Lavasoa pundurlemuri (Cheirogaleus lavasoensis) — reta Madagaskaras suga
Lavasoa pundurlemuri — reta Madagaskaras nakts lemuru suga, aprakstīta 2013.; mazāk nekā 50 īpatņu trīs izolētos Lavasoa mežos. Uzzini sugas likteni.
Lavasoa pundurlemuri (Cheirogaleus lavasoensis) ir nesen atklāts primāts. Tā ir neliela nakts lemuru suga, kas sastopama Madagaskarā. Tā dzīvo trijos nelielos, izolētos meža iecirkņos Lavasoa kalnu dienvidu nogāzēs Madagaskaras dienvidos. Tiek uzskatīts, ka eksistē mazāk nekā 50 īpatņu. Tās dzīvotne atrodas pārejas zonā starp trim ekoreģioniem: sausu smailistu krūmāju, mitru piekrastes mežu (ūdens tuvumā un pie ūdens) un mitru mežu.
Pirmo reizi Lavasoa pundurlemuri tika savākts 2001. gadā, un ilgu laiku tas tika uzskatīts par pūkaino pundurlemura (Cheirogaleus crossleyi) populācijas daļu. Oficiāls sugas apraksts tika publicēts 2013. gadā, un kopš tā laika tā atzīta par atšķirīgu sugu. Cheirogaleus lavasoensis ir viena no vairākām pundurlemuru sugām Madagaskarā; molekulārie un morfoloģiskie pētījumi liecināja par vairāku jaunu, līdz šim neaprakstītu pundurlemuru formu pastāvēšanu.
Izskats un bioloģija
Lavasoa pundurlemuri ir tipiski pundurlemuri — nelieli, ar biezāku kažoku, lielām acīm un prasmīgi pielāgoti nakts dzīvei un dzīvošanai kokos. Kā pundurlemuri tie parasti ir arboreālie (dzīvo kokos), pārvietojas lēnām un piesardzīgi, un izmanto ķepu pirkstus, lai satvertu zarus. Lai gan precīzi izmēri un svars var atšķirties, pundurlemuri parasti sver dažus simtgramus un tiem ir kompakta uzbūve, kas atvieglo pārvietošanos biezā lapotnē.
Uzturs un uzvedība
Šī suga, tāpat kā citas pundurlemuru grupas, ir nakts plēsēja un visēdāja — tās uzturā dominē kukaiņi, mazi bezmugurkaulnieki, sulas un dažādi augļu elementi. Dažas pundurlemuru sugas papildus barībai izmanto arī zaru sveķus vai nektāru. Attiecībā uz reprodukciju, pundurlemuri parasti parāda sezonālu vai neatkarīgu pārošanos, un tēvi bieži ir teritoriāli vai izmanto izkliedētas socialās struktūras; konkrētas Cheirogaleus lavasoensis uzvedības detaļas joprojām tiek pētītas laukos, jo populācija ir maza un grūti novērojama.
Izplatība un dzīvotne
Suga ir endēmiska Lavasoa kalnu dienvidu nogāzēm un sastopama tikai trīs atsevišķos meža fragmentos. Tās dzīvotnes raksturo pāreja starp sausu smailistu krūmāju, piekrastes mitro mežu un dziļāku mitro mežu — šādas ekoloģiskās robežas var radīt unikālas nišas un arī ierobežo sugas izplatību. Sakarā ar dzīvotņu sadrumstalotību un nelielo teritoriju, kurā suga dzīvo, tā ir ļoti jutīga pret izmaiņām vidi.
Apdraudējumi un saglabāšana
Galvenie draudi Lavasoa pundurlemuram ir dzīvotņu iznīcināšana un degradācija, ko rada lauksaimniecības paplašināšanās, koku ciršana, uguns izmantošana lauksaimniecībā (slash-and-burn), nelegāla koku ieguve un cilvēku izraudzīta zemes izmantošana. Mazas un izolētas populācijas ir pakļautas ģenētiskās daudzveidības zudumam, kas palielina izmiršanas risku. Tiek lēsts, ka populācija ir ļoti maza — iespējams, zem 50 indivīdu — kas nozīmē, ka suga, visticamāk, ir ļoti apdraudēta vai atbilst kritiski apdraudētas sugas pazīmēm saskaņā ar starptautiskiem saglabāšanas kritērijiem.
Saglabāšanas pasākumi ietver dzīvotņu aizsardzību un atjaunošanu, mežu savienošanu (korridoru izveidi) starp atsevišķajiem fragmentiem, lokālo kopienu iesaisti ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas prakses ieviešanā un plašākas izglītības programmas, lai samazinātu koku ciršanu un uguns izmantošanu. Zinātniskie pētījumi un monitorings ir būtiski, lai precīzāk noteiktu populācijas lielumu, ģenētisko daudzveidību un nepieciešamos aizsardzības pasākumus. Starptautiska sadarbība ar vides organizācijām un vietējām institūcijām var palīdzēt nodrošināt ilgtermiņa aizsardzību.
Kas vēl jāzina
Daudzi aspekti par Cheirogaleus lavasoensis joprojām nav labi izpētīti sakarā ar šauru izplatību un nelieliem novērojumu datiem. Tā atklāšana un taksonomiskā izpēte uzsver Madagaskaras bagātīgo, bet neaizsargāto bioloģisko daudzveidību un nepieciešamību ātri veikt aizsardzības pasākumus reģionos ar augstu endēmismu.
Meklēt