KAL007 — 1983. gada Korean Air Lines reisa notriekšana

KAL007 — 1983. gada Korean Air Lines notriekšana: traģēdija aukstā kara laikā, 269 bojāgājušie, starptautiskas sekas, politiskie konflikti un GPS civilā izmantošana.

Korean Air Lines reiss 007 (pazīstams arī kā KAL007 un KE007) bija regulārs Korean Air Lines pasažieru lidojums no Ņujorkas uz Seulu ar tehniskām pieturām, tostarp Ankoridžā. 1983. gada 1. septembrī šo lidmašīnu, kas apkalpoja reisu — Boeing 747 — netālu no Moneronas salas uz rietumiem no Sahalīnas salas Japānas jūrā notrieca padomju iznīcinātājs Su-15. Bojā gāja visi 269 cilvēki uz klāja — 246 pasažieri un 23 apkalpes locekļi — tostarp ASV Pārstāvju palātas deputāts Lorenss (Larry) Makdonalds no Džordžijas.

Lidojuma norise un izraisītāji

Reiss KAL007 izlidoja no Ankoridžas uz Seulu, taču drīz pēc Ankoridžas apstārķošanas lidmašīna novirzījās no plānotā navigācijas koridora. Lielākā daļa starptautisko pētījumu un ASV amatpersonu konstatēja, ka Boeing novirzījās desmitiem līdz vairāk nekā 200 km uz austrumiem no paredzētā kursa un iekļuva aizliegtā Padomju Savienības gaisa telpā. Padomju puse apgalvoja, ka lidmašīna uzvedusies aizdomīgi un varētu būt iesaistīta izlūkošanā; ASV un Korejas aviokompānija norādīja uz navigācijas kļūdu un tehniskiem/operacionāliem faktoriem, kas varēja izraisīt kursa novirzi.

Notriekšana un tūlītējā reakcija

Padomju Su-15 pilots bija majors Genādijs Osipovičs. Pārtvērēšanas rezultātā tika atklātas apšaudes un KAL007 tika notriekta. Incidenta rezultātā izraisījās starptautisks šoks un plaša nosodīšana. Pēc apšaudes ASV prezidents Ronalds Reigans asi kritizēja Padomju Savienību un nosauca notikušo par rupju, nepieņemamu rīcību, kas vēl vairāk saasināja spriedzi Aukstā kara laikā. Daudzas valstis un starptautiskās organizācijas pieprasīja izmeklēšanu un skaidrojumu par incidenta apstākļiem.

Starptautiskās izmeklēšanas un sekas

Notikums izraisīja vairākas starptautiskas izmeklēšanas, politiskas debates un mediālās diskusijas par gaisa telpas drošību, civilās aviācijas maršrutu kontroli un militāro pārtveršanu. Starptautiskā sabiedrība pieprasīja atklātību no Padomju Savienības; tajā pašā laikā pastāvēja pretrunīgas versijas par to, kas noticis uzreiz pirms trieciena.

Incidents arī ietekmēja ilgtermiņa politiku un tehnoloģiju attīstību. Piemēram, 1983. gada 16. septembrī prezidents Reigans paziņoja, ka globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) tiks padota civilai lietošanai, lai pilotiem un civilajiem ceļotājiem būtu pieejama precīzāka navigācija un tādējādi samazinātu līdzīgu traģēdiju risku.

Personiskas un publiskas sekas

Starp bojāgājušajiem bija cilvēki no vairākām valstīm, tostarp Dienvidkorejas, ASV un Japānas. Dažas ziņu aģentūras, tostarp New York Post un TASS, ziņoja, ka bijušajam prezidentam Ričardam Niksonam bija paredzēts būt blakus Lorijam Makdonaldam KAL007 reisā, taču viņš nolēma nelidot — šādas ziņas tika plaši izplatītas medijos un vēlāk kļuva par daļu no publiskajām diskusijām.

Piemiņa un ilgtermiņa ietekme

KAL007 notriekšana paliek kā viena no Aukstā kara traģiskākajām epizodēm, kas ietekmēja starptautiskās attiecības, civilās aviācijas drošības praksi un sabiedrības uztveri par militārām operācijām pār civilajiem objektiem. Incidenta apstākļi joprojām tiek analizēti, un par to pastāv arī dažādas teorijas un interpretācijas. Notikums atstājis zīmi upuru ģimenēs, aviācijas kopienā un diplomātiskajā vēsturē.

Vairāki memoriāli un piemiņas pasākumi atzīmē bojāgājušos, un KAL007 lieta joprojām tiek minēta kā brīdinājums par nepieciešamību pēc starptautiski skaidriem noteikumiem un efektīvas komunikācijas aviācijas un militārpersonu starpā.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds bija reisa nosaukums?

J: Kurp lidojums bija paredzēts?

J: Kas notrieca pasažieru lidmašīnu?

Jautājums: Cik cilvēku tika nogalināti šajā incidentā?

J: Kāpēc prezidents Ronalds Reigans paziņoja par šo incidentu?

J: Ko prezidents Reigans paziņoja 1983. gada 16. septembrī?

Meklēt pēc burta