Metic
Senajā Grieķijā metiķis (grieķu: metoikos) bija ārzemnieks, kas dzīvoja Grieķijas pilsētā-valstī (polis). Metiķim nebija tādu pašu pilsoņu tiesību kā pilsonim, kurš bija dzimis valstī, kurā viņš dzīvoja.
Terminu "metiķis" īpaši lietoja senajās Atēnās 4. un 5. gadsimtā pirms mūsu ēras. Ievērojams metiķis bija Aristotelis, kurš dzimis Stageirā, bet ilgu laiku dzīvoja Atēnās.
Neatkarīgi no tā, cik ģimenes paaudžu bija dzīvojušas pilsētā, metiķi nekļuva par pilsētniekiem, ja vien pilsēta nebija nolēmusi piešķirt viņiem pilsonību kā dāvanu. Tas tika darīts reti. Pilsonība Atēnās deva tiesības saņemt daudzus valsts maksājumus, piemēram, žūrijas un sapulču algas, kas varēja būt nozīmīgas strādājošajiem. Ārkārtas situācijās pilsēta varēja izdalīt pilsoņiem pārtikas devas. Neviena no šīm tiesībām nebija pieejama metiķiem. Viņiem nedrīkstēja piederēt nekustamais īