Čandrajaan-2 — Indijas otrā Mēness misija (ISRO, 2019)

Čandrajaan-2 — ISRO 2019. gada Indijas otrā Mēness misija: vēsturisks mēģinājums mīkstai nolaišanai, plaši zinātniski pētījumi un tehnoloģiju attīstība kosmosa izpētē.

Čandrajaan-2 (sanskrits: चन्द्रयान-२; sanskrits: [t͡ɕən̪d̪ɾəjaːn d̪ʋi]; lat: Moon-craft pronunciation) ir Indijas otrā misija uz Mēnesi, kas seko Chandrayaan-1. Misiju organizē un vada Indijas Kosmosa pētniecības organizācija (ISRO). Galvenais palaides līdzeklis bija jaudīgā ģeosinhronā nesējraķete GSLV Mk III (LVM3), kas nodrošināja orbītā izvietošanu un ceļvedību uz Mēnesi.

Mērķi

• Zinātniskais mērķis: detalizēti pētīt Mēness virsmas topogrāfiju, minerālo sastāvu un elementāro sastāvu, īpašu uzmanību veltot Mēness dienvidpola reģionam.
• Ūdens meklējumi: meklēt un raksturot ūdens molekulas un ledus pazīmes mūžīgā ēnā esošajās krāteru zonās.
• Tehnoloģiskie mērķi: demonstrēt mīkstu nolaišanos uz Mēness virsmas un mobila mēness rover darbību, kas ir svarīgi soļi turpmākai cilvēku un robotu izpētei.

Komponentes

• Orbiteris — galvenā sastāvdaļa, kas riņķo ap Mēnesi un veic plašas kartēšanas, spektrometrijas un radiometriskas novērošanas.
• Nosēšanās modulis (lander) — nosaukts Vikram, paredzēts drošai mīkstai nolaišanai un zinātnisko mērījumu veikšanai uz virsmas.
• Rovers — nosaukts Pragyan, neliels autonoms automobilis, kas pēc nolaišanās bija paredzēts pārvietoties un veikt lokālus ķīmiskus un spektrālus pētījumus.

Palaišana un gaita

Plāni sākotnēji paredzēja dažādas datumu iespējas, bet reālā palaišana notika 22. jūlijā 2019. gadā. GSLV Mk III pacēla misiju no Satish Dhawan Space Centre (Sriharikota) uz ceļa uz Mēnesi. Pēc virknes šāvienu un manevru Čandrajaan-2 tika novietots Mēness pārvietošanās trajektorijā, orbiteri veiksmīgi ieguva mēness orbītu, un orbiteris turpināja zinātniskos novērojumus.

Nosēšanās mēģinājums un rezultāts

Nosēšanās modulis Vikram atdalījās no orbiteris un veica lejupejošu manevru uz Mēness dienvidpola reģionu. Diemžēl kontaktu ar landeri zudums notika galējā nolaišanās stadijā — mīksta nolaišanās netika pilnībā veikta un landeris, iespējams, cieta bojājumus, nonākot cietā sadursmē ar Mēness virsmu. Šī neveiksme aizliedza Indijai sasniegt nosacīti vēlamo statusu kā ceturtajai valstij, kas veiksmīgi veikušas piezemēšanos (pēc ASV, PSRS un Ķīnas). Tomēr orbiteris palika funkcionāls un turpināja nodrošināt datus no Mēness orbītas, pildot daļu no sākotnējiem zinātniskajiem mērķiem.

Zinātniskie instrumenti un galvenie ieguldījumi

Čandrajaan-2 līdzekļi bija aprīkoti ar instrumentiem, kas paredzēti:

• virsmas un minerālu sastāva analīzei (spektri un radiometri),
• detalizētai topogrāfiskai kartēšanai un krāteru morfoloģijas pētīšanai,
• mežinājumiem par ūdens molekulām, ledus klātbūtni un Mēness exosfēru (retā atmosfēra),
• seismiskajiem un termiskajiem mērījumiem (planētas~— landera uzdevums),
• zemas frekvences radara novērojumiem, lai meklētu iespējamo ūdens vai ledus nogulsnes ēnainajos reģionos.

Pat ja nosēšanās modulis nespēja veikt pilnvērtīgas mērījumu programmas uz virsmas, orbiteris nodrošināja vērtīgu informāciju, kas papildināja esošās zināšanas par Mēnesi un dienvidpola reģiona īpašībām.

Nozīme un nākotne

Čandrajaan-2 bija nozīmīgs solis Indijas kosmosa izpētē: tā demonstrēja valsts iespējas veikt sarežģītas Mēness misijas, palielināja tehnoloģisko pieredzi mīkstas nolaišanās jomā un deva datus turpmākiem zinātniskiem pētījumiem. ISRO secināja un analizēja mācības no šīs misijas, kas veicināja turpmākas iniciatīvas Mēness izpētē, tostarp turpmākas misijas, kuras vērstas uz mīkstas nosēšanās un roveru darbību uz Mēness virsmas.

Meklēt pēc burta