Messier 87
Messier 87 (pazīstama arī kā M87, Virgo A vai NGC 4486) ir superģenerāliska eliptiska galaktika. To 1781. gadā atklāja franču astronoms Šarls Mesjē, kurš to kataloģizēja kā miglainu objektu. Tā ir otra spožākā galaktika Jaunavas ziemeļu pulkā un atrodas aptuveni 16,4 miljonu parseku (53,5 miljonu gaismas gadu) attālumā no Zemes.
Atšķirībā no diska formas spirālveida galaktikām Messier 87 nav raksturīgu putekļu joslu. Tai ir gandrīz bezraksturīga elipsoidāla forma. Spožums samazinās, palielinoties attālumam no centra. Šīs neparasti lielās galaktikas kodols ir neparasti liels supermasīvs melnais caurums. Tas ir spēcīgs starojuma avots daudzos viļņu garumos, īpaši radioviļņos. Šis ir pirmais un līdz šim vienīgais melnais caurums, kura tiešu attēlu astronomi ir spējuši iegūt. Radio attēls, ko 2017. gadā uzņēma ar notikumu horizonta teleskopu, tika publicēts 2019. gada 10. aprīlī. Attēlā redzama melnā cauruma ēna, ko ieskauj emisijas gredzens, kura diametrs ir 3,36×10-3 parseki (0,0110 gaismas gadu).
Melnais caurums ar gaismas ātrumam tuvu ātrumu izmet enerģētiskas plazmas strūklu, ko sauc par blazaru. Tā virzās uz āru vismaz 1500 parseku (5000 gaismas gadu) attālumā. Attēlos, ko 1999. gadā uzņēma ar kosmisko teleskopu "Hubble", Messier 87 strūklas kustība tika izmērīta četras līdz sešas reizes ātrāk par gaismas ātrumu. Šī kustība, iespējams, ir optiska ilūzija, ko izraisa strūklas relatīvais ātrums.
Messier 87
Tā ir plazmas strūklas plūsma no aktīvā centra, ko novēro dažādi instrumenti.
Zvaigznes
Zvaigznes šajā galaktikā veido aptuveni vienu sestdaļu Messier 87 masas. Tās ir izvietotas simetriski, bet zvaigžņu blīvums samazinās līdz ar attālumu no kodola. Galaktikas apvalks stiepjas līdz aptuveni 150 kpc (490 klj) rādiusam, kur tas apstājas - iespējams, to pārtrauc sadursme ar citu galaktiku. Starp zvaigznēm ir difūza starpzvaigžņu vide, ko veido gāze, kas ir ķīmiski bagātināta ar elementiem, kurus izstaro attīstījušās zvaigznes.
Ap galaktiku riņķo milzīgs skaits - aptuveni 12 000 lodveida kopu, salīdzinot ar 150-200 lodveida kopām, kas riņķo ap Piena ceļu.
Messier 87 ir viena no masīvākajām milzu eliptiskajām galaktikām Zemes tuvumā un viens no spožākajiem radio avotiem debesīs, Tā ir populārs mērķis gan amatieru, gan profesionālu astronomu pētījumiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Messier 87?
A: Messier 87 (pazīstama arī kā M87, Virgo A vai NGC 4486) ir superlielā eliptiskā galaktika.
J: Kad tas tika atklāts?
A: To 1781. gadā atklāja franču astronoms Šarls Mesjē.
J: Cik tālu tā atrodas no Zemes?
A: Tas atrodas aptuveni 16,4 miljonu parseku (53,5 miljonu gaismas gadu) attālumā no Zemes.
J: Kā tas izskatās?
A: Atšķirībā no diska formas spirālveida galaktikām Messier 87 nav raksturīgu putekļu joslu, tā ir gandrīz bez iezīmēm, eliptiska, un tās spožums samazinās, pieaugot attālumam no centra.
J: Kas ir tās pamatā?
A: Šīs neparasti lielās galaktikas kodolā atrodas neparasti liels supermasīvs melnais caurums, kas ir spēcīgs starojuma avots dažādos viļņu garumos, īpaši radioviļņos.
J: Kuru attēlu 2017. gadā uzņēma teleskops Event Horizon?
A: 2017. gadā ar notikumu horizonta teleskopu uzņemtais attēls parāda melnā cauruma ēnu, ko ieskauj emisijas gredzens 3,36×10-3 parseku (0,0110 gaismas gadu) diametrā.
J: Cik ātri kustas tās reaktīvā lidmašīna?
A.: 1999. gadā ar kosmisko teleskopu "Hubble" uzņemtajos attēlos Messier 87 sprauslas kustība tika mērīta četras līdz sešas reizes ātrāk par gaismas ātrumu, lai gan tas var būt optiska kļūda, ko izraisa sprauslas relatīvais ātrums.
