Džoiss Kerijs — īru romānists un prozaiķis (1888–1957)
Džoiss Kerijs (1888–1957) — īru romānists un prozaiķis; no Nigērijas koloniālā dienesta līdz spilgtiem romāniem kā "Aissa Saved" — dzīve, darbi un literārais mantojums.
Džoiss Kerijs (1888. gada 7. decembris – 1957. gada 29. marts) bija īru romānists, prozaiķis un gleznotājs, dzimis Donegālā, Īrijā. Viņa darbi pazīstami ar spēcīgu naratīvu balsi, interesi par mākslinieka dabu un morālajām dilemmām, kā arī ar humora un ironijas izmantojumu.
Kerijs saņēma izglītību Clifton un Trīsvienības koledžā Oksfordā. Pēc studijām viņš mācījās mākslu Edinburgā un Parīzē, kur attīstīja gan glezniecības, gan literārās intereses. 1913. gadā viņš pievienojās britu koloniālajai pārvaldei un tika nosūtīts uz Nigēriju, kur viņš strādāja dažādās administratīvās amatvietās. Pirmajā pasaules karā Kerijs piedalījās kaujās, dienot vietējos Nigērijas pulkos, un pēc kara turpināja darbu koloniālajā dienestā. Vēlāk viņš smagi saslima un, ārstu ieteikuma dēļ, aizgāja pensijā un atgriezās Lielbritānijā.
Rakstnieka karjera
Pēc atgriešanās mājās Kerijs pievērsās rakstniecībai pilnībā. Viņa pirmais romāns "Aissa Saved" tika publicēts 1932. gadā un iepazīstināja lasītājus ar autora interesēm par kultūru saskarsmi, identitāti un ētiskām izvēlēm. Vēlāk viņš publicēja virkni romānu, kuros bieži attēloja mākslinieku pasauli, sabiedrības spriedzi un individuālās brīvības jautājumus.
Darbi un stils
No Kerija pazīstamākajiem darbiem ir:
- "Aissa Saved" (1932) — viņa pirmais romāns;
- "The Captive and the Free" (latviskojuma nosaukums bieži sastopams kā "Gūsteknis un brīvie") — romāns, kas turpina autoram raksturīgās tēmas par brīvību un autoritāti;
- "Herself Surprised" (latv. "Pati pārsteigta") — darbs, kas aplūko cilvēka iekšējo attīstību un pārmaiņas;
- "The Horse's Mouth" (latv. "Zirga mute") — viens no populārākajiem Kerija romāniem, kurā galvenais varonis ir ekscentrisks gleznotājs Gulley Jimson;
- "To Be a Pilgrim" (latv. "Būt svētceļniekam") un citi prozas darbi.
Kerija stils apvieno reālisma elementus ar eksperimentālākām naratīvām tehnikām — viņš izmanto gan tiešu, dialogiem bagātu prozu, gan reflektējošāku, filozofiskāku pieeju. Bieži parādās tēmas par mākslas un dzīves attiecībām, radošo procesu un sabiedrības ierobežojumiem. Kā bijušais mākslinieks, Kerijam raksturīga arī spilgta vizuālā valoda un detaļu izjūta.
Mantojums
Džoiss Kerijs tiek uzskatīts par nozīmīgu 20. gadsimta britu un īru prozaiķi. Viņa darbi turpina interesēt lasītājus un pētniekus gan ar literāro kvalitāti, gan ar jautājumiem, ko tie uzdod par radošo brīvību, kolonialismu un cilvēka ētisko atbildību. Kerijs mira 1957. gada martā, atstājot bagātu literāru mantojumu, kas joprojām tiek pārlasīts un pētīts.
Meklēt