Accipitriformes — diennakts plēsīgie putni: sugas un taksonomija

Accipitriformes — plašs pārskats par diennakts plēsīgajiem putniem: sugas, taksonomija, DNS atklājumi un klasifikācijas debates. Uzzini par 225 sugām.

Accipitriformes ir kārta, kurā ietilpst lielākā daļa diennakts plēsīgo putnu: āboli, ērgļi, grifi un daudzi citi, kopumā aptuveni 225 sugas.

Ilgu laiku vairākums uzskatīja, ka tie ir pieskaitāmi Falconiformes sugas sākoniem. Tomēr nesen veikts DNS pētījums parādīja, ka sokoli nav cieši saistīti ar Accipitriformes. Tā vietā tie ir radniecīgi papagaiļiem un vārnveidīgajiem.

Kopš tā laika vairums ornitologu ir pieņēmuši, ka taksonomiskajā secībā līdzās papagaiļiem ir arī sokoli. Saskaņā ar priekšlikumu, kas balstīts uz DNS, Jaunās pasaules grifus iekļauj Accipitriformes, bet Amerikas Ornitologu savienība (AOU) Jaunās pasaules grifus klasificē kā atsevišķu kārtu - Cathartiformes.

Taksonomija un ģimenes

Accipitriformes tradicionāli ietver vairākas ģimenes, no kurām lielākā un daudzveidīgākā ir Accipitridae. Mūsdienu taksonomiskajos modeļos bieži izdala šādas grupas:

• Accipitridae — vanags, ērglis, ābolis, plēsīgie “vecās pasaules” putni; šī ģimene satur lielāko daļu sugu (vairāk nekā 200).
• Pandionidae — bramziņas (Pandion haliaetus), tipiska viena suga ar plūdmainu, zivīm vērstu medību manieri.
• Sagittariidae — sekretārajputns (Sagittarius serpentarius), viena suga, kas ir īpaša ar ilgiem kāju posmiem un eksemplāru medību pa zemi.
• Cathartidae — Jaunās pasaules grifi; dažos DNS pētījumos tie tiek iekļauti Accipitriformes, citos — atdalīti kā Cathartiformes (piem., AOU nostāja).

Fiziskās īpašības

• Spēcīgas, āķveidīgas knābja malas, kas piemērotas gaļas plēšanai.
• Stiprās, asas ķepas ar labi attīstītiem nagiem (taloni) — galvenais rīks upura notveršanai.
• Lieliskas redzes spējas: daudzas sugas spēj pamanīt mazu kores objektu no lielas distances.
• Izmēri svārstās no salīdzinoši maziem vanagiem līdz plašiem ērgļiem un grifiem ar spārnu izpletumu, kas pārsniedz divus metrus dažiem sugu pārstāvjiem.
• Seksuāla dimorfisma izpausmes — bieži mātītes ir lielākas par tēviņiem.

Izplatība un biotopi

Accipitriformes sastopami visos kontinentos izņemot Antarktīdu, un to biotopi ir ļoti dažādi: meži, atklātas stepes, kalnu reģioni, piekrastes zonas un tuksneši. Dažas sugas ir stingri specializētas (piem., bramziņa uz zivju medībām), citas — visēdākas plēsējas vai nektoroīdā tipa sadzīves pārstāvji (grifus kā tīrītājus).

Uzturs un medību taktika

Accipitriformes galvenokārt ir plēsīgie putni, to barība ietver zivis, mazos zīdītājus, putnus, rāpuļus un iet bojā esošu organisko materiālu (grifiem). Medību taktikas ir dažādas: no lidojuma pa augstumu un krišanas uz upura līdz slēpšanai krūmos, ātriem uzbrukumiem vai zemes medībām (kā sekretārajputnam).

Reprodukcija un uzvedība

Daudzas sugas veido noturīgas pāra saites, bieži ligzdo stabili noteiktā teritorijā, izmantojot klintis vai lielu koku zarus ligzdošanai. Olu skaits vienā ligzdā parasti ir 1–4 atkarībā no sugas. Jaunie putni ir altriciāli — tie tiek baroti vecāku uzraudzībā līdz spējai patstāvīgi lidot un medīt.

Vēsture un DNS pētījumi

Tradicionāli Accipitriformes un Falconiformes tika uzskatīti par tuviem. Tomēr mūsdienu molekulārie pētījumi (DNS analīzes) parādīja, ka sokoli nav cieši saistīti ar Accipitriformes un drīzāk ir saistīti ar papagaiļiem un vārnveidīgajiem. Šīs atziņas izraisīja taksonomisku pārvērtēšanu — daļa pētnieku iekļauj Jaunās pasaules grifus Accipitriformes, bet citas autoritātes (piem., AOU) saglabā Cathartiformes kā atsevišķu kārtu.

Saglabāšana un draudi

Daudzas Accipitriformes sugas saskaras ar cilvēka radītiem draudiem: biotopu iznīcināšana un fragmentācija, piesārņojums (piem., pesticīdi un smagie metāli), saindēšana (gan mērķēta, gan netīša), putnu traucēšana ligzdošanas laikā, troksnis un citi. Turklāt vardarbība pret plēsējiem un sadursmes ar vēja turbīnām rada papildus draudus. Vairāku sugu populācijas ir stabilizējušās pēc aizliegumiem noteiktu toksisku vielu lietošanai un aktīvām aizsardzības programmām, tomēr darbs turpinās.

Kultūrvēsturiskā nozīme

Ērgļi, vanagi un citi Accipitriformes jau sen ir simboli spēkam, brīvībai un valdīšanai daudzās kulturās. Dažos reģionos tie ir arī daļa no tradicionālās mednieku prakses un mitoloģijas. Tomēr cilvēka attieksme ir divdomīga — no apbrīnas līdz pursmes un konfliktiem lauksaimnieku interesēs.

Accipitriformes ir nozīmīga ordeņu grupa gan ekoloģiski, gan kultūrvēsturiski — viņi palīdz regulēt upuru populācijas, attīra ekosistēmas un ir indikatoru grupas vides veselībai. Turpmākie taksonomiskie pētījumi un aizsardzības pasākumi ir būtiski, lai saprastu un saglabātu šo plēsīgo putnu daudzveidību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Accipitriformes?

J: Kāds agrāk bija vairākuma viedoklis par Accipitriformes un sokola dzimtas putniem?

J: Ko atklāja nesen veiktais DNS pētījums par sokolveidīgo un Accipitriformes radniecību?

J: Ar ko saskaņā ar DNS pētījuma rezultātiem ir radniecīgi sokoli?

J: Kā vairums ornitologu pašlaik klasificē sokoļus taksonomiskajā secībā?

J: Kam saskaņā ar DNS balstītu priekšlikumu un Amerikas Ornitologu savienības viedokli pieder Jaunās pasaules grifi?

Jautājums: Cik sugu ir Accipitriformes?

Meklēt pēc burta