Nozīme — definīcija valodniecībā, filozofijā un neverbālajā saziņā

Uzzini “nozīme” — skaidrojums valodniecībā, filozofijā un neverbālajā saziņā: definīcijas, piemēri un interpretācijas, kas palīdz labāk saprast komunikāciju.

Nozīme ir plaši lietots jēdziens valodniecībā un filozofijā, kā arī ikdienas runā. Pamatideja ir vienkārša: nozīme ir informācija, kuru sūtām un uztveram ar vārdiem, zīmēm un rīcību. Citiem vārdiem — nozīme ir tas, ko klausītājs vai lasītājs var secināt, lasot vai klausoties ziņojumu. Nozīme parasti parādās kā jēgpilna vienība sarunā vai citā komunikācijā, un to veido gan teikumu vārdi, gan to konteksts, intonācija un runātāja nodomi.

Valodniecībā

Valodniecībā nozīmi pēta vairāki atšķirīgi līmeņi un pieejas. Semantika apskata, ko vārdi un teikumi nozīmē "burtiski" (piemēram, vārdu attiecības ar objektiem, jēdzienu struktūrām un patiesību), kamēr pragmātika pēta, kā konteksts, runātāja nodomi un sarunas normas ietekmē, kā nozīmi interpretē. Svarīgi jēdzieni ir:

• Denotācija (burtiskā nozīme) un konotācija (sajūtas, asociācijas);
• daudznozīmība un homonīmija (kad viens vārds vai teikums var tikt saprasts dažādi);
• deiksis un indeksikālie izteikumi (piem., vārdi šis, tur, es, kuri iegūst nozīmi no konteksta);
• kompozicionalitāte — kā frāzes nozīme tiek veidota no atsevišķu vārdu nozīmēm un sintakses.

Filozofijā

Filozofiskās diskusijas par nozīmi skar dziļākas problēmas par attiecībām starp valodu, domāšanu un pasauli. Galvenās pieejas ietver:

• referenču un sēnas teorijas (kā Frege un Russell — kā vārdi attiecas uz objektiem vai stāvokļiem pasaulē);
• patiesības- nosacījumu pieeja (Tarska veids, kā definēt nozīmi, izmantojot teikumu patiesības apstākļus);
• lietojuma teorijas (Wittgenstein — nozīme rodas no vārda lietošanas sabiedrībā);
• runas aktu teorijas (Austin, Searle) un Gricea implicatūras — kā runas darbības (solījumi, prasības, apsolījumi) veido nozīmi, kas pārsniedz teikumu burtisko saturu);
• mentālās un kognitīvās teorijas — nozīme kā mentālas reprezentācijas vai nodoms, kas saistīts ar domāšanu un izziņu.

Neverbālā saziņa

Lai gan valoda ir galvenais veids, kā cilvēki apmainās ar informāciju, neverbālā saziņa arī nes bagātu nozīmi. Tā ir bieži senāka un daudzos gadījumos instinktīvāka komunikācijas forma, kuras ziņojumus interpretē daļēji zemapziņa. Neverbālās zīmes ietver:

• sejas izteiksmes — kas rāda emocijas un nodomus (sejas izteiksme ir viena no svarīgākajām cilvēku nonverbālajām zīmēm);
• gestus un roku kustības — acu kontakts, mājieni, norādījumi;
• proksemika — attālums starp cilvēkiem (kas signalizē tuvību vai atturību);
• taustes signāli — skūpsti, pieskārieni (taustes izpausmes) un to sociālā nozīme;
• paralangi — intonācija, tembrs, skaļums, elpošana;
• smarža un vizuāli signāli — aromāti, krāsas, apģērbs (smarža var nēsāt informāciju par piemērotību, atrašanās vietu vai emocionālu stāvokli).

Konteksts, interpretācija un kļūdas

Nozīme reti ir pilnīgi "fiksēta" tikai vārdos. To ietekmē:

• konkrētais situācijas konteksts un kopīgā zināšana starp runātāju un klausītāju;
• kultūras normas un paražas;
• sarunas mērķis un runātāja intonācija;
• nekonsekvence vai daudznozīmība, kas var radīt pārpratumus.

Kāpēc nozīme ir svarīga

Izpratne par nozīmi ir svarīga gan teorētiski, gan praktiski:

• bez tās komunikācija būtu bieži neefektīva — bieži rodas pārpratumi, konflikti vai nepareizas rīcības;
• valodu apmācība, tulkošana, tieslietu prakse un mediju saturs balstās uz precīzu nozīmes saprašanu;
• mūsdienu tehnoloģijas (piem., mākslīgais intelekts un dabiskās valodas apstrāde) mēģina automātiski atpazīt un radīt nozīmi, kas prasa dziļas teorētiskas zināšanas;
• psiholoģijā un neirozinātnē pētījumi par nozīmes apstrādi palīdz saprast, kā smadzenes apstrādā valodu, emocijas un lēmumus.

Skaļas atziņas

• Nozīme nav tikai vārdu "satura" īpašība — tā rodas mijiedarbībā starp valodu, cilvēkiem un situāciju.
• Gan verbālā, gan neverbālā saziņa nes nozīmi; daļa neverbālā signāla apstrādes notiek automātiski un zemapziņas līmenī.
• Kontexts, kultūra un sarunas mērķis bieži nosaka, kā tieši interpretējam teikumu vai žestu.

Jautājumi un atbildes

J: Ko tas nozīmē?

J: Kādā kontekstā nozīmei ir jēga?

J: Kādi ir daži no sarunas elementiem, kas palīdz saprast jēgu?

J: Kādi ir citi saziņas veidi, kas ir atkarīgi no nozīmes?

J: Vai neverbālā komunikācija un tās nozīmes interpretācija attiecas tikai uz cilvēkiem?

J: Kādi ziņu veidi papildus valodai izplatās ar smaržu, redzi un skaņu?

J: Kādi ir daži neverbālās saziņas piemēri cilvēkiem, kam ir nozīme?

Meklēt pēc burta