Messier 87 (pazīstama arī kā M87, Virgo A vai NGC 4486) ir gigantiska, ļoti masīva eliptiska galaktika, kas atrodas klāt centru Jaunavas pulkā un ir viens no spilgtākajiem šīs grupas objektiem. To 1781. gadā atklāja franču astronoms Šarls Mesjē, kurš to kataloģizēja kā miglainu objektu. M87 atrodas aptuveni 16,4 megaparseku (aptuveni 53,5 miljonu gaismas gadu) attālumā no Zemes un bieži tiek aprakstīta kā cD tipa galaktika — centrālā un īpaši liela eliptiskā galaktika Jaunavas kopumā.

Izskats un īpašības

M87 atšķiras no disku tipa spirālveida galaktikām — tai nav izteiktu spirālveidu putekļu joslu, un tās zvaigžņu izkārtojums ir tuvu elipsoidālai formai. Spožums samazinās pakāpeniski, tālāk attālinoties no centra. Galaktika ir bagāta ar globulāriem kopumiem — to skaits pārsniedz daudzus tūkstošus, kas padara M87 par vienu no galaktikām ar īpaši lielu globulāro kopumu skaitu.

Supermasīvais melnais caurums — M87*

M87 centrā atrodas liels aktīvs kodols, kurā ir ievērojams supermasīvs melnais caurums, ko apzīmē kā M87*. Šis melnais caurums izstaro plaša spektra starojumu, īpaši spēcīgi radio diapazonā. 2017. gadā notika novērojumi ar Notikumu horizonta teleskopu (Event Horizon Telescope, EHT), un 2019. gada 10. aprīlī tika publicēts pirmais tiešais melnā cauruma ēnas attēls — tumša ēna, ko ieskauj spilgts emisijas gredzens. Attēls uzņemts radio viļņu garumā 1,3 mm (aptuveni 230 GHz). Iegūtā ēnas un gredzenveida struktūra atbilst teorētiskām prognozēm par fotonu apli ap melno caurumu, un redzamā gredzena diametrs EHT attēlā ir aptuveni 3,36×10-3 parseki (0,0110 gaismas gadu).

Novērojumi un modelēšana ļāva novērtēt M87* masu — tā ir aptuveni 6,5×10^9 (6,5 miljardu) Saules masas, padarot to par vienu no masīvākajiem tieši izmērītajiem melnajiem caurumiem.

Relativistiskā strūkla

M87 ir pazīstama arī ar spēcīgu, šauru un ļoti ātru plazmas strūklu, kas izvirzās no galaktikas centra. Melnais caurums un tā apkārtējā akrecijas diska magnetiskie lauki izmet relativistisku straumi ārā — šī strūkla ir redzama dažādos viļņu garumos un stiepjas tūkstošiem gaismas gadu attālumā. Novērojumi rāda, ka strūkla ir redzama vismaz 1500 parseku (aptuveni 5000 gaismas gadu) attālumā no centra. 1999. gada attēli no kosmiskā teleskopa "Hubble" parādīja elementu kustību šajā strūklā ar šķietami pārgaismotām (superluminālām) ātruma vērtībām — četras līdz sešas reizes ātrāk par gaismu. Šāda šķietama pārgaismošanās ir optiska un relativistiska ilūzija, ko izraisa strūkla materiāla tuva gaismas ātrumam kustība un novērotāja skatupunkta leņķis.

Dažkārt strūkla ir minēta saistībā ar terminu blazaru, tomēr tehniski M87 tiek klasificēta kā FR I tipa radio galaktika (Fanaroff–Riley I), kuras strūkla nav tieši vērsta pret Zemi tādā pakāpē, kā tas ir blazaros.

Vēl daži nozīmīgi fakti

  • M87 ir svarīgs objekts, pētot galaktiku veidošanos, galaktisko apkārtējās vides mijiedarbību un melno caurumu akrecijas procesus.
  • Galaktika atrodas Virgo galaktiku kopas centrā un ietekmē tās dinamiku; tai ir masīva halo masa, kas pārsniedz tipiskas eliptiskās galaktikas masīvumu.
  • M87 spektrā un radioviļņu novērojumos dominē aktīvais kodols un relativistiskā strūkla, kas padara to par vienu no svarīgākajiem objektiem aktīvo galaktisku kodolu (AGN) izpētē.

Messier 87 turpina būt intensīvas pētīšanas objekts ar plašu observatoriju tīklu — no optiskajiem teleskopiem līdz radioteleskopiem un interferometriskām tīklos, kā Event Horizon Telescope. Šie novērojumi palīdz labāk izprast melno caurumu fiziku, relativitātes sekas un galaktiku evolūciju.