Albacutya (Albakūtijas) ezers — Ramsāres mitrājs Viktorijā, Austrālija
Albacutya (Albakūtijas) ezers — Ramsāres nozīmes saldūdens mitrājs Viktorijas rietumos, Austrālijā. Uzzini par ūdens cikliem, biodaudzveidību un ekosistēmas vēsturi.
Albakutijas ezers ir saldūdens ezers Viktorijas rietumos, Austrālijā. Saskaņā ar Ramsāres konvenciju tas ir iekļauts starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. Pilns Albacutya ezers aizņem 5500 ha platību, ir 8 m dziļš un satur aptuveni 230 GL (~230 milj. m³).
Ezers ir daļa no Vimmeras upes termināla mitrājiem. Ūdens ezerā ieplūst no Outlet Creek, kas plūst tikai tad, kad Hindmarsh ezers pārplūst. Hindmarša ezerā ieplūst ūdens no Vimmeras upes. Kad ūdens no Albacutjas ezera ir pilns, tas plūst pa Outlet Creek un sāk piepildīt citus mazus ezerus un mitrzemes uz ziemeļiem. Tas nav noticis kopš 1976. gada.
Tā kā ezerā ir mazāk sāls nekā Hindmarša ezerā, Albakūtijas ezerā sausajā fāzē ir blīvāks veģetācijas segums.
Dažus gadus ezerā nav bijis nekāda pieplūduma, un 2011.-2012. gadā, kas bija mitrāki, tas bija sauss.
Hidrologija un periodiskums
Albakūtijas ezers ir epizodisks (uz laiku piepildāms) ezers — tā pilna piepildīšanās ir atkarīga no Vimmeras upes un Hindmaršas ezera līmeņa. Ilgstošas sausuma periodos ezers var pilnībā izkalt un pārvērsties par ar zāli un sūnām klātu paliekošu grunti, savukārt pēc liela nokrišņu cikla tas var atkal piepildīties. Tā izplūde uz ziemeļiem nav notikusi kopš 1976. gada, kas uzsver reģiona klimata svārstību ietekmi uz ūdens režīmu.
Ekoloģiskā nozīme
Ramsāres statusa piešķiršana liecina, ka Albacutya ezers ir nozīmīgs mitrājvietas fragments, kas sniedz svarīgas funkcijas:
- nodrošina barošanās un ligzdošanas biotopus ūdensputniem un citām putnu grupām, tai skaitā migrējošajām sugām;
- atbalsta mitrāju veģetāciju un bioloģisko daudzveidību, īpaši sausākos posmos, kad salīdzinājumā ar sāļāku Hindmaršu ezeru šeit veģetācijas sega ir blīvāka;
- darbojas kā ūdenskrātuve reģiona hidroloģiskajā ciklā, ietekmējot gruntsūdeņu līmeni un blakusesošos zemienu ekosistēmas.
Apsaimniekošana un draudi
Galvenie draudi Albacutya ekosistēmai ir saistīti ar klimata mainību (ilgstoši sausuma periodi), ūdens pārvaldību augštecēs un zemes lietošanas izmaiņām baseinā. Salinācijas risks, nepareiza ūdens regulēšana un cilvēka darbība apkārtnē var ietekmēt ezera veselību un biotopu kvalitāti. Ramsāres saraksta iekļaušana piešķir starptautisku atpazīstamību un veicina aizsardzības pasākumu plānošanu, taču efektīva apsaimniekošana prasa vietējo un reģionālo institūciju koordinētu sadarbību.
Aizsardzība un pārvaldības mērķi
- nodrošināt ilgtspējīgu ūdens resursu pārvaldību reģionā, ņemot vērā gan ekoloģiskās, gan lauksaimnieciskās vajadzības;
- uzraudzīt mitrāju stāvokli un veikt pētījumus par sugu sastāvu, salinitāti un veģetācijas izmaiņām;
- izstrādāt rīcības plānus ekstremālu klimata notikumu (ilgstošs sausums vai pēkšņas plūdi) gadījumam.
Pieejamība un cilvēka izmantošana
Ezers atrodas relatīvi nomaļā reģiona daļā, taču ir pieejams dabas interesentu, putnu vērotāju un vietējo iedzīvotāju apmeklējumam. Apmeklējot mitrāju, vēlams ievērot vietējos aizsardzības noteikumus, neradīt traucējumus putniem un citai faunai, kā arī rūpēties par atkritumu novākšanu. Laiks un ūdens līmenis var būtiski ietekmēt piekļuvi — pēc plūdiem piebraukšana var būt apgrūtināta.
Albacutya/Albakūtijas ezers ir nozīmīgs piemērs termināla tipa mitrāja — ekosistēmas, kas reaģē uz plašāka reģiona hidroloģiju, klimatu un cilvēka ietekmi. Tā aizsardzība veicina gan reģionālo bioloģisko daudzveidību, gan ilgtermiņa ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanu.
Meklēt