Mērija Vollstonekrafta — britu rakstniece un sieviešu tiesību aizstāve (1759–1797)
Mērija Vollstonekrafta — britu rakstniece un agrīna feministe, „Sievietes tiesību attaisnošanas” autore, kas cīnījās par sieviešu izglītību, vienlīdzīgām tiesībām un sabiedrisko pārmaiņu.
Mērija Volstonekrafta (Mary Wollstonecraft, 1759. gada 27. aprīlī — 1797. gada 10. septembrī) bija britu rakstniece, filozofe un agrīna sieviešu tiesību aizstāve. Viņa dzima Londonā, ģimenē, kuras tēvs nereti bija bezatbildīgs un dažkārt vardarbīgs pret ģimenes locekļiem; ģimenes finansiālā situācija bieži pasliktinājās, un tas pamudināja Mēriju jau jaunībā meklēt iespējas kļūt pašpietiekamai. Viņa bija otrais vecākais bērns ģimenē un vecākā meita. Deviņpadsmit gadu vecumā viņa pameta mājas, lai strādātu un gūtu neatkarību.
Strādājot Anglijas pilsētā Batā, Somersetas štatā, Volstonekrafta izjutusi neapmierinātību ar tajā redzamo augstākās sabiedrības kārtu uzvedību un morāles šķautnēm. 1780. gados viņu smagi ietekmēja draudzību un zaudējumi: māsu attiecības un vardarbība laulībā lika Mērijai palīdzēt bēgt un meklēt aizsardzību Londonā, bet tuvā draudzene Fānija Blūda (Fanny Blood) nomira pēc komplikācijām dzemdībās, kas vēlāk Mēriju dziļi satrauca. Pēc personīgiem zaudējumiem un finansiālām grūtībām viņa sāka rakstīt, lai nopelnītu iztiku un izteiktu savas domas sabiedriskos jautājumos.
Volstonekrafta publicēja vairākus darbus — gan bērnu grāmatas, gan politiskus traktātus. Viņas agrīnās grāmatas iezīmē interesi par izglītību un morāles audzināšanu; nozīmīgākie politiskie darbi ir "Cilvēka tiesību attaisnošana" (A Vindication of the Rights of Man, 1790), rakstīts kā atbilde uz konservatīvā domātāja Edmund Burke kritiku un kā aizstāvība franču revolūcijas principiem, un "Sievietes tiesību attaisnošana" (A Vindication of the Rights of Woman, 1792), kurā viņa argumentēja, ka sievietēm jābūt pieejamai tai pašai izglītībai un saprātīgām tiesībām kā vīriešiem. Volstonekrafta uzskatīja, ka izglītība dod sievietēm līdzekļus pašpietiekamībai un spējai piedalīties sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē.
Viņas idejas attīstījās, iedvesmojoties arī no citiem autoru un domātāju darbiem — piemēram, no Ketrīnas Makolijas domām, Tomasa Peina un Džona Loka idejām par cilvēktiesībām un izglītību. 1794. gadā Volstonekrafta publicēja darbu par Franču revolūciju — "Vēsturisks un morāls skatījums uz Franču revolūcijas izcelsmi un attīstību", kurā analizēja revolūcijas iemeslus un sekas. Viņa sarakstīja arī romānu "Sieviešu netaisnības" (angļu val. "The Wrongs of Woman, or Maria"), kas palika nepabeigts un tika publicēts pēc viņas nāves; darbā viņa kritiski attēloja laulību institūciju, sociālās atkarības un sieviešu tiesību ierobežojumus savā laikā.
1792. gadā Volstonekrafta devās uz Parīzi, lai dokumentētu notikumus un rakstītu par revolūciju. Viesojoties Francijā un pēc tam atgriežoties, viņa iesaistījās personiskās attiecībās ar amerikāņu piedzīvojumu meklētāju Gilbertu Imlayu; no šīs saiknes 1794. gadā piedzima meita Fanija Imlaja (Fanny Imlay). Attiecību beigšanās un ar to saistītie emocionālie pārdzīvojumi noveda Volstonekraftu pie nopietnām depresijas epizodēm, tostarp pie pašnāvības mēģinājuma, kurā viņu izglāba no Temzas. Par šo periodu viņa vēlāk rakstīja sirsnīgus un personiskus vēstījumus, kas iekļauti Letters Written during a Short Residence in Sweden, Norway, and Denmark (1796), darbā, kas atspoguļo gan ceļojumu iespaidus, gan iekšējo emocionālo stāvokli.
