārnas kukaiņu grupas ar vienkāršu attīstību un vairākām arhaiskām morfoloģiskām iezīmēm; tomēr mūsdienu sistemātikā šo vienību lietošana ir ierobežota, jo tā neatspoguļo pilnīgi precīzu evolūcijas attiecību tīklu starp kukaiņiem.