Knuts (lācis)
Knuts (2006. gada 5. decembris - 2011. gada 19. marts) bija polārlācis, kurš dzimis nebrīvē Berlīnes zoodārzā. Tā kā viņa māte, viņam piedzimstot, viņu atteicās, viņu audzināja zoodārza darbinieki. Cilvēki sāka par viņu protestēt pēc tam, kad vācu laikraksts "Bild-Zeitung" citēja dzīvnieku tiesību aizstāvja teikto, ka jaunajam lācēnam ir jāmirst. Viņu atbalstīja gan bērni, gan pieaugušie, un no visas pasaules tika sūtīti e-pasti un vēstules ar lūgumu zooloģiskajam dārzam ļaut mazulim dzīvot. Pateicoties Knuta slavai, viņš kļuva par tūristu apskates objektu un komerciāli veiksmīgs.
Knuts kļuva ļoti populārs un plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā, ko dēvēja par "Knutmāniju". Par viņu tika radītas daudzas rotaļlietas, DVD un grāmatas. Tas Berlīnes zoodārzam 2007. gadā atnesa daudz naudas - aptuveni piecus miljonus eiro. Zooloģisko dārzu apmeklēja vairāk cilvēku, un tas bija ienesīgākais gads zoodārza 163 gadu vēsturē.
Polārlācis Knuts nomira 2011. gada 19. martā smadzeņu encefalīta slimības dēļ.
Knuts Berlīnes zoodārzā 2007. gada 23. martā
Biogrāfija
Zīdaiņu vecums
Knuts piedzima Berlīnes zoodārzā. Viņa māte bija 20 gadus vecā polārlāce Toska. Viņa bija cirka māksliniece no Austrumvācijas, dzimusi Kanādā, un viņas 13 gadus vecais draugs Larss bija no Minhenes parka. Toska dzemdēja Knutu un viņa vārdā nenosaukto brāli 2006. gada 5. decembrī. Tomēr viņa savus mazuļus bija atstājusi uz akmens polārlāču aplokā un par tiem nerūpējās. Zooloģiskā dārza darbinieki izglāba lācēnus ar zvejastīklu, bet Knuta brālis četras dienas vēlāk nomira no slimības. Knuts bija tikai jūrascūciņas lielumā, un pirmās 44 dzīves dienas viņam nācās pavadīt inkubatorā, pirms zoodārza darbinieks Tomass Dērfleins sāka mazuļa audzināšanu.
Dērfleinam naktīs nācās gulēt uz matrača blakus mazulim, jo Knutam bija nepieciešama aprūpe. Dērfleinam katru dienu bija arī jāspēlē, jāmazgā un jābaro Knuts. Knuta ēdināšana sākās ar pudelīti zīdaiņu piena, kas ik pēc divām stundām tika sajaukts ar mencu aknu eļļu. Četru mēnešu vecumā viņš varēja ēst piena putru, kas bija sajaukta ar kaķu barību un vitamīniem. Dērfleins kopā ar Knutu piedalījās arī zoodārzā divreiz dienā notiekošajās vienu stundu ilgajās izrādēs. Pateicoties tam, viņš kopā ar Knutu parādījās daudzos video un fotogrāfijās, un kļuva plaši pazīstams Vācijā. Par smago darbu un rūpēm par Knutu viņš saņēma arī Berlīnes medaļu par nopelniem. Dērfleins nomira no sirdslēkmes 2008. gada 22. septembrī.
