Šarlote Béraud (Madame de Montesson) — Orleānas hercoga sieva un teātra autore

Šarlote Žanna Žanna Bero de La Haye de Riou (Charlotte Jeanne Béraud de La Haye de Riou, 1738. gada 4. oktobris – 1806. gada 6. februāris) bija franču augstmaņa draudzene un morganātiskā sieva, kuru vēsture pazīst kā Madame de Montesson. Viņa kļuva par dzīvesbiedri Orleānas hercogam Luijam Filipam d'Orleāna, taču Luijs XV atteicās ļaut viņai iegūt hercogienes titulu. Madame de Montesson bija arī teātra mīļotāja un autore — viņas izklaidei un vīra priekam viņa izveidoja nelielu teātri, rakstīja lugas un tajās reizēm arī pati spēlēja.

Biogrāfija un personīgā dzīve

Šarlote nāca no mazākas bruņnieciskas ģimenes. Savā dzīvē viņa apprecējās divreiz; abās laulībās viņai nepiedzima bērni. Pēc pirmā vīra nāves viņa ilgstoši darbojās Parīzes augstākās sabiedrības aprindās, kur kļuva par ievērojamu salonu saimnieci — uzņemot viesus, lasot un rīkojot izrādes savā privātajā teātrī. Vēlāk viņa kļuva par tuvāku sabiedrisko un privāto partneri Orleānas hercogam.

Teātra darbība

Madame de Montesson bija aizrautīga dramatūras cienītāja. Savā teātrī viņa komponēja lugas, pārsvarā komēdijas un vieglākas morāles skices, kuras izrādīja tuvākai draugu un paziņu lokam. Šīs izrādes bija privātas — tās nebija domātas plašai publikai, tomēr ieguva ievērību starp augstāko sabiedrību. Daudzas lugas raksturo sirsnīgs humors, rakstura novērojumi un norādes uz tā laika manierēm; Madame de Montesson reizēm arī spēlēja galvenās lomas.

Attiecības, statuss un sociālā loma

Saistība ar Orleānas hercogu deva Šarlotei ievērojamu ietekmi Parīzes sabiedrībā, tomēr viņas statuss palika ierobežots — karalisnevēlējās dot oficiālu titulu, kas padarītu viņu hercogieni. Neskatoties uz to, viņa saglabāja plašu draugu loku un kontaktus kultūras aprindās; starp viņas paziņām bija arī tādas ievērojamas personas kā Žozefīne de Beauharnais. Viņas dzīve ir piemērs tam, kā morganātiskas attiecības un privātais patrons var nodrošināt radošu brīvību, vienlaikus ierobežojot oficiālo atzīšanu.

Īpašums un mantojums

1770. gadā Parīzē Madama de Montessoni tika uzcelta neliela pilsveida māja, kas plašāk pazīstama kā Montesonas viesnīca (Hôtel de Montesson). Tā kļuva par viņas teātra un salonu centram; tajā notika gan lugas, gan uzticami literāri pulciņi. Ēka nepārdzīvoja 19. gadsimta sākumu — 1810. gadā tai nodarīja postu ugunsgrēks.

Mantojums un piemiņa

Šarlote Béraud — Madame de Montesson — tiek atcerēta kā sabiedriska personība, kura savienoja literāru intereses ar privāto patronātu un kultūras rīkošanu. Viņas teātris un rakstnieču darbs, lai arī nebija plaši publicēti vai oficiāli atzīti kā dāmas ar augstu titulu, tomēr ietekmēja tuvāko aprindu gaumi un radīja dzīvu, intelektuālu vidi Parīzes salonos. Viņas dzīve ilustrē 18. gadsimta augstākās sabiedrības maigo robežu starp publisko statusu un privāto ietekmi.

• Dzimšanas un nāves dati: 1738–1806.
• Galvenās darbības: privātais teātris, lugas, sabiedriskie saloni.
• Sociālais statuss: morganātiskā sieva Orleānas hercogam — bez hercogienes titula.
• Īpašums: Montesonas viesnīca (Hôtel de Montesson) — iznīcināta 1810. gadā ugunsgrēkā.

Meklēt pēc burta