Messier 100 (pazīstama arī kā NGC 4321) ir tipisks tā dēvētās «lielā dizaina» spirālās galaktikas piemērs ar izteiktiem, labi veidotiem spirāles zariem. Tā ir redzama Coma Berenices zvaigznāja dienvidu daļā un pieder plašākajai Jaunavas pulka (Virgo Cluster) galaktiku grupai. Messier 100 atrodas aptuveni 55 miljonu gaismas gadu attālumā (apmēram 16–17 megaparseki) un tai ir liels diametrs — aptuveni 160 000 gaismas gadu, kas padara to par vienu no spožākajām un izteiktākajām Jaunavas pulka galaktikām.

Struktūra un īpašības

Messier 100 ir spirālveida galaktika ar skaidri izteiktām divām plašām spirāles zarām, kas satur daudz jaunu zvaigžņu, H II reģionu un putekļu joslu. Galaktikas kodols ir blīvāks un tajā novērojama intensīva zvaigžņu veidošanās — dažos pētījumos centrs aprakstīts kā neliels zvaigžņu aktivitātes reģions vai vājā aktīvā kodola pazīmes. Kopumā M100 klasificēta kā starpēja spirāle (piemēram, pēc de Vaucouleurs sistēmas var tikt atzīmēta kā SAB(s)bc vai līdzīgi), jo tai ir vāji izteikts bārs un labi attīstītas spirāles struktūras.

Vēsture un novērojumi

Galaktiku 1781. gadā atklāja franču astronoms Pjērs Mišēns. Vēlāk tā tika iekļauta Mesjē miglāju un zvaigžņu kopu katalogā, kad mēnesi pēc tam savus novērojumus veica Čārlzs Mesjē. M100 bija viena no pirmajām atklātajām spirāliskajām galaktikām, un 1850. gadā grāfs Rosse to iekļāva sarakstā kā vienu no 14 spirāliskajām miglaklām.

Astronomi ir intensīvi pētījuši M100 gan ar zemes, gan ar kosmiskajiem teleskopiem. Īpaši ievērojamas ir Habla kosmiska teleskopa fotogrāfijas, kurās skaidri redzami atsevišķi zvaigžņu kopu plankumi, putekļu joslas un milzīgs daudzums jaunu zvaigžņu ar spēcīgu ultravioletu un optisku izstarošanos. Galaktikā konstatētas vairākas supernovas, no kurām plašāk zināmas ir SN 1979C (noteikta kā II tipa supernova) un vēlākas sprādziena novērošanas, kas ļāva pētniekiem pētīt zvaigžņu evolūciju un attiecības starp zvaigžņu nogrimšanu un apkārtējo vidi.

Satelītgalaktikas un mijiedarbība

Galaktikai ir vismaz divas mazākas satelītgalaktikas — NGC 4323, ko ar M100 savieno redzams gaismas tilts, un NGC 4328. Šādas tuvuma mijiedarbības norāda, ka M100 un tās pavadoņi piedzīvo gravitacionālu mijiedarbību, kas var veicināt gāzes plūsmu uz centru, pastiprināt zvaigžņu veidošanos spirāles zaros un atstāt nospiedumu uz galaktikas ārējo struktūru. Novērojumu dati liecina, ka šo mijiedarbību rezultātā var būt izmaiņas spirāles rakstā un lokāla zvaigžņu veidošanās aktivitāte.

Kāpēc M100 ir interesanta

  • Skats uz spirālismu: M100 ir klasisks «lielā dizaina» spirālās struktūras piemērs, kas ļauj pētniekiem izpētīt, kā rodas un uzturas spirāles rokas.
  • Zvaigžņu veidošanās laboratorija: spirāles zaros koncentrējas H II reģioni un jaunas zvaigznes, padarot to par labu objektu stacionāriem zvaigžņu veidošanās pētījumiem.
  • Supernovu novērojumi: vairākas supernovas M100 ir kalpojušas par svarīgiem datu avotiem zvaigžņu eksploziju un to pēcnovērošanas procesa izpētē.
  • Pieejamība novērojumiem: spožums un salīdzinoši liels izmērs padara M100 par pievilcīgu mērķi gan amatierastronomiem, gan profesionāliem teleskopiem — ar nelielu līdz vidēju teleskopu to var pamanīt kā izteiktu miglāja veida objektu.

Kopumā Messier 100 ir nozīmīgs objekts gan vizuāliem novērojumiem, gan zinātniskiem pētījumiem par galaktiku evolūciju, zvaigžņu veidošanos un gravitacionālajām mijiedarbībām galaktiku kopienās.