Tajā pašā 1796. gadā viņa iepazinās ar filozofu Viljamu Godvinu. Pēc īsas, bet nozīmīgas kopdzīves un sabiedriskām spriedzes epizodēm viņi apprecējās 1797. gada martā. 1797. gada 30. augustā Mērijai piedzima meita, kas vēlāk pazīstama kā Mērija Šellija (Mary Shelley), "Frankenšteina" autore. Tragiķiski, dažu dienu laikā pēc dzemdībām Mērija Volstonekrafta saslima ar pieredzēto puerperālo infekciju (sepsi) un mira 1797. gada 10. septembrī; šīs komplikācijas tajā laikā bieži bija letālas.
Pēc viņas nāves vīrs Viljams Godvins 1798. gadā publicēja "Memuārus par autori" (Memoirs of the Author of "A Vindication of the Rights of Woman"). Godvina atklātība par Mērijas personīgo dzīvi, attiecībām un psiholoģiskajām grūtībām izraisīja sabiedrības skandālu un īslaicīgi negatīvi ietekmēja viņas reputāciju. Tomēr 19. un 20. gadsimtā Volstonekraftas darbi tika pārskatīti, un viņa tiek atzīta par vienu no mūsdienu feminisma priekšgājējām.
Mērijas Volstonekraftas domas — uzsvars uz izglītības nozīmi, racionālumu, politisko un ekonomisko līdztiesību — ietekmēja vēlākas sieviešu tiesību kustības un filozofisko diskursu par vienlīdzību. Viņas darbi joprojām lasīti un pētīti kā nozīmīgs ieguldījums cilvēktiesību un feministiskas domas attīstībā.
Mērija Volstonekrafta (Mary Wollstonecraft)
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Mērija Volstonekrafta?
A: Mērija Volstonekrafta (Mary Wollstonecraft) bija britu rakstniece, kas piedzima Spitalfīldā, bagāta fermera meita. Viņa bija pazīstama kā agrīna feministe un sociālā aktīviste, tādu grāmatu autore kā "Vīrieša tiesību attaisnošana" (1790) un "Sievietes tiesību attaisnošana" (1792).
J: Ko darīja viņas tēvs?
A: Kad viņa fermas nestrādāja, tēvs dažkārt bija vardarbīgs pret viņu, viņa četriem brāļiem un māsām un viņu māti.
J: Kas notika ar Marijas māsu Elīzu?
A: 1784. gadā Marija juta, ka viņas māsa Elīza, kuru bija ļaunprātīgi izmantojis viņas vīrs, ir tuvu nāvei. Viņa kopā ar māsu aizbēga uz Londonu, lai glābtu savu dzīvību.
J: Kas bija Fanija Blood?
A: Fanija Blood bija laba Marijas draudzene, kura nomira no dzemdību komplikācijām. Šis notikums izraisīja Marijas depresiju un finansiālas grūtības, kas lika viņai uzrakstīt "Domas par meitu audzināšanu", vienu no pirmajām grāmatām.
J. Par ko Marija iestājās grāmatā "Sievietes tiesību attaisnošana" (A Vindication Of The Rights Of Woman)?
A: "Sievietes tiesību attaisnošanā" (A Vindication Of The Rights Of Woman) Vollstonekrafta iestājās par to, ka sievietēm jābūt tādām pašām tiesībām un izglītībai kā vīriešiem, uzskatot, ka izglītība viņām dos nepieciešamos līdzekļus, lai konkurētu ar vīriešiem sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē.
J: Par ko viņa apprecējās?
A: Viņa apprecējās ar Viljamu Godvinu pēc tam, kad 1792. gadā bija satikusi viņu ceļojuma laikā uz Parīzi. Vēlāk viņiem bija kopīga meita Mērija Volstonekrafta Godvina (Mary Wollstonecraft Godwin), kas kļuva par Pērsija Šellija sievu un Frankenšteina autori.
J: Kā viņš nomira?
A: Vollstonekrafta nomira pēcdzemdību komplikāciju dēļ, ko izraisīja asins receklis, tāpat kā viņas labākā draudzene Fanija Blada, kuras nāve iedvesmoja Vollstonekraftu daudz strādāt par sieviešu tiesībām.
Meklēt