Pundurpūce (kestrel): izskats, uzvedība, sugas un izplatība
Pundurpūces (angļu: kestrels) ir nelieli vanagi no Falco ģints, kas raksturīgi ar spēju "lidot nekustīgā gaisā" — t. i., turēties gaisā pretvēja ietekmē un uzmanīgi izpētīt zemi medījuma meklēšanai. Tās bieži novēro 10–20 metru (35–65 pēdu) augstumā virs atklāta apvidus un ātri uzbrūk medījumam, parasti maziem zīdītājiem, ķirzakām vai lieliem kukaiņiem. Tā kā pundurpūces var ilgi noturēties vietā pretvēja ietekmē, dažviet parastās pundurpūces dēvē par "vējlidotājām".
Izskats
Pundurpūces parasti ir nelielas — ķermeņa garums aptuveni 25–35 cm un spārnu lietums 60–80 cm atkarībā no sugas. Apspalvojums parasti brūns ar tumšākiem plankumiem un svītrām, taču sugu un dzimumu starpā var būt izteiktas atšķirības: tēviņi bieži ir košāki, bet mātītes nedaudz lielākas. Savilkuma un plecu krāsa var variēt — piemēram, Amerikas pundurpūcei (Falco sparverius) tēviņš ir spilgtāk izkrāsots ar sarkanīgu muguru un asti.
Uzvedība un uzturs
Pundurpūces ir efektīvas mednieces. Tās izmanto vairākas medību stratēģijas:
- stacionāra lidināšanās (hovering) virs teritorijas, no kuras grimst uz piemeklēto upuri;
- no sētas vai balsta uzbrukumi, strauji noslīdot uz laupījumu;
- stāvēšana uz zemes vai žoga, no kurienes vēro apkārtni.
Ligzdošana un vairošanās
Pundurpūces pašas ligzdas parasti neveido; tās izmanto citu putnu uzceltas ligzdas, klintis, ēku spraugas vai mākslīgas būrīšus. Pāri parasti ir monogāmi. Mātīte parasti dēj 3–6 olas, kuras inkubē vairāku nedēļu garumā (iespējami apm. 28–32 dienas), kamēr tēviņš piegādā lielāko daļu barības. Jaunās putnas parasti atstāj ligzdu (izlido) pēc ~4–6 nedēļām, bet vecāko audzināšana var turpināties vēl dažas nedēļas.
Sistemātika un izplatība
Kestreļi (pundurpūces) ietilpst Falco ģintī, taču šajā grupā ir gan tuvas, gan relatīvi attālas saistības. Kā liecina mtDNS citohroma b sekvences dati un morfoloģijas pētījumi, lielākā daļa pundurpūču veido atšķirīgu evolūcijas kladu, kas no citiem Falco atšķīrās Miocēna–Pliocēna periodā pirms aptuveni 7–3,5 miljoniem gadu. Daļa no šīs grupas, kas dažkārt tiek dēvēta par "īstajām" pundurpūcēm, visticamāk radušās Āfrikā un tad izplatījās pa veco pasauli.
Aptuveni 2,5–2 miljonu gadu laikā veidojās galvenā īsto pundurpūču līnija, kas, šķiet, attīstījās Āfrikā un vēlāk izplatījās pār Eurasiju. Dažas šīs grupas sugas vēlāk nonāca arī Austrālijā pleistocēna laikā. Kopumā pundurpūces tiek atrastas plašā biotopu klāstā — no atklātām stepēm un lauksaimniecības zemēm līdz pilsētvidēm. Amerikas kontinenta pundurpūce, Falco sparverius, ir viena no visplašāk pazīstamajām sugas pārstāvēm tur un pēc izskata atšķiras no daudziem "euro-āfrikas" pundurpūču veidiem.
Sadarbība ar cilvēkiem un aizsardzība
Pundurpūces labi pielāgojas cilvēku tuvumā esošai videi — ligzdo ēku spraugās un izmanto cilvēku radītus medību laukumus. Tomēr daudzas populācijas joprojām saskaras ar draudiem: lauksaimniecības intensifikācija, pesticīdu lietošana, mazāk ligzdošanas iespēju un sadursmes ar transportu var samazināt skaitu. Dažas sugas vai vietējās populācijas ir aizsargājamas vai jūtīgas, savukārt citas ir vispārēji izplatītas un nav apdraudētas. Ligzdošanas būrīši, piesardzīga lauksaimniecības prakse un saglabājoša biotopu pārvaldība palīdz uzturēt un atjaunot daudzus pundurpūču populāciju līmeņus.
Kopsavilkumā: pundurpūces ir veikli, pielāgoti plēsīgie putni, kas labi izmanto atklātus apvidus un cilvēku radītās vides. Tās atšķiras pēc izmēra, krāsojuma un izplatības, taču visas ir svarīgas ekosistēmu sastāvdaļas, kontrolējot grauzēju un kukaiņu populācijas.
Pundurpūces tēviņš
Jautājumi un atbildes
J: Kādi ir vairāku sākonu dzimtas pārstāvju vārdi?
A: Vārds "vējsunis" ir dots vairākiem dažādiem Falco dzimtas sākonu dzimtas pārstāvjiem.
J: Kā strazdi medī upuri?
A: Pundurpūces lidinās aptuveni 10-20 m augstumā virs zemes un nolaižas uz upuri, parasti uz maziem zīdītājiem, ķirzakām vai lieliem kukaiņiem.
J: Kāds ir tipiskais strazda pīlādzim raksturīgais apputeksnējums?
A: Kukaiņiem ir daudz brūnu spalvu.
J: Vai strazdi var lidot gaisā nekustīgi?
Atbilde: Jā, strazdi var lidot gaisā nekustīgi, pat iekštelpās šķūnīšos.
J: Vai laika strazdu tēviņu un mātīšu apspalvojums ir atšķirīgs?
A: Jā, īpatnēji attiecībā uz sākliem tēviņa un mātītes spalvas ir atšķirīgas, lai gan mātīte ir nedaudz lielāka par tēviņu, kā tas ir monogamajiem plēsīgajiem putniem.
J: Kur parasti ligzdo strazdi?
A: Kukaiņi ir drosmīgi un labi pielāgojušies cilvēkiem, tāpēc ligzdo ēkās un medī gar galvenajiem ceļiem. Tās pašas ligzdas neveido, bet izmanto citu putnu uzceltas ligzdas.
J: Kad radās īstās strazdu sugas?
Atbilde: Pirms aptuveni 2,5 līdz 2 miljoniem gadu (mya) Āfrikā radās galvenā smilšu dzērvju sugu līnija, kas pēc tam izplatījās pa visu Veco pasauli, līdz pirms mazāk nekā miljona gadu laikā, vidējā pleistocēna laikā, nonāca Austrālijā.
