Metiķis (metoikos) — Atēnu ārzemnieki, statuss un tiesības

Metiķis (metoikos): uzzini Atēnu ārzemnieku statusu, tiesības un ierobežojumus — no pilsonības trūkuma un īpašuma aizlieguma līdz isoteleia un nodokļu pienākumiem.

Senajā Grieķijā metiķis (grieķu: metoikos) bija ārzemnieks, kas pastāvīgi vai ilgstoši uzturējās kādas Grieķijas pilsētas-valsts (polis) teritorijā. Metiķim nebija tādu pašas pilsonības tiesību kā cilvēkam, kurš bija dzimis konkrētajā pilsētā vai kuram pilsonība bija piešķirta. Termins visbiežāk attiecināms uz Atēnām 5.–4. gadsimtā p. m. ē., taču līdzīga sociāla un juridiska prakse pastāvēja arī citās grieķu polis.

Juridiskais statuss un pienākumi

Metiķi bija brīvi iedzīvotāji, taču viņiem bija ierobežotas politiskās tiesības. Tie nevarēja balsot tautas sapulcēs, ieņemt politiskas amatu vietas vai piedalīties daudzos pilsonības pienākumos. Tajā pašā laikā viņiem bija jāuzņemas daļa no pilsoņu pienākumiem — piemēram, militārais dienests un nodokļu nomaksa. Metiķiem bija jāreģistrējas pilsētas ierēdniecībā un bieži vien jānorāda pilsētas pilsoņa aizbildnis (prostates), kas pārstāvēja viņus tiesās un civillietās.

Viņiem parasti aizliedza piederēt nekustamo īpašumu Atikā: ne lauku saimniecības, ne mājas pilsētas teritorijā, ja vien pilsēta nebija piešķīrusi speciālu atļauju. Metiķiem bija tiesības uz kustamo mantu un uz uzņēmējdarbību — ražošanu, tirdzniecību, amatniecību un finanšu darījumiem — taču šo tiesību īstenošana bija pakļauta daudziem ierobežojumiem un kontroles mehānismiem.

Ekonomiskā un sociālā loma

Metiķi spēlēja svarīgu lomu pilsētas ekonomijā: daudzi bija amatnieki, tirgotāji, kuģu īpašnieki, finanšu starpnieki vai darba vadītāji. Viņu darbība bieži vien bija būtiska pilsētas tirdzniecībai, ražošanai un pakalpojumu sniegšanai. Kā piemēru var minēt atsevišķus bagātus metikus, kuri kļuva par nozīmīgiem tirgotājiem vai bankieriem un ar savu darbību nodrošināja darbavietas un kredītu apriti.

Sociāli metiķi dzīvoja blakus pilsoņiem — viņi piedalījās sabiedriskajā dzīvē, varēja apmeklēt tirgus, sanāksmes, tirgošanās vietas un daudzus reliģiskus svētkus. Tomēr viņiem parasti nebija piekļuves vairākām oficiālām kultiskajām funkcijām un dažām kopienas privilēģijām, kas rezervētas pilsoņiem. Metiķi varēja būt daļa no arodbiedrībām vai handlowo sabiedrībām (kolēģijām), kas palīdzēja aizsargāt viņu ekonomiskās intereses.

Ģimene, laulības un juridiskās tiesības

Metiķiem bija tiesības precēties un dibināt ģimenes, taču laulības ar pilsētas pilsoņiem parasti neguva pilsoņu statusu bērniem. Tas nozīmēja, ka bērni no tādām laulībām parasti arī nebija pilsoņi. Metiķu sievietes bieži vadīja mājsaimniecības vai iesaistījās amatniecībā un tirdzniecībā; tomēr viņu tiesiskais stāvoklis bija ierobežotāks nekā pilsonēm.

Metiķiem bija civiltiesiskas tiesības — viņi varēja iesākt prasības tiesā un paši tikt tiesātiem — taču pret viņiem varēja būt īpaši ierobežojumi un piespiedu sankcijas, ja viņi nepildīja reģistrācijas vai nodokļu saistības.

Isoteleia un ceļi uz pilsonību

Pilsētas reti piešķīra pilsonību metiķiem, taču pastāvēja arī starpposma statuss — īpaša "vienlīdzīgu tiesību" (isoteleia) atzīšana. Isoteleia atbrīvoja metiķi no daudziem pienākumiem (piemēram, no īpašiem nodokļiem vai pienākumiem) vai deva viņam noteiktas privilēģijas, taču tā parasti nenodrošināja pilsonības politiskās tiesības.

Kā izņēmumi, pilsēta varēja apbalvot metiķi ar pilsonību par īpašiem nopelniem — militāriem sasniegumiem, finansējumu, publiskām dāvanām vai citiem ievērojamiem labumiem kopienai. Šādas pilsonības piešķiršanas bija retas un bieži vien politiski motivētas.

Attīstība un beigas klasiskajā Atēnu modelī

Tradicionālā metiķu sistēma izmainījās hellēnisma un romiešu laikmetā. Hellenisma laikmetā pilsonības tirdzniecība un tās piešķiršana kļuva izplatītāka, tādēļ skaidras robežas starp metiķiem un pilsoņiem dažviet mazinājās. Kā norādīts avotos, 317. gada p. m. ē. tautas skaitīšanas datos Atikā tika minēti aptuveni 21 000 pilsoņu, 10 000 metiķu un 400 000 vergu — tas atspoguļo gan pilsoņu relativu skaitlisko pārākumu salīdzinājumā ar metiķiem, gan vergu masveida lomu ekonomikā.

Ar laiku dažādās teritorijās parādījās arī līdzīgi statusi ar citiem nosaukumiem — brīvos nepilsoņus pilsētas teritorijā grieķu-romiešu pasaulē nereti dēvēja par paroikoi (skatīt pagasta etimoloģiju), savukārt Mazāzijā — par "katoikoi". Šie termini atšķīrās pēc niansēm, tomēr visi attēlo līdzīgas sociālas grupas: brīvi, bet juridiski nepilntiesīgi iedzīvotāji, kuri veidoja nozīmīgu ekonomisko un sociālo slāni polis.

Īsi — galvenais par metiķiem

• Metiķi = brīvi ārzemnieki, kas dzīvoja polis teritorijā, bet nebija pilsoņi.
• Tiem bija ierobežotas politiskās tiesības, taču ekonomiskas iespējas — amatniecība, tirdzniecība, finanšu darbība.
• Parasti bija jāreģistrējas, jābūt pilsētas aizbildnim un jāmaksā īpaši nodokļi; bija arī militārais dienests.
• Pilsonība metiķiem tika piešķirta reti; biežāk iespējama bija isoteleia (daļējas tiesības vai atbrīvojumi).

Vēsturiskais statuss un ikdienas pieredze metiķiem atšķīrās atkarībā no laika, reģiona un vietējās prakses—tomēr visos gadījumos viņi bija būtiska antīkās pilsētas ekonomiskās un sociālās struktūras daļa.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir meteorīts?

J: Kurš bija izcils metiķis?

J: Kā Metics kļuva par pilsoņiem?

J: Kādas privilēģijas bija pilsoņiem, bet kādas nebija metiķiem?

J. Vai metisiem bija kādi kopīgi slogi ar iedzīvotājiem?

Vai Metiķiem bieži tika piešķirta pilsonība?

Meklēt pēc burta