Krēzas departamenta apriņķi un to administratīvā struktūra

Krēzas departamentā ir 2 apriņķi. Francijas departamentos un arī citās valstīs tos iedala arrondissements, ko angļu valodā var pārtulkot kā rajonus (dažos gadījumos kā boroughs). Apgabala galvaspilsētu sauc par apakšprefektūru. Apriņķi ir administratīvi līmeņi starp departamentu un komūnām; tiem ir nozīme gan valsts pārvaldes organizēšanā, gan statistiskā un teritoriālā plānošanā.

Ja departamenta prefektūra (galvaspilsēta) atrodas kādā no apriņķiem, šī prefektūra ir apriņķa galvaspilsēta un darbojas gan kā prefektūra, gan kā apakšprefektūra. Tas nozīmē, ka tajā atrodas gan departamenta pārvaldes iestādes, gan apriņķa līmeņa pārstāvniecība, un tajā tiek koordinēta valsts pārvalde plašākā teritorijā.

Apgabali tiek iedalīti komūnās, kas ir vismazākā vietējā pašvaldības vienība. Papildus komūnām apriņķos tradicionāli pastāv arī kantoni — teritoriālas nodaļas, kas galvenokārt tiek izmantotas vēlēšanu un tiesu organizācijai. Pēdējo gadu ģeogrāfiskajās reforma izmaiņas (piem., kantonu robežu pārskatīšana 2010.—2015. gados) ietekmēja kantonu līmeni, taču komūnu un apriņķu pamatfunkcijas paliek būtiskas.

Krēzas apriņķi ir šādi:

• Guéret — departamenta prefektūra (galvenā administratīvā pilsēta). Šajā apriņķī atrodas departamenta centrālā pārvalde, un tas pilda gan prefektūras, gan apriņķa apakšprefektūras funkcijas.
• Aubusson — apakšprefektūra. Šis apriņķis apkalpo novada austrumu un dienvidu daļas komūnas, nodrošinot valsts pārvaldes pakalpojumus tuvāk vietējām kopienām.

Administratīvā struktūra un lomas

• Prefekts — valsts pārstāvniecība departamentā. Prefekts uzrauga valsts tiesību aktu īstenošanu, publisko drošību, krīžu vadību un valsts iestāžu koordināciju.
• Apakšprefekts — pārstāv prefektu attiecīgajā apriņķī (apakšprefektūrā) un rūpējas par valsts pārvaldes darbību konkrētajā teritorijā.
• Departamenta padome — vietējā pašvaldību institūcija, ko veido ievēlēti deputāti; tā pārvalda departamenta budžetu, sociālās, infrastruktūras un reģionālās attīstības jautājumus.
• Komūnas — viszaļākā pārvaldes līmeņa vienības; katru komūnu vada mērs un pašvaldības padome, kas atbild par vietējām vajadzībām (skolas, vietējā infrastruktūra, vietējie pakalpojumi).
• Kantoni — galvenokārt vēlēšanu un tiesu nolūkos izmantotas teritorijas, kuru robežas var atšķirties no apriņķu robežām.

Praktiskā nozīme: apriņķi palīdz decentralizēt valsts pārvaldi, nodrošinot, ka administratīvie pakalpojumi ir pieejami tuvāk iedzīvotājiem. Tie arī kalpo reģionālai statistikai, plānošanai un civilās aizsardzības koordinācijai. Lai gan Francijas administratīvais tīkls reizēm tiek reformēts, departamentu, apriņķu un komūnu pamatprincips saglabājas kā svarīga teritoriālās pārvaldes sistēma.

Jautājumi un atbildes

J: Cik rajonu ir Krēzas departamentā?

Q: Kas ir apriņķi?

J: Kā sauc kāda apriņķa galvaspilsētu?

J: Kas notiek, ja departamenta prefektūra (galvaspilsēta) atrodas kādā no apriņķiem?

J: Uz ko vēl sīkāk iedala apriņķus?

J: Kādi ir Kreizas apriņķi?

J: Kas ir Krēzas departaments?

Meklēt pēc burta