Patēriņa robežtieksme (MPC): definīcija, formula un piemēri
Patēriņa robežtieksme (MPC): skaidra definīcija, formulas izskaidrojums un praktiski piemēri, kas parāda, kā ienākumu pieaugums ietekmē patēriņu un uzkrājumus.
Ekonomikā patēriņa robežtieksme (MPC) norāda, cik liela daļa no papildu rīcībā esošajiem ienākumiem tiek iztērēta patēriņam. Precīzāk, MPC = ΔC / ΔYd, kur ΔC ir patēriņa izmaiņa, bet ΔYd — rīcībā esošo ienākumu (disposable income) izmaiņa. Šis rādītājs parāda, cik centu no katra papildus nopelnītā dolāra (vai cita valūtas vienība) tiek tērēti, nevis ietaupīti. Piemēram, ja mājsaimniecības MPC = 0,65, tad no papildu 1 dolāra tā iztērēs 65 centus un ietaupīs 35 centus.
Formulas un saistītie jēdzieni
Galvenā formula: MPC = ΔC / ΔYd.
- Patēriņa funkcija (Keinsa forma): C = a + bYd, kur a ir autonomais patēriņš (patēriņš, kas nenovērtēts pēc ienākumiem), bet b = MPC.
- Robežtieksme ietaupīt (MPS): MPS = 1 − MPC. Tā parāda, cik daļa no papildus ienākumiem tiek ietaupīta.
- Multiplikators: fiskālās stimulācijas lielums ir atkarīgs no MPC. Multiplikaatora formula: 1 / (1 − MPC). Piemēram, ja MPC = 0,65, multiplikaators = 1 / 0,35 ≈ 2,857, t.i., sākotnējai izdevumu injekcijai seko kaskāde, kas kopumā palielina IKP aptuveni 2,857 reižu vairāk.
Piemēri
1) Vienkāršs rēķins: ja mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi pieaug par 200 €, un MPC = 0,6, tad patēriņš pieaugs par ΔC = 0,6 × 200 € = 120 €, bet ietaupījumi par 80 €.
2) Fiskālā politika: valdība palielina publiskos izdevumus par 1 000 €. Ja MPC = 0,8, multiplikaators = 1 / (1 − 0,8) = 5, tāpēc kopējais ienākumu pieaugums var sasniegt 5 000 € (efekts notiek vairākos posmos, pateicoties atkārtotām iztērēšanas fāzēm).
Īpašības un ekonomiskā nozīme
- MPC parasti ir mazāka par vienu: tāpēc, kā norādījis Džons Meinards Keinss (John Maynard Keynes), cilvēki neiztērē visu papildu ienākumu — daļu viņi ietaupa. Tomēr īslaicīgi, aizņemoties, MPC var būt lielāka par 1.
- Atšķirības starp ienākumu grupām: nabadzīgākajām mājsaimniecībām MPC parasti ir augstāks nekā turīgajām, jo viņiem ir akūtākas patēriņa vajadzības un mazāk iespēju ietaupīt.
- Politikas sekas: augsts MPC nozīmē, ka stimulējošas darbības (piem., nodokļu samazinājumi vai pārskaitījumi) var ātri palielināt patēriņu un kopējo pieprasījumu.
Mērīšana, ierobežojumi un citi aspekti
- Mērīšana: empiriski MPC nosaka, analizējot ienākumu un patēriņa datus laikā (laika rindas) vai šķērsgriezuma datu kopās. Rezultāti var atšķirties atkarībā no perioda, reģiona un datu kvalitātes.
- Vidējā un robežtieksme: vidējā patēriņa tieksme (APC) = C / Yd atšķiras no MPC, jo APC mēra kopējo patēriņa daļu no ienākumiem, bet MPC — tikai papildu ienākuma ietekmi.
- Ierobežojumi: MPC pieņēmums par stabilitāti var nebūt derīgs ilgtermiņā — uzvedību ietekmē cerības, kredītu pieejamība, nodokļu politika, sociālie pabalsti un inflācija. Turklāt daļai populācijas īstermiņā MPC var pārsniegt 1, ja viņi aizņemas, lai uzturētu patēriņu.