Pretrunas
2007. gada marta sākumā vācu laikraksts "Bild-Zeitung" citēja dzīvnieku tiesību aizstāvja Franka Albrehta teikto, ka Knutu vajadzētu nogalināt, nevis pazemot, audzinot zoodārzā. Viņš paziņoja, ka zoodārzs pārkāpj dzīvnieku aizsardzības noteikumus, turot viņu dzīvu. Āhenes zoodārza direktors Volframs Grafs-Rudolfs piekrita Albrehta teiktajam. Viņš apgalvoja, ka zooloģiskā dārza darbiniekiem "vajadzēja būt drosmīgiem ļaut lācim nomirt". Pie zoodārza protestēja grupa bērnu, kas turēja rokās plakātus ar uzrakstiem "Knutam ir jādzīvo" un "Mēs mīlam Knutu". Citi sūtīja e-pastus un vēstules ar lūgumu saudzēt lācēna dzīvību. Albrehtam tika nosūtītas arī draudu vēstules. Berlīnes zoodārzs piekrita atbalstīt polārlāču mazuli un apsolīja viņam nekaitēt.
Vēlāk Albrehts apgalvoja, ka viņš to citējis, jo vēlējies mainīt likumu, nevis panākt lāča nogalināšanu. Šī ziņojuma publicitātes dēļ Knuta atpazīstamība no valsts mēroga kļuva starptautiska.
Slava
2007. gada 23. martā Knuts pirmo reizi parādījās sabiedrībā. Berlīnes zoodārzu tā dēvētajā Knuta dienā apmeklēja aptuveni 400 žurnālistu, lai veidotu reportāžas visā pasaulē. Tā kā Knuts kļuva slavens, būdams vēl pavisam mazs, viņa pirmajā gadā tika izplatīti daudzi nepareizi stāsti par mazuļa veselību. Piemēram, 2007. gada 16. aprīlī Knuts pārtrauca savu izstādi, jo viņam sāpēja zobi, bet ziņojumos bija teikts, ka, iespējams, viņam ir nezināma slimība. Bija arī daudz nāves draudu, piemēram, trešdien, 2007. gada 18. aprīlī, tika izsūtīti nāves draudi. Zooloģiskais dārzs pa faksu saņēma anonīmu vēstuli, kurā bija teikts: "Knut ist tot! Donnerstag Mittag." ("Knuts ir miris! Ceturtdienas pusdienlaiks.") Policija pastiprināja lāča apsardzi.
2007. gada novembrī Knuts svēra vairāk nekā 90 kg un kļuva pārāk bīstams, lai viņu rūpīgi aprūpētu. Simtiem bērnu apmeklēja Knuta pirmās dzimšanas dienas svinības. Šo svinību tiešraidē rādīja arī Vācijas televīzija. Valsts naudas kaltuve viņa dzimšanas dienā izgatavoja arī 25 000 īpašu sudraba monētu. Kad 2007. gada decembrī Nirnbergas zoodārzā piedzima polārlāča mātīte Flocke, laikraksts Bild nosauca viņu par Knuta kundzi, liekot domāt, ka abi Vācijā dzimušie polārlāči varētu kļūt par pārojiem.
2008–2010
Gadu pēc publiskās debijas Knuts svēra vairāk nekā 130 kg (286 lb). Starp viņu un zooloģiskā dārza apmeklētājiem tika uzlikts ļoti spēcīgs sešcollu stikls. Markuss Rēbke (Markus Röbke), viens no zoodārza darbiniekiem, kas palīdzēja Knuta audzināšanā, 2008. gada marta beigās paziņoja, ka lācim vajadzētu pamest zoodārzu, lai palīdzētu viņam pierast pie dzīves vienatnē. Rēbke arī teica, ka Knutam pietrūkst Tomasa Dērfleina, kurš viņam bija kā tēvs, un ka viņš raud, kad neviena nav blakus. "Knutam ir vajadzīga auditorija," teica Rēbke. "Tam ir jāmainās."
2008. gada jūlijā tika paziņots, ka Neimunsteres zoodārzs Ziemeļvācijā, kam pieder Knuta tēvs, iesūdzējis Berlīnes zoodārzu tiesā par naudu, kas iegūta no Knuta panākumiem. Sākumā Neumünstera bija centusies draudzēties ar Berlīnes zoodārzu, bet tagad centās ar tiesas palīdzību panākt, lai tas atdotu daļu no naudas, kas tika iegūta no Knuta. Neumünsteres zoodārza direktors Pēters Drūva (Peter Drüwa) teica, ka viņi "nevēlas izņemt Knutu no viņa vides, bet mums ir tiesības pieprasīt naudu". Neilgi pirms Knuta otrās dzimšanas dienas tika izplatītas ziņas, ka lācis būs jāpārceļ uz citu zoodārzu, jo viņš kļūst pārāk liels savam sprostam. Tomēr zoodārzs paziņoja, ka joprojām vēlas paturēt Knutu.
