Mērija Volstonkrafta
Mērija Volstonekrafta (Mary Wollstonecraft, 1759. gada 27. aprīlī - 1797. gada 10. septembrī) bija britu rakstniece. Viņa dzima Londonā, bagāta zemnieka meita, kas mantoja viņa bagātību. Viņas tēvs bija pazīstams ar to, ka reizēm bija vardarbīgs pret viņu, viņas četriem brāļiem un māsām un viņu māti, kad viņa saimniecība cieta neveiksmi. Mērija Volstonekrafta bija otrais vecākais bērns ģimenē. Viņa bija vecākā sieviete. Deviņpadsmit gadu vecumā viņa pameta mājas, lai strādātu un kļūtu neatkarīga.
Strādājot Anglijas pilsētā Batā, Somersetas štatā, viņa sajuta nepatiku pret augstāko sabiedrības kārtu un viņu sabiedrisko dzīvi. 1784. gadā viņa piedzīvoja savas māsas Elīzas tuvo nāvi, kura arī bija cietusi no vardarbības no vīra puses. Viņa kopā ar māsu aizbēga uz Londonu, lai saglabātu savu dzīvību. Drīz pēc tam viņas labā draudzene Fanija Blada nomira no komplikācijām dzemdībās. Pēc šī notikuma Volstonekrafta cieta depresijā, un, nonākusi finansiālās grūtībās, viņa sāka rakstīt savu pirmo grāmatu "Domas par meitu audzinātājām" (Thoughts on the Educators of Daughters then Mary): A Fiction.
Vollstonekrafta bija ne tikai rakstniece, bet arī agrīna feministe un sabiedriskā aktīviste. Viņa sarakstīja grāmatu bērniem, kā arī divas slavenākās grāmatas - "Cilvēka tiesību attaisnošana" (A Vindication of the Rights of Man, 1790), kas bija reakcija uz Franču revolūciju, un "Sievietes tiesību attaisnošana" (A Vindication of the Rights of Woman, 1792), kurā tika apgalvots, ka sievietēm jābūt tādām pašām tiesībām un izglītībai kā vīriešiem. Viņa aicināja nodrošināt vienlīdzīgu izglītību zēniem un meitenēm, uzskatot, ka izglītība dod nepieciešamos līdzekļus, lai konkurētu ar vīriešiem sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē.
Viņa sekoja tādiem rakstniekiem kā Ketrīna Makolija (Catherine Macaulay), kura 1790. gadā sarakstīja "Vēstules par izglītību", Tomass Peins un Džons Loks. Viena no viņas pazīstamākajām grāmatām bija "Vēsturisks un morāls skatījums uz Franču revolūcijas izcelsmi un attīstību" (1794). Viņa uzrakstīja arī romānu "Sieviešu netaisnības", kurā stāstīja par laulības un bērnu audzināšanas ierobežotību un ilūzijām, kas sievietēm ir vienīgā laime. Viņa bija revolucionāra, aizstāvot izglītību un sieviešu autonomijas nepieciešamību.
1792. gadā Vollstonekrafta devās uz Parīzi, lai pierakstītu piezīmes par revolūciju. Viesojoties Parīzē, viņa iemīlējās amerikānietī Gilbert Imlay, kuram vēlāk sekoja uz Londonu. Kad viņu attiecības beidzās, viņa mēģināja izdarīt pašnāvību, bet tika izglābta no Temzas. Viņa uzrakstīja grāmatu "Vēstule, kas rakstīta īsas uzturēšanās laikā Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā" (1796) no vēstuļu sērijas, ko rakstīja Imlajam, lai atbalstītu viņu 1794. gadā dzimušo meitu Faniju Imleju. Tajā pašā gadā Volstonekrafta satikās ar vecu paziņu un filozofu Viljamu Godvinu, ar kuru vēlāk apprecējās. Viņiem 1797. gada 30. augustā piedzima meita, kuru viņi nosauca par Mēriju Vollstonkraftu Godvinu (Mary Wollstoncraft Godwin), kas vēlāk kļuva par Pērsija Šellija sievu. Mērija Vollstonkrafta Godvina kļuva par Mēriju Šelliju, Frankenšteina autori. Ironiskā kārtā viņas māte Mērija Vollstonkrafta pēc dzemdībām Londonā nomira no sepses, un viņu piemeklēja līdzīgs liktenis kā viņas labāko draudzeni Faniju Blūdu, kuras nāve iedvesmoja viņas cīņu par sieviešu tiesībām un pirmo grāmatu. Vollstonekrafta nomira no komplikācijām pēc dzemdībām, ko izraisīja asins receklis. Viņas vīrs Viljams Godvins (William Godwin) 1798. gadā viņas piemiņai publicēja "Memuārus par autori" (Memoirs of the Author of "A vindication of the Rights of Women").
Mērija Volstonekrafta (Mary Wollstonecraft)
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Mērija Volstonekrafta?
A: Mērija Volstonekrafta (Mary Wollstonecraft) bija britu rakstniece, kas piedzima Spitalfīldā, bagāta fermera meita. Viņa bija pazīstama kā agrīna feministe un sociālā aktīviste, tādu grāmatu autore kā "Vīrieša tiesību attaisnošana" (1790) un "Sievietes tiesību attaisnošana" (1792).
J: Ko darīja viņas tēvs?
A: Kad viņa fermas nestrādāja, tēvs dažkārt bija vardarbīgs pret viņu, viņa četriem brāļiem un māsām un viņu māti.
J: Kas notika ar Marijas māsu Elīzu?
A: 1784. gadā Marija juta, ka viņas māsa Elīza, kuru bija ļaunprātīgi izmantojis viņas vīrs, ir tuvu nāvei. Viņa kopā ar māsu aizbēga uz Londonu, lai glābtu savu dzīvību.
J: Kas bija Fanija Blood?
A: Fanija Blood bija laba Marijas draudzene, kura nomira no dzemdību komplikācijām. Šis notikums izraisīja Marijas depresiju un finansiālas grūtības, kas lika viņai uzrakstīt "Domas par meitu audzināšanu", vienu no pirmajām grāmatām.
J. Par ko Marija iestājās grāmatā "Sievietes tiesību attaisnošana" (A Vindication Of The Rights Of Woman)?
A: "Sievietes tiesību attaisnošanā" (A Vindication Of The Rights Of Woman) Vollstonekrafta iestājās par to, ka sievietēm jābūt tādām pašām tiesībām un izglītībai kā vīriešiem, uzskatot, ka izglītība viņām dos nepieciešamos līdzekļus, lai konkurētu ar vīriešiem sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē.
J: Par ko viņa apprecējās?
A: Viņa apprecējās ar Viljamu Godvinu pēc tam, kad 1792. gadā bija satikusi viņu ceļojuma laikā uz Parīzi. Vēlāk viņiem bija kopīga meita Mērija Volstonekrafta Godvina (Mary Wollstonecraft Godwin), kas kļuva par Pērsija Šellija sievu un Frankenšteina autori.
J: Kā viņš nomira?
A: Vollstonekrafta nomira pēcdzemdību komplikāciju dēļ, ko izraisīja asins receklis, tāpat kā viņas labākā draudzene Fanija Blada, kuras nāve iedvesmoja Vollstonekraftu daudz strādāt par sieviešu tiesībām.