Noslēgumā, patēriņa robežtieksme (MPC) ir centrāls rādītājs makroekonomikā, kas palīdz saprast, kā ienākumu izmaiņas ietekmē pieprasījumu un cik efektīvas var būt fiskālās stimulēšanas politikas. Lai iegūtu precīzu novērtējumu un politikas rekomendācijas, MPC jāanalizē kopā ar citiem makroekonomiskiem faktoriem un reģionālajām īpatnībām.
Fons
Matemātiski M P C {\displaystyle {\mathit {MPC}}}
funkciju raksta kā patēriņa funkcijas C {\displaystyle C} 
atvasinājumu attiecībā pret rīcībā esošajiem ienākumiem Y {\displaystyle Y}
, t. i., C {\displaystyle C} - Y {\displaystyle Y} līknes momentāno slīpumu.
M P C = d C d Y {\displaystyle {\mathit {MPC}}}={\frac {dC}{dY}}}} 
vai aptuveni,
M P C = Δ C Δ Y {\displaystyle {\mathit {MPC}}}={\frac {\Delta C}{\Delta Y}}}} 
kur Δ C {\displaystyle \Delta C}
ir patēriņa izmaiņas, un Δ Y {\displaystyle \Delta Y}
ir rīcībā esošo ienākumu izmaiņas, kas radīja patēriņu.
Galveno tieksmi patērēt var atrast, dalot patēriņa izmaiņas ar ienākumu izmaiņām, jeb M P C = Δ C / Δ Y {\displaystyle {\mathit {MPC}}=\Delta C/\Delta Y}
. MPC var izskaidrot ar vienkāršu piemēru:
| Ienākumi | Patēriņš |
| 120 | 120 |
| 180 | 170 |
Šeit Δ C = 50 {\displaystyle \Delta C=50}
; Δ Y = 60 {\displaystyle \Delta Y=60}
Tāpēc M P C = Δ C / Δ Y = 50 / 60 = 0,83 {\displaystyle {\mathit {MPC}}=\Delta C/\Delta Y=50/60=0,83}
jeb 83%. Piemēram, pieņemsim, ka kopā ar algu jūs saņemat prēmiju, un tā ir 500 dolāru papildus jūsu parastajam gada ienākumam. Tagad jūsu ienākumi ir par 500 dolāriem lielāki nekā pirms tam. Ja nolemjat par kaut ko iztērēt 400 $ no šī ienākumu pieauguma, tad jūsu patēriņa robežlieta būs 0,8 ( 400 $ / 500 $ {\displaystyle \$400/\500}
).
Saistītās lapas
- Vidējā tieksme uzkrāt
- Vidējā tieksme patērēt
- Keinsa ekonomika
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir patēriņa robežlieta (MPC)?
A: Marginālā patēriņa tieksme (MPC) ir mērījums, kas kvantitatīvi nosaka stimulēto patēriņu, proti, ka personīgo patēriņa izdevumu pieaugums notiek, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem pēc nodokļu un transfertu atskaitīšanas.
J: Kā darbojas MPC?
A: MPC mēra, cik lielu daļu no ienākumiem persona tērē. Piemēram, ja mājsaimniecība nopelna vienu papildu rīcībā esošo ienākumu dolāru un tās robežlieta patērēt ir 0,65, tad mājsaimniecība iztērēs 65 centus un ietaupīs 35 centus no šī dolāra.
J: Kas ierosināja MPC?
A: MPC ierosināja Džons Meinards Keinss.
Vai MPC ir mazāks par vienu?
A: Jā, saskaņā ar Džona Meinarda Keinsa teikto MPC ir mazāks par vienu.
Vai MPC ir atšķirīgs starp bagātiem un nabadzīgiem cilvēkiem?
A: Jā, parasti trūcīgākiem cilvēkiem MPC ir augstāks nekā bagātiem cilvēkiem.
J: Kas notiek, ja mājsaimniecība nopelna papildu dolāru no rīcībā esošajiem ienākumiem?
A: Ja šīs mājsaimniecības patēriņa robežtieksme ir 0,65, tad tā iztērēs 65 centus un ietaupīs 35 centus no šī dolāra.
Vai mājsaimniecības var iztērēt vairāk par savu papildu dolāru, neaizņemoties?
A Nē, mājsaimniecības nevar tērēt vairāk par savu papildu dolāru, neaizņemoties naudu no cita avota.
Meklēt