Strīdi starp abiem zooloģiskajiem dārziem turpinājās arī 2009. gadā. 19. maijā Berlīnes zoodārzs piedāvāja "nopirkt" Knutu no Neumünsteres un pārņemt viņu finansiālās prasības par divus gadus veco polārlāci. Lai gan Neumünsteras zoodārzs noteica cenu 700 000 eiro, Berlīnes zoodārzs paziņoja, ka nemaksās ne par centu vairāk par 350 000 eiro (488 145 dolāriem). Berlīnes zoodārzs 8. jūlijā piekrita maksāt 430 000 eiro (599 721 dolāru), lai Knutu paturētu Berlīnē.
Džovanna, polārlāča mātīte, kas ir aptuveni tāda paša vecuma kā Knuts, 2009. gada septembrī devās uz Berlīni no Minhenes Hellabrunnas dzīvnieku dārza. Viņa īsu laiku dzīvoja Knuta aplokā, kamēr viņas pastāvīgajā mājvietā tika veikts remonts. Viņas ierašanās ieinteresēja cilvēkus no visas pasaules, jo daudzi avoti uzskatīja, ka abi lāči (lai gan viņi bija seksuāli nenobrieduši) drīzumā "satiksies". Tomēr 2010. gada martā organizācijas "Cilvēki par ētisku izturēšanos pret dzīvniekiem" (People for the Ethical Treatment of Animals, PETA) Vācijas nodaļa aicināja Džovannu palikt citur. Knutam un Giovannai ir kopīgs vectēvs, un PETA pārstāvis Franks Albrehts uzskatīja, ka tas pats cilvēks, kurš apgalvoja, ka Knuts ir jānogalina, apdraud Vācijas polārlāču populāciju, ja viņi varētu vairoties. Berlīnes zoodārzs neatbildēja, taču norādīja, ka Giovanna Berlīnē uzturēsies tikai īsu laiku. Giovanna 2010. gada augustā tika pārvesta atpakaļ uz Minheni pēc tam, kad bija pabeigti viņas sprosta remontdarbi.
Knuta nāve
Knuts nomira 2011. gada 19. martā smadzeņu slimības dēļ. Viņam bija encefalīts (smadzeņu kairinājums un pietūkums). Pietūkumu, iespējams, izraisīja vīruss, un tas izraisīja epilepsijas lēkmi. Pēc nāves lāča ķermenis bija tālāko pētījumu objekts Berlīnes Dabas vēstures muzejā.
Thomas Dörflein spēlē kopā ar Knutu 2007. gada maijā
Knuts divu gadu vecumā (2008. gada decembris)
Popularitātes ietekme
Komerciālie panākumi
Berlīnes zooloģiskais dārzs 2007. gada marta beigās Knutam piešķīra preču zīmi. Tā rezultātā tā akcijas kļuva vēl augstākas. Tajā gadā Knuts Berlīnes Zooloģiskajam dārzam nopelnīja gandrīz 5 miljonus eiro.
Daudzi uzņēmumi izgatavoja pēc Knuta modeļa veidotas rotaļlietas. Rotaļlietu uzņēmums Steiff pēc Knuta motīviem izgatavoja trīs izmērus un modeļus: sēdošus, stāvošus un guļus. Berlīnes zooloģiskajā dārzā tie visi tika izpārdoti tikai četrās dienās. Iegūto naudu izmantoja lāča mājas uzlabošanai. Saldumu uzņēmums Haribo no 2007. gada aprīļa pārdeva gumijas lācīšus ar aveņu garšu, ko nosauca par Cuddly Knut. Par katru pārdoto Knuta konfekšu iepakojumu uzņēmums solīja ziedot zoodārzam desmit centus. Arī šie gumijas lācīši tika pārdoti ļoti ātri.
Knutam Vācijā ir veltītas vairākas populāras dziesmas, piemēram, deviņus gadus vecās Kitijas dziesmas "Knut is Cute" un "Knut, der kleine Eisbär" (angļu valodā "Knut, the little polar bear"). Lielbritānijā muzikālais komiķis Mičs Benns ir izpildījis trīs dziesmas par Knutu BBC Radio 4 satīriskā seriāla The Now Show ietvaros: "The Baby Bear Must DIE!", "Knut Isn't Cute Anymore Anymore" un "Goodbye Knut" - "Goodbye Knut" bija par Knuta pārcelšanos uz Neumünster Zoo. Knuts ir piedalījies arī vairākos DVD, tostarp vienā ar nosaukumu "Knuts - stāsti no leduslāča bērnistabas". Viņš parādījās uz 2007. gada 29. marta vācu žurnāla Vanity Fair vāka, kas bija veltīts lāča dzīvei.
2007. gada 1. maijā tika paziņots, ka Ņujorkā bāzētā izdevniecība Turtle Pond Publications un Berlīnes zoodārzs ir noslēguši līgumu par Knuta izdošanas tiesībām visā pasaulē, cerot aktualizēt globālās sasilšanas jautājumus. Grāmatā ar nosaukumu Knut, der kleine Eisbärenjunge (Mazais polārlāčuks Knuts), ko sarakstījis Kreigs Hatkofs un viņa meitas, 44 lappušu apjomā ir Knuta dzīvesstāsts, kā arī fotogrāfijas. Lai gan Vācijā grāmatas par Knutu jau bija izdotas, šī grāmata bija pirmā, ko autorizēja Berlīnes zooloģiskais dārzs.
Grāmatu 2007. gada 26. jūlijā Vācijā izdeva Ravensburger. Pēc tam ASV izdevniecība Scholastic sagatavoja grāmatas versiju angļu valodā ar nosaukumu Knut: How one little polar bear captivated the world.
2007. gada 31. decembrī zoodārza direktors paziņoja, ka zoodārzs ir saņēmis piedāvājumu no Holivudas filmu producenta Eša R. Šaha uzņemt animācijas filmu par lāča dzīvi. Kā ziņots, Šahs piedāvāja zooloģiskajam dārzam 3,5 miljonus eiro vērtu filmu veidošanas līgumu. Vācu filma "Knuts un viņa draugi" (Knut und seine Freunde) tika demonstrēta Berlīnē 2008. gada 2. martā. Filmas režisors bija Mihaels Džonsons, un tā stāstīja par to, kā Knuts tika izglābts pēc tam, kad viņa māte par viņu nerūpējās.
Vides cēloņi
Dr. Džeralds Ulihs (Gerald Uhlich) no Berlīnes zoodārza norādīja, ka Knuts "jauki pievērš uzmanību videi". Tāpēc Vācijas vides ministrs Zigmārs Gabriels pieņēma Knutu par konferences par apdraudētajām sugām talismanu. Gabriels tikās ar Knutu drīz pēc viņa debijas zoodārzā un teica, ka, lai gan Knuts ir drošībā, "visā pasaulē polārlāči ir apdraudēti, un, ja Knuts var palīdzēt šajā lietā, tad tas ir labi".
Fotogrāfe Annija Leibovica (Annie Leibovitz) uzņēma Knuta fotogrāfijas, kas tika izmantotas vides kampaņā. Polārlācis ir bijis arī Vācijas vides ministra kampaņas logotipā, lai palīdzētu apturēt globālo sasilšanu, un 2008. gada pastmarkā. Uz pastmarkas ir attēlots aptuveni gadu vecais Knuts ar saukli "Natur weltweit bewahren" ("Saglabāt dabu visā pasaulē").