Vēstules bumba
Vēstules bumba ir bumba, kas paslēpta vēstulē vai paciņā, kuru pēc tam nosūta vai atstāj adresātam, lai viņš to atrastu, parasti ar savu vārdu un adresi, lai to atvērtu un pēc tam uzspridzinātu vai uzspridzinātu noteiktā laikā.
Pirmais zināmais "modernās" vēstuļu bumbas gadījums bija zviedru spridzinātājs Martins Ekenbergs 1904. gada augustā. Viņš uzbūvēja spridzekli un nosūtīja to Stokholmas rūpnīcniekam Karlam Fredrikam Lundinam. Bumba eksplodēja, bet neviens netika nopietni ievainots. Līdz 1907. gadam viņš kopumā nosūtīja četras bumbas, pirms viņu atklāja. Ļoti slavens vēstuļu bumbu izgatavotājs ir Teds Kačiņskis, tā sauktais Unabombers, kurš laikā no 1978. līdz 1995. gadam nosūtīja virkni vēstuļu bumbu, nogalinot trīs cilvēkus (visus vīriešus) un ievainojot 23. Viens sūtījums tomēr eksplodēja lidmašīnā, kas varēja nogalināt visus pasažierus un personālu, taču tas izraisīja tikai avārijas nosēšanos. Viņš pārtrauca sūtīt bumbas pēc tam, kad laikraksts New York Times piekrita publicēt viņa sarakstīto tekstu "Industriālā sabiedrība un tās nākotne". Diemžēl viņam par nelaimi viņa brālis atpazina rakstīšanas stilu un brīdināja policiju, kas galu galā notvēra Kačiņski, un viņam tika piespriests mūža ieslodzījums. Bumbas bija ļoti labi izgatavotas, un to sūtītājam nebija nekādu pierādījumu, taču tipiski vēstuļu bumbām ir tas, ka tās ir pārāk mazas, lai nodarītu ievērojamus postījumus, un vairumā gadījumu tās pat nenogalināja personu, kas paku atvēra (tāds bija arī Ekenberga gadījums, kurš nespēja nogalināt nevienu cilvēku). Šā iemesla dēļ un tāpēc, ka lielākā daļa svarīgu valdības dienestu pakas skenē ar rentgena stariem, šī metode nav pārāk efektīva.
Vairākas valdības aģentūras ir izmantojušas vēstuļu bumbas, lai uzbruktu personām ārpus to jurisdikcijas. Viens no vēstuļu bumbas upuriem bija Vācijas kanclers Konrāds Adenauers, kuram tā dēvētā Sterna banda un Izraēlas politiķis (un vēlāk premjerministrs) Menahems Begins 50. gados nosūtīja vēstuļu bumbu. Begins to skaidroja ar to, ka Adenauers un visi vācieši ir atbildīgi par miljoniem ebreju nāvi holokausta laikā, lai gan Adenauers bija ieslodzīts nacistu režīma, kas šos noziegumus bija pastrādājis, ieslodzījumā. Tā pati grupa arī nosūtīja vairākas bumbas ASV prezidentam Harijam S. Trumenam. Dienvidāfrikas aparteīda režīms izmantoja vēstuļu bumbas, tostarp aktīvistei Rūtai Firstai, kura 1982. gadā, atverot vienu no tām, gāja bojā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir burtu bumba?
A: Vēstuļu bumba ir sprāgstvielas veids, ko paslēpj aploksnē vai paciņā un nosūta adresātam. Kad bumba tiek atvērta, tā eksplodē vai nu uzreiz, vai pēc noteikta laika.
J: Kas izgudroja pirmo zināmo "moderno" vēstuļu bumbu?
A: Pirmo zināmo "moderno" vēstuļu bumbu izgudroja zviedru spridzinātājs Martins Ekenbergs 1904. gada augustā.
J: Ko Martins Ekenbergs darīja ar savu izgudrojumu?
A: Martins Ekenbergs uzbūvēja spridzekli un nosūtīja to Stokholmas rūpnīcniekam Karlam Fredrikam Lundinam. Bumba eksplodēja, bet neviens netika nopietni ievainots. Līdz 1907. gadam, kad viņš tika atrasts, viņš kopumā nosūtīja četras bumbas.
Cik bumbas Martins Ekenbergs nosūtīja, pirms viņu atrada?
A: Martins Ekenbergs nosūtīja četras bumbas, pirms viņu atrada.
J: Vai kāds tika ievainots, kad eksplodēja pirmā vēstuļu bumba?
A: Nē, kad eksplodēja pirmā vēstuļu bumba, neviens netika nopietni ievainots.
J: Kur Martins Ekenbergs nosūtīja savu izgudrojumu?
A: Martins Ekenbergs nosūtīja savu izgudrojumu Stokholmas rūpnīcniekam Karlam Fredrikam Lundinam.
