Messier 100 (NGC 4321) — spirāles galaktika Jaunavas pulkā
Messier 100 (NGC 4321) — iespaidīga "lielā dizaina" spirāles galaktika Jaunavas pulkā: spoža, 160 000 g.g. diametrā, aptuveni 55 miljonu gaismas gadu attālumā.
Messier 100 (pazīstama arī kā NGC 4321) ir tipisks tā dēvētās «lielā dizaina» spirālās galaktikas piemērs ar izteiktiem, labi veidotiem spirāles zariem. Tā ir redzama Coma Berenices zvaigznāja dienvidu daļā un pieder plašākajai Jaunavas pulka (Virgo Cluster) galaktiku grupai. Messier 100 atrodas aptuveni 55 miljonu gaismas gadu attālumā (apmēram 16–17 megaparseki) un tai ir liels diametrs — aptuveni 160 000 gaismas gadu, kas padara to par vienu no spožākajām un izteiktākajām Jaunavas pulka galaktikām.
Struktūra un īpašības
Messier 100 ir spirālveida galaktika ar skaidri izteiktām divām plašām spirāles zarām, kas satur daudz jaunu zvaigžņu, H II reģionu un putekļu joslu. Galaktikas kodols ir blīvāks un tajā novērojama intensīva zvaigžņu veidošanās — dažos pētījumos centrs aprakstīts kā neliels zvaigžņu aktivitātes reģions vai vājā aktīvā kodola pazīmes. Kopumā M100 klasificēta kā starpēja spirāle (piemēram, pēc de Vaucouleurs sistēmas var tikt atzīmēta kā SAB(s)bc vai līdzīgi), jo tai ir vāji izteikts bārs un labi attīstītas spirāles struktūras.
Vēsture un novērojumi
Galaktiku 1781. gadā atklāja franču astronoms Pjērs Mišēns. Vēlāk tā tika iekļauta Mesjē miglāju un zvaigžņu kopu katalogā, kad mēnesi pēc tam savus novērojumus veica Čārlzs Mesjē. M100 bija viena no pirmajām atklātajām spirāliskajām galaktikām, un 1850. gadā grāfs Rosse to iekļāva sarakstā kā vienu no 14 spirāliskajām miglaklām.
Astronomi ir intensīvi pētījuši M100 gan ar zemes, gan ar kosmiskajiem teleskopiem. Īpaši ievērojamas ir Habla kosmiska teleskopa fotogrāfijas, kurās skaidri redzami atsevišķi zvaigžņu kopu plankumi, putekļu joslas un milzīgs daudzums jaunu zvaigžņu ar spēcīgu ultravioletu un optisku izstarošanos. Galaktikā konstatētas vairākas supernovas, no kurām plašāk zināmas ir SN 1979C (noteikta kā II tipa supernova) un vēlākas sprādziena novērošanas, kas ļāva pētniekiem pētīt zvaigžņu evolūciju un attiecības starp zvaigžņu nogrimšanu un apkārtējo vidi.
Satelītgalaktikas un mijiedarbība
Galaktikai ir vismaz divas mazākas satelītgalaktikas — NGC 4323, ko ar M100 savieno redzams gaismas tilts, un NGC 4328. Šādas tuvuma mijiedarbības norāda, ka M100 un tās pavadoņi piedzīvo gravitacionālu mijiedarbību, kas var veicināt gāzes plūsmu uz centru, pastiprināt zvaigžņu veidošanos spirāles zaros un atstāt nospiedumu uz galaktikas ārējo struktūru. Novērojumu dati liecina, ka šo mijiedarbību rezultātā var būt izmaiņas spirāles rakstā un lokāla zvaigžņu veidošanās aktivitāte.
Kāpēc M100 ir interesanta
- Skats uz spirālismu: M100 ir klasisks «lielā dizaina» spirālās struktūras piemērs, kas ļauj pētniekiem izpētīt, kā rodas un uzturas spirāles rokas.
- Zvaigžņu veidošanās laboratorija: spirāles zaros koncentrējas H II reģioni un jaunas zvaigznes, padarot to par labu objektu stacionāriem zvaigžņu veidošanās pētījumiem.
- Supernovu novērojumi: vairākas supernovas M100 ir kalpojušas par svarīgiem datu avotiem zvaigžņu eksploziju un to pēcnovērošanas procesa izpētē.
- Pieejamība novērojumiem: spožums un salīdzinoši liels izmērs padara M100 par pievilcīgu mērķi gan amatierastronomiem, gan profesionāliem teleskopiem — ar nelielu līdz vidēju teleskopu to var pamanīt kā izteiktu miglāja veida objektu.
Kopumā Messier 100 ir nozīmīgs objekts gan vizuāliem novērojumiem, gan zinātniskiem pētījumiem par galaktiku evolūciju, zvaigžņu veidošanos un gravitacionālajām mijiedarbībām galaktiku kopienās.
Messier 100, Eiropas Dienvidu observatorija
Messier 100 kodols, kas uzņemts ar Hubble Advanced Camera for Surveys augstas izšķirtspējas kanālu.
Zvaigžņu veidošanās
Messier 100 tiek uzskatīta par zvaigžņveida galaktiku ar 1 kiloparsekas rādiusu, kurā zvaigžņu veidošanās atsevišķos uzplaiksnījumos ir notikusi vismaz 500 miljonus gadu. Zvaigžņu veidošanās ir koncentrēta gredzenā - patiesībā divos cieši savītajos spirāles atzaru posmos, kas savienoti ar nelielu kodola joslu.
Kā ierasts Jaunavas pulka spirālveida galaktikām, pārējā diska daļā gan zvaigžņu veidošanās, gan neitrālā ūdeņraža daudzums galaktikas diskā ir samazināts, ko izraisa mijiedarbība Jaunavas pulkā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Messier 100?
A: Messier 100 ir spirālveida galaktika, pazīstama arī kā NGC 4321, kas atrodas Komas Berenicesa zvaigznāja dienvidu daļā.
J: Cik tālu atrodas Messier 100?
A: Messier 100 atrodas aptuveni 55 miljonu gaismas gadu attālumā.
J: Cik liels ir Messier 100?
A: Messier 100 diametrs ir 160 000 gaismas gadu, kas to padara par vienu no lielākajām galaktikām Jaunavas pulkā.
J: Kas atklāja Messier 100?
A: Messier 100 pirmo reizi atklāja Pjērs Mišēns 1781. gadā.
J: Kad Messier 100 tika iekļauts Mesjē katalogā?
A: Messier 100 tika iekļauts Mesjē miglāju un zvaigžņu kopu katalogā aptuveni mēnesi pēc tam, kad to atklāja Šarls Mesjē.
J: Kāda ir NGC 4323 un NGC 4328 nozīme?
A: NGC 4323 un NGC 4328 ir divas Messier 100 satelītgalaktikas, un NGC 4323 ir savienota ar gaišas matērijas tiltu.
J: Kas Messier 100 uzskaitīja kā vienu no 14 spirālveida miglājiem?
A: Messier 100 kā vienu no 14 spirālveida miglājiem 1850. gadā uzskaitīja grāfs Rosse.
Meklēt