Likopodi (Lycopodiophyta) — vecākā vaskulāro augu nodaļa

Likopodi (Lycopodiophyta jeb Lycophyta) ir vecākā saglabājusies vaskulāro augu nodaļa. Tā ir augu valstības vaskulāro augu apakšnodaļa. Tās senākās fosilijas datējamas ar laiku pirms 428–410 miljoniem gadu. ^p99

Likopodi ir dažas no visprimitīvākajām (bazālajām) dzīvajām sugām. Tās vairojas, izkliedējot sporas, un tām ir makroskopiska paaudžu maiņa, kur sporofītu paaudze parasti ir dominējošā. Lycopodiophyta dzimtas pārstāvjiem ir protostele — vēlamo vadu ātrija (steles) pamatveids — un tie atšķiras no pārējiem vaskulārajiem augiem ar to, ka tiem ir mikrofilāri: lapas ar tikai vienu dzīsli, nevis daudzdzīslaini megafilāri, kādi raksturīgi papardēm un sēklaugiem.

Uzbūve un morfoloģija

Likopodi parasti ir zemi, ķērpju vai ķērpju līdzīgi zemaugi, daži ir sūnu līdzīgi, bet ir arī atsevišķi grupu pārstāvji ar stublājiem, kas atgādina mazas skujkoku (piemēram, ģints Lycopodium) vai pat atsevišķi arheiskākiem, arborescēntiem (koks līdzīgiem) milžiem Karbona periodā (piem., izmirušās Lepidodendrales). Lielākajai daļai mūsdienu likopodu lapas ir vienkāršas, nelielas un dēvētas par mikrofilām — tām ir viena asinsvadu dzīsla.

Reprodukcija un dzīves cikls

Sporas veidojas sporangijos, kas bieži atrodas uz īpašām lapām jeb sporofilām; šīs sporofilas var kasēt strobilos (konusam līdzīgi zarojumi). Dažas taksonomiskas grupas ir homosporas (vienveida sporas), piemēram, lielākā daļa ģimenes Lycopodiaceae, kuras ražo vienādu tipu sporu, kas parasti attīstās par divdzimumu (biseksuāliem) gametofītiem. Savukārt ģimenes Selaginellaceae (spīgulītes) un Isoetaceae (pūkplauži; lat. quillworts) ir heterosporas — tās ražo mikrosporas (vīrišķie gametofīti) un makrosporas (sieviešie gametofīti). Gametofīti var attīstīties brīvi dzīvojoši virszemes formās vai, biežāk, podzemēs koka tipa formas, kas cieši saistītas ar mikorizu sēnēm, lai nodrošinātu oļļvielu un barības vielu piekļuvi. Tāpat kā pārējiem primārajiem vaskulārajiem augiem, arī likopodiem ir flagelēti spermas šūnu kustīgie vīriešu gameti, tāpēc pavairošanai nepieciešams mitrs vide.

Izplatība, biotopi un ekoloģiskā nozīme

Likopodi ir sastopami visā pasaulē — no tropiem līdz mērenajām joslām. Tie bieži apdzīvo mitras meža augsnes, akmeņainas nogāzes, purvus un ūdens tuvumu, taču daudzas Selaginella sugas ir pielāgojušās sausākām vietām un izrāda desikācijas izturību. Isoetes sugas parasti ir ūdenī vai mitrās pļavās, un daudzas no tām ir lokāli endēmiski. Fosilais ieraksts rāda, ka izmirušās arborescēntās likopodu radības Karbona periodā veidoja lielu daļu no seno purvu mežiem, kas vēlāk pārvērtās ogļos; tādējādi šīs grupas bija nozīmīgas ogļu veidošanās procesos.

Taksomija un sugu daudzveidība

Mūsdienās likopodus iedala galvenokārt trīs dzīvojošās ģimenēs/gimenēs:

• Lycopodiaceae — klubašņi un tuvi radinieki, galvenokārt homosporas, aptuveni 350–400 sugas (ģintes Lycopodium, Huperzia, Diphasiastrum u.c.).
• Selaginellaceae — spīgulītes, lielākoties sīkas, bieži heterosporas, aptuveni 700 sugas (Selaginella).
• Isoetaceae — pūkplauži jeb quillworts, galvenokārt ūdens vai mitru vietu augi, heterosporas, aptuveni 100–200 sugas (Isoetes).

Kopējais mūsdienu sugu skaits tiek lēsts apmēram 1 000–1 200 sugu robežās atkarībā no taksonomiskiem kritērijiem.

Izmantošana un interesanti fakti

Dažas likopodu sugas tiek izmantotas kā dekoratīvie augi vai sūnu masas augsnēs mazajos konteineros; vēsturiski likopodu sporu pulveris (lycopodium powder) tika lietots kā fosforescenti viegli uzliesmojošs pulveris gaismas efektiem un farmaceitiskiem mērķiem. Tomēr sporu izmantošana prasa uzmanību, jo tās var būt ļoti viegli uzliesmojošas.

Kopumā likopodi ir svarīga un interesanta augu grupa — gan no evolūcijas viedokļa (kā vieni no senākajiem vaskulārajiem augiem), gan ekoloģiski (specifisku biotopu veidotāji un ogļūdeņražu veidošanās vēstnesi Karbona periodā).

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir likopodi?

J: Kad tika atrastas pirmās likopodu fosilijas?

J: Kā vairojas likopodi?

J: Kāda ir dominējošā paaudze Lycopodiophyta?

J: Kāda ir unikāla likopodu īpašība salīdzinājumā ar citām vaskulāro augu sugām?

J: Kāda ir Lycopodiophyta uzbūve?

J: Kādi likopodi ietilpst šajā iedalījumā?

Meklēt pēc burta