Meteoru sprādzienu komunikācijā
Meteoru sprādzienu komunikācijā tiek izmantoti radioviļņi, kas atstarojas no jonizētām pēdām, ko rada meteori, tiem ielidojot Zemes atmosfērā. To sauc arī par meteoru izkliedes komunikāciju.
Meteori ir iežu gabali, kas peld kosmosā. Zemes atmosfērā vienmēr nonāk meteori. Parasti tie sadeg atmosfērā. Dažus ļoti lielus, kas ietriecas Zemē, sauc par meteorītiem. Lielākā daļa meteoru ir tikai sīkas putekļu daļiņas. Kad tie iekļūst atmosfērā, gaisa berzes radītais siltums no tiem atrauj elektronus. Tas rada jonizētu pēdu. Šī taka var atstarot radioviļņus tādā pašā veidā kā vads.
Meteoru sprādzienu saziņai izmantojamo meteoru svars ir no vienas tūkstošdaļas līdz vienai simtajai daļai no grama. Meteori, kas ir mazāki par šo lielumu, ir pārāk vāji, lai tos varētu izmantot. Lielāki nav pietiekami bieži.
Jonizētā pēda var saglabāties vairākas sekundes. Šajā laikā starp divām radiosakaru stacijām var nosūtīt ziņojumus. Ziņojumi tiks pārraidīti ļoti ātri: aptuveni 200 reižu ātrāk nekā parastā īsviļņu radiosakaru sistēmā. Meteora sprādziena laikā ar telemašīnu var uzrakstīt vairākas teksta rindas. Abām stacijām, kas vēlas sazināties, būs jābūt gatavām visu laiku, jo tās nekad nezina, kad pienāks nākamais sakaru uzliesmojums. Tām var nākties izmantot vairākus meteoru uzliesmojumus, pirms tiek saņemts viss ziņojums. Raidītājus bieži vien novieto uz bojas jūrā.
Meteoru sprādziena komunikāciju pirmo reizi plaši izmantoja pagājušā gadsimta 50. gados. Tā bija īpaši noderīga militārajiem sakariem, jo uztvērējs nevarēja precīzi noteikt, no kura virziena ziņojums ir atnācis. Tas bija tāpēc, ka ziņojums pa ceļam tika atstarots, tāpēc tas netika raidīts taisnā līnijā (t. i., vienkāršā lielā aplī ap Zemes izliekumu).
20. gadsimta beigās, pateicoties sakaru satelītu izmantošanai, meteoru sprādzienu komunikācija ir kļuvusi reta.
SNOTEL izmantotā meteoru izkliedes izplatība
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir meteoru lietus saziņa?
A: Meteoru lietus komunikācija ir radiosakaru veids, kurā izmanto radioviļņus, kas atstarojas no jonizētajām pēdām, ko veido meteorīti, tiem nonākot Zemes atmosfērā. To dēvē arī par meteoru sprādziena komunikāciju.
J: Kas ir meteorīti?
A: Meteori ir kosmosā peldoši iežu gabali. Parasti tie sadeg atmosfērā, bet lielākus gabalus, kas nokrīt uz Zemes, sauc par meteorītiem. Lielākā daļa meteorītu ir tikai sīkas putekļu daļiņas.
J: Kā darbojas meteoru lietus komunikācija?
A: Kad meteorīti nokļūst atmosfērā, gaisa berzes radītais siltums atņem elektronus un rada jonizētu pēdu. Šī taka var atstarot radioviļņus tāpat kā vads, ļaujot nosūtīt ziņojumus starp divām radiostacijām ļoti lielā ātrumā (aptuveni 200 reižu ātrāk nekā parastie īsviļņu radio). Abām stacijām ir jābūt nepārtraukti gatavām, jo tās nekad nezina, kad pienāks nākamais ziņojumu pieplūdums.
J. Kāda izmēra meteoriem ir jābūt, lai tie varētu nosūtīt ziņojumus?
A: Meteoru sprādzienu ziņojumos izmantotajiem meteoriem jābūt no tūkstošdaļas līdz simtdaļai no grama - mazāki meteori ir pārāk vāji, lai tos izmantotu, bet lielāki meteori nav pietiekami bieži.
J: Cik ilgi saglabājas jonizētā pēda?
A: Jonizētā dziesma var ilgt vairākas sekundes, un šajā laikā starp divām radiostacijām var nosūtīt ziņojumus.
J: Kad pirmo reizi tika plaši izmantota saziņa pa meteoru pēdām?
A: Meteoru lietus sakari pirmo reizi tika plaši izmantoti pagājušā gadsimta 50. gados, un tie bija īpaši noderīgi militārajiem sakariem, jo tie nenotiek taisnā līnijā (t. i., tie iet pa lielu loku ap Zemes loku).
J: Kāpēc mūsdienās saziņa par meteoru lietusgāzēm ir retāka?
Atbilde: 20. gadsimta beigās, kad tika sākti izmantot sakaru satelīti, meteoru lietus saziņa mūsdienās ir kļuvusi mazāk izplatīta, jo, pateicoties citu tehnoloģiju pieejamībai, tie vairs nav tik ļoti vajadzīgi.
