Putra ir ēdiens, kas gatavots no graudaugu, parasti auzu, produktiem. Auzas vāra ūdenī vai pienā, vai arī abās; bieži izmanto arī abu šķidrumu maisījumu, lai iegūtu krēmīgāku konsistenci. To parasti pasniedz karstu bļodā vai traukā. Daži cilvēki labprāt pievieno putrai dažādas piedevas, piemēram, cukuru vai sīrupu, bet iespējamas arī sāļās versijas ar dārzeņiem, sieri vai sieru un zaļumiem.

Pagatavošana un veidi

Putru var gatavot no dažādu veidu auzām un graudiem: pilngraudu auzām (steel-cut), lielām auzu pārslām, smalki maltiem auzu miltiem vai ātrās pagatavošanas pārslām. Tāpat izmanto miežus, rīsus, griķus vai citus graudus atkarībā no tradīcijām un garšas. Gatavošanas pamatprincipi:

  • Attiecība šķidruma un graudu: parasti ap 3:1 līdz 4:1 (šķidrums:graudi) atkarībā no vēlamās konsistences.
  • Sākot uzvārot šķidrumu, pievieno graudus un vāra uz lēnas uguns, jaukt līdz biezumam, kas nepieciešams; tas var aizņemt no dažām minūtēm (ātrās putras) līdz 20–40 minūtēm (pilngraudu auzas).
  • Rīsu vai miežu putras gatavo ilgāk un bieži nepieciešams regulāri maisīt, lai nepieļautu piedegšanu.
  • Var gatavot gan uz plīts, gan mikroviļņu krāsnī, kā arī lēnajā krāsnī vai cepot uz zemas temperatūras, ja vēlas īpaši krēmīgu tekstūru.

Populārie putru veidi:

  • Auzu putra no lielajām pārslām – ātri pagatavojama, nedaudz graudaina tekstūra.
  • Pilngraudu (steel-cut) auzu putra – raupjāka, sātīgāka, ilgāk vārās.
  • Mannas putra – gatavota no mannas; konsistence bieži līdzinās pudiņam (desertam), parasti maigāka un saldāka.
  • Gruel (šķidrāka putra) – vairāk dzērienam līdzīga, gatavota ar ūdeni vai ļoti šķidru proporciju; šādam ēdienam vēsturē bija cita sociāla nozīme.

Piedevas un garšas varianti

Putra ir universāls ēdiens — to var saldināt vai padarīt sāļu. Ieteicamās piedevas:

  • Saldās: svaigi vai žāvēti augļi, rieksti, sēklas, medus, sīrups, kanēlis vai vaniļa.
  • Sālītās: sautēti dārzeņi, rīvēts siers, cepti sēņi, olas, zaļumi un garšvielas.
  • Veselīgas opcijas: piedevas, kas palielina šķiedrvielu un olbaltumvielu daudzumu — chia sēklas, mandeļu sviests, grieķu jogurts.

Barības vielas un veselība

Putra, īpaši no pilngraudu auzām, ir labs šķiedrvielu (tai skaitā beta-glikāna) avots, kas var palīdzēt pazemināt holesterīna līmeni un ilgāk saglabāt sāta sajūtu. Tāpat auzas satur vitamīnus (B grupas), minerālvielas (magnijs, dzelzs) un olbaltumvielas. Putra ir viegli sagremojama, tāpēc bieži tiek ieteikta bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un slimiem — to bieži dod tieši tāpēc, ka tā ir sātīga un viegli ēdama.

Padoms: lai saglabātu veselīgumu, rūpējieties par cukura daudzumu — labāk saldināt ar augļiem vai mazāku medus daudzumu un pievienot olbaltumvielu avotu.

Vēsture un kultūra

Putra ir tradicionāls ēdiens daudzās Ziemeļeiropas valstīs, taču līdzīgas maltītes ir sastopamas gandrīz visā pasaulē — no rīsu biezputras Āzijā līdz kukurūzas putrām Latīņamerikā. To parasti ēd brokastīs. Dažās valstīs var izmantot miežus vai citus graudus. Putru var gatavot katliņos vai mikroviļņu krāsnī. Tradicionāli to var gatavot lielos metāla katlos virs karstām oglēm.

Historiski putra bija lēts un barojošs ēdiens, ko ēda plašas sabiedrības grupas — gan lauksaimnieki, gan nabadzīgie pilsētās. Tradicionāli putra tika pasniegta kā ēdiens ieslodzītajiem cietumos. Tāpēc angļu valodā ir žargona izteiciens "doing porridge", kas nozīmē "atrasties cietumā".

Gruel ir līdzīgs putrai, bet daudz vairāk atgādina dzērienu. Tas nav tik garšīgs kā putra, to gatavo ar ūdeni. Viktorijas laikos to ēda nabadzīgi cilvēki. Slavenajā Čārlza Dikensa grāmatā Oliveram Tvistam dod ēst putraimu.

Praktiski padomi un uzglabāšana

  • Ja gatavojat lielu porciju, putru iespējams uzglabāt ledusskapī 2–4 dienas. Pārkaisiet ar nedaudz ūdens vai piena un sildiet uz plīts vai mikroviļņu krāsnī, lai atjaunotu tekstūru.
  • Lai izvairītos no piedegšanas, vārot uz plīts, maisiet bieži un izmantojiet biezāka dibena katlu.
  • Bērniem un cilvēkiem ar jutīgu zobu un žokli ieteicamas ļoti mīkstas, labi samaltas putras vai mannas putra.

Kopsavilkums

Putra ir daudzveidīgs, barojošs un ekonomisks ēdiens — gan klasiskām brokastīm, gan kā viegla vakariņu opcija vai atkopšanās maltīte slimības laikā. To var gatavot no dažādiem graudiem un pielāgot pēc garšas un uztura prasībām, padarot to par praktisku ikdienas ēdienu ar bagātu vēsturi un kultūras nozīmi.