Putra
Putra ir ēdiens, kas gatavots no graudaugu, parasti auzu, produktiem. Auzas vāra ūdenī vai pienā, vai arī abās. To parasti pasniedz karstu bļodā vai traukā. Daži cilvēki labprāt pievieno putrai dažādas piedevas, piemēram, cukuru vai sīrupu.
Putra ir tradicionāls ēdiens daudzās Ziemeļeiropas valstīs. To parasti ēd brokastīs. Dažās valstīs var izmantot miežus vai citus graudus. Putru var gatavot katliņos vai mikroviļņu krāsnī. Tradicionāli to var gatavot lielos metāla katlos virs karstām oglēm.
Tradicionāli putra tika pasniegta kā ēdiens ieslodzītajiem cietumos. Tāpēc angļu valodā ir žargona izteiciens "doing porridge", kas nozīmē "atrasties cietumā".
Bieži vien putru dod slimiem cilvēkiem, jo tā ir sātīga un viegli ēdama.
Mannas putra ir līdzīga putrai, bet parasti to pasniedz kā pudiņu (desertu).
Gruel ir līdzīgs putrai, bet daudz vairāk atgādina dzērienu. Tas nav tik garšīgs kā putra, to gatavo ar ūdeni. Viktorijas laikos to ēda nabadzīgi cilvēki. Slavenajā Čārlza Dikensa grāmatā Oliveram Tvistam dod ēst putraimu.
Putra ar pienu
Vēsture
Putra bija viens no pirmajiem ēdieniem, ko cilvēce iemācījās gatavot. Šo agrīno putru gatavoja no ūdens vai piena un graudiem. Tiek uzskatīts, ka putra palīdzēja cilvēces nākotnei. Agrajā akmens laikmetā sievietes bērnus zīdīja līdz aptuveni piecu vai sešu gadu vecumam, jo rupjā veģetācija un gaļa bija pārāk cieta viņu vājajiem zobiem. Tā kā bērni varēja ēst putras, sievietes pārtrauca zīdīšanu agrāk.
Iespējams, ka pirmo putru no kviešiem vai miežiem pagatavoja Fertile Crescent ap 9000 gadu pirms mūsu ēras. Hanibala karaspēks ēda putru pirms slavenās Alpu šķērsošanas un tās laikā. Pēc ierašanās viņi iznīcināja pārtikas krājumus, liekot vietējiem iedzīvotājiem ēst putru. Kā teica viens vēsturnieks, "grieķiem bija divu ēdienu maltītes: pirmais ēdiens bija putra un otrais - putra".
Viduslaikos frume bija ierasta maltīte. To gatavoja no gaļas buljonā vārītiem kviešiem. Mūki un mūķenes ēda biezputru. To gatavoja, vārot sīpolus un puravus ūdenī. Napoleona karu laikā jūrniekus baroja ar putru. Iespējams, ka tas notika zemo izmaksu dēļ.
Putras kultūra un tradīcijas
Tā kā putra ir viena no senākajām un izplatītākajām, tai ir izveidojušās savas tradīcijas un kultūra. Daudzas no tām ir radušās Skotijā. Piemēram, putra ir jāsamaisa ar īpašu maisīšanas nūjiņu, ko sauc par spurtle. Lai aizbiedētu ļaunos garus, putra jāmaisa pulksteņrādītāja rādītāja virzienā. Ir ierasts, ka putru ēd stāvus. Daži saka, ka tā ir gatavība gadījumam, ja ēdienreizes laikā uzbruktu ienaidnieks. Dažās skotu mājsaimniecībās bija "putras atvilktne". Tā bija atvilktne virtuves kumodē, kur no rīta ielej šķidru putru. Tā sacietēja, un to varēja sagriezt pārnēsājamos gabaliņos, ko varēja nest uz darbu un ēst vēlāk dienas laikā.
Saistītās lapas
- Quaker Oats Company
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir putra?
A: Putra ir ēdiens, ko gatavo no graudaugu, parasti auzu, miltiem, kas vārīti ūdenī vai pienā, un parasti to pasniedz karstu bļodā vai traukā.
J: Ko daži cilvēki pievieno putrai?
A: Daži cilvēki putrai pievieno, piemēram, cukuru vai sīrupu.
J: Kāds ir tradicionālais putras pagatavošanas veids?
A: Tradicionāli putru vārīja lielos metāla katlos virs karstām oglēm, bet mūsdienās to var gatavot katliņos vai mikroviļņu krāsnī.
J: Kādēļ putra bieži tika pasniegta kā ēdiens ieslodzītajiem cietumos?
A: Ieslodzītajiem bieži vien kā ēdienu pasniedza putru, jo tā ir veselīga un viegli sagremojama.
J: Kāds ir angļu valodas žargona izteiciens, kas saistīts ar putru?
A: "Doing porridge" angļu valodā nozīmē "atrasties cietumā".
J: Kādi ir putrai līdzīgi ēdieni?
A: Mannas putraimi un putraimi ir putrai līdzīgi ēdieni, turklāt mannas putraimi parasti pasniedz kā pudiņu, bet putraimi ir plānāka putras versija, kas var nebūt jāvārī.
J: Kāpēc vēsturiski ēda smagus ēdienus?
A: Vēsturiski smagus ēdienus ēda tāpēc, ka lielākoties darbs bija fizisks, un vīriešiem un sievietēm, kas strādāja smagu darbu, dienā vajadzēja vairāk kaloriju nekā mūsdienās.
