Sievietes tiesību attaisnošana (1792) — Mērija Volstonekrafta
A Vindication of the Rights of Woman: with Strictures on Political and Moral Subjects ir grāmata, ko 1792. gadā sarakstīja Mērija Volstonekrafta. Tā tiek uzskatīta par vienu no agrākajiem un ietekmīgākajiem darbiem par sieviešu tiesībām un par pamatu vēlākai feminisma domai. 18. gadsimtā plaši bija izplatīta pārliecība, ka sievietēm pietiek tikai ar mājas prasmēm un minimālu, «pamatizglītību», tomēr Volstonekrafta šajā grāmatā apstrīdēja šo nostāju. Viņa aizstāvēja domu, ka sievietēm jānodrošina nopietna izglītība, kas attīsta prātu un morāli, jo izglītota sieviete kļūst par sabiedrībā lietderīgu un domājošu būtnē. Volstonekrafta uzsvēra, ka sievietes bieži izglīto savus bērnus un tāpēc ietekmē nākamo paaudzi, turklāt izglītota sieviete var būt sava vīra patstāvīga sabiedrotā un līdzdarbniece, nevis tikai dekorācija vai īpašums, kas jātirgo laulībā. Viņas pamatprincips bija, ka sievietes ir cilvēciskas būtnes un tāpēc pelnījušas tādas pašas pamattiesības kā vīrieši — vismaz tajās jomās, kas ļauj attīstīt prātu, morāli un pilsonisko atbildību.
Grāmata radās daļēji kā reakcija uz politiskiem un intelektuāliem cienījamiem darbiem, tostarp uz ziņojumu, ko 1791. gadā Francijas Nacionālajai asamblejai uzrakstīja Šarls Moriss de Taleirāns Perigors (Charles‑Maurice de Talleyrand‑Périgord), kurā tika ieteikts sievietēm nodrošināt vienīgi pamata izglītību. Volstonekrafta izmantoja šādu publisku diskursu kā iespēju skaidri formulēt savu kritiku — viņa vērsa uzmanību uz dubultajiem morāles standartu principiem, kritizēja vīriešu lomu veicināšanu sentimentalitātē un pasivitātē, kā arī polemizēja ar tādiem domātājiem kā Žans‑Žaks Russo, kas sludināja atšķirīgas izglītības un sociālās lomas sievietēm un vīriešiem. Volstonekrafta rakstīja skaidri un asprātīgi; "Sievietes tiesību attaisnošana" tapa salīdzinoši ātri, jo autore vēlējās tieši reaģēt uz notikumiem un debatēm — viņa plānoja arī izstrādāt padziļinātāku otro sējumu ar plašāku analīzi, taču vairs nevisēja īstenot visus savus literāros plānus, jo mira 1797. gadā pēc dzemdībām.
Volstonekrafta nebija modernās definīcijas feministe, jo šis termins un daļa no tā laika ideju kopas parādījās vēlāk; tomēr mūsdienu lasītāji bieži viņu uzskata par protoprimārās feminisma domas pārstāvi, jo viņas uzskati par izglītību, līdztiesību morāles un intelektuālajā jomā un par partnerību laulībā skāra fundamentālas sieviešu tiesību tēmas. Grāmatas uztvere mainījās: kad darbs pirmo reizi iznāca 1792. gadā, tas ieguva gan atsauksmes, gan kritiku, bet nebija pilnīgi ignorēts — daži kritiķi to atzina par oriģinālu un spēcīgu ieguldījumu. Pēc Volstonekraftas nāves viņas reputācija gan cieta: īpaši pēc Viljama Godvina (William Godwin) grāmatas "Memuāri par "Sievietes tiesību attaisnošanu" (A Vindication of the Rights of Woman, 1798) iznākšanas, kurā tika atklātas personiskas detaļas no viņas dzīves, sabiedrības reakcija kļuva skarbāka un morāli nosodošāka. Tomēr vēstures gaitā viņas domas par izglītību, racionālu audzināšanu un sieviešu morālo autonomiju ir atzītas par svarīgu ieguldījumu moderno cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības ideju attīstībā; kāds biogrāfs viņas grāmatu nosaucis par "iespējams, oriģinālāko grāmatu [Volstonekraftas] gadsimtā".
Sievietes tiesību pirmā amerikāņu izdevuma titullapa
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "Sievietes tiesību attaisnošana"?
A: A Vindication of the Rights of Woman ir grāmata, ko 1792. gadā sarakstīja Mērija Volstonekrafta (Mary Wollstonecraft). Tā ir pazīstama kā viena no pirmajām grāmatām par feminismu, un tā tika uzrakstīta kā atbilde cilvēkiem, kuri uzskatīja, ka sievietēm nevajadzētu iegūt formālu izglītību.
J: Kas uzrakstīja "Sievietes tiesību attaisnošanu"?
A: Grāmatu 1792. gadā sarakstīja Mērija Volstonekrafta (Mary Wollstonecraft).
J: Par ko savā grāmatā iestājās Mērija Volstonekrafta?
A: Savā grāmatā Mērija Volstonekrafta iestājās par to, ka sievietēm jābūt izglītībai, kas atbilst viņu stāvoklim sabiedrībā, un ka viņām pienākas tādas pašas pamattiesības kā vīriešiem. Viņa arī vērsās pret dubultiem seksuāliem standartiem un apsūdzēja vīriešus par to, ka viņi mudina sievietes nodoties emocijām.
K: Kā Mērija Vollstonekrafta reaģēja uz Šarla Morisa de Taleirāna-Perigora ziņojumu Francijas Nacionālajai asamblejai?
A: Mērija Vollstonekrafta izmantoja Šarla Morisa de Taleirāna-Pērigorda ziņojumu, lai uzrakstītu atbildi grāmatā "Sieviešu tiesību aizstāvēšana" (A Vindication of Women of Rights). Viņa iebilda pret viņa viedokli, ka sievietēm jāsaņem tikai pamatizglītība.
Vai "Sieviešu tiesību attaisnošana" tika labi uzņemta, kad to publicēja pirmo reizi?
A: Jā, kad 1792. gadā pirmo reizi tika publicēta grāmata "Sievietes tiesību attaisnošana", tā patiešām tika uzņemta atzinīgi. Kāds biogrāfs to pat nosauca par "iespējams, oriģinālāko grāmatu" savā gadsimtā.
J: Vai Mariju Volstonekraftu uzskata par mūsdienu feministi?
A: Nē, daži uzskata, ka viņa neatbilst mūsdienu feminismam, jo viņa nerakstīja, ka vīrieši un sievietes ir vienlīdzīgi visās lietās, bet tikai atsevišķās jomās, piemēram, morāles jomā, un tāpēc viņu ir grūti klasificēt kā mūsdienu feministi, jo viņi uzskata, ka vīrieši un sievietes ir vienlīdzīgi visās lietās.
