Virtuves plīts: definīcija, veidi, vēsture un darbība

Virtuves plīts: uzzini definīciju, veidus, vēsturi un darbību. Salīdzinājums malkas, gāzes un elektriskajām plītīm, padomi izvēlei un uzturēšanai.

Virtuves plīts, bieži saukta arī par plīti vai krāsni, ir virtuves ierīce, kas paredzēta ēdiena gatavošanai. Plīts parasti apvieno virsmu ar karstuma avotu (degļiem vai elektriskajiem elementiem) un cepeškrāsni cepšanai, tādējādi ļaujot gan vārīt, gan cept un gatavot dažādus ēdienus.

Definīcija un galvenie elementi

Tipiskai virtuves plītij ir šādas daļas:

• virsma ar vienu vai vairākiem sildīšanas elementiem (degļi, plāksnes, indukcijas laukumi);
• cepeškrāsns ar temperatūras regulāciju un izolāciju;
• kontroles ierīces — pogas, vadības panelis, termostats;
• drošības sistēmas — aizdegšanās aizsardzība, bērnu bloķēšanas funkcijas, automātiskā izslēgšanās;
• dažreiz iebūvētas papildierīces: grils, konvekcijas ventilators, pašattīrīšanās režīmi.

Plītu veidi

Plītis iedala vairākos galvenajos tipos pēc kurināmā vai tehnoloģijas:

• Cietā kurināmā plītis — tradicionālas krāsnis, kurās dedzina malku, koksu vai antracītu. Šāda veida ierīces bieži ir izturīgas, tās var būt no čuguna vai tērauda un reizēm aprīkotas ar aizmugurējiem apkures katliem mājas apsildei. Joprojām tiek ražotas daudzas tradicionālās krāsnis, kurās dedzina malku vai cieto kurināmo.
• Gāzes plītis — ar atklātu liesmu uz virsmas. Gāzes plīts nodrošina tūlītēju karstumu un labu temperatūras kontroli, un to izmanto gan profesionālās virtuvēs, gan mājsaimniecībās. Mūsdienu gāzes plītis attīstījās 19. gadsimtā — pirmie eksperimentālie modeļi parādījās jau 1820. gados, un plašāka demonstrācija notika Lielajā izstādē Londonā 1851. gadā.
• Elektriskās plītis — izmanto elektriskus sildīšanas elementus virsmā un cepeškrāsnī. Var būt ar atsevišķiem spirālveida elementiem, gludas keramikas/ stikla virsmas vai ar infrasarkanajiem elementiem.
• Indukcijas plītis — silda trauku tieši, izmantojot mainīgu elektromagnētisko lauku; virsma paliek salīdzinoši vēsa. Indukcija ir ļoti efektīva un droša, tomēr nepieciešami feromagnētiski trauki.
• Keramiskās/ stikla-keramiskās virsmas — elektriskie plākšņu risinājumi ar gludu virsmu, kur siltums izplatās pa stikla-keramiku.
• Sastāvdaļu/ izlīdzināšanas varianti — brīvi stāvošas plītis (freestanding), iebūvējamas (built-in), kombinētie modeļi (piem., gāze virspusē + elektriskā krāsns).

Kā plīts darbojas

Saknes princips ir siltuma radīšana un pārnese uz pārtiku:

• Gāzes plītīs gāze caur sprauslu sajaucas ar gaisu, aizdegas un veido liesmu. Liesmas augstumu regulē ar vārstu, un drošības ierīces (piem., liesmas slēdzis) izslēdz piegādi, ja liesma nodziest.
• Elektriskajās plītīs elektriskie elementi (spirāles vai halogēna/infra) pārvērš elektrību siltumā. Cepeškrāsnīs temperatūru kontrolē termostats un atpakaļsaite no temperatūras sensoriem.
• Indukcijas plītīs vadāmais maiņstrāvas lauks inducē virsstrāvu trauka apakšā; šī virsstrāva rada siltumu tieši traukā. Tā kā siltums rodas traukā, zaudējumi uz vidi un virsmu ir mazāki.
• Krāsnīs siltums var tikt nodrošināts ar tiešu (gāzes liesma, elektriskais elements) vai ar konvekciju (ventilators izplata karsto gaisu), kas nodrošina vienmērīgāku cepšanu.

Īsa vēstures atskaite

Cilvēces ēdiena gatavošanas vēsture sākas ar atklātu uguni un pagraba apkuri. Ar rūpniecisko revolūciju nāca arī metāla krāsnis un čuguna plītis, kas deva lielāku kontroli pār siltumu. 19. gadsimtā parādījās gāzes apkure un gatavošana — 1820. gados notika pirmie mēģinājumi, un gāzes tehnoloģijas demonstrācija Lielajā izstādē Londonā 1851. gadā popularizēja tās iespējas. Komerciālā izplatība radās vēlāk, kad attīstījās gāzesvada tīkli. 20. gadsimtā elektriskās plītis kļuva plaši pieejamas, bet vēlāk — keramikas un indukcijas tehnoloģijas, kas uzlaboja drošību un efektivitāti.

Drošība, uzstādīšana un apkope

• Instalācija: gāzes plītīm nepieciešama droša gāzes pieslēguma pārbaude un ventilācija; elektriskām plītīm bieži nepieciešama atsevišķa elektriskā līnija un pareiza zemējuma pieslēgšana.
• Drošības ierīces: liesmas kontrole, termiskās aizsardzības, bērnu bloķēšana, automātiskā izslēgšanās un temperatūras ierobežotāji.
• Apmaksa un tīrīšana: regulāra virsmas un cepeškrāsns tīrīšana pagarina dzīves ilgumu; modernās krāsnis piedāvā pyro (pyrolytic) vai katalītiskos pašattīrīšanās režīmus.
• Apkopes padomi: pārbaudīt blīves ap cepeškrāsni, notīrīt degļus, pārbaudīt elektriskās savienojumu ciešumu un veikt regulāras gāzes noplūdes pārbaudes (gāzes plītīm).

Energoefektivitāte un vides aspekts

Indukcijas plītis parasti ir visefektīvākās — tvaika zudumi ir minimāli, un siltums rodas tieši traukā. Elektrības avots un tā ražošanas veids ietekmē kopējo vides ietekmi. Gāzes plītis nodrošina ātru temperatūras kontroli, taču sadedzināšanas procesā rodas izmeši, tāpēc svarīga ir laba ventilācija. Cietā kurināmā plītis var būt ilgtspējīgas, ja izmanto sertificētu, ilgtspējīgi iegūtu malku, bet dedzināšana rada daļiņu un piesārņojumu, ko jāņem vērā.

Izvēle un padomi pircējiem

• Izvērtējiet virtuves aprīkojumu un pieejamo pieslēgumu (gāze vai elektrība).
• Ja vēlaties ātru reaģēšanu un precīzu liesmas kontroli — domājiet par gāzi; ja drošība un efektivitāte ir svarīgāka — par indukciju.
• Rūpīgi pārbaudiet krāsns ietilpību, funkciju komplektu (konvekcija, grils, pašattīrīšana), un savai mājsaimniecībai piemērotus izmērus.
• Plānojiet ventilāciju, īpaši gāzes plītīm, un pārliecinieties par atbilstošu elektroinstalāciju elektriskajām ierīcēm.

Plīts ir centrāla virtuves ierīce ar plašu tehnoloģiju un dizaina izvēli. Pareiza izvēle, uzstādīšana un regulāra apkope nodrošina drošu, efektīvu un ilgi kalpojošu darbību.

Meklēt pēc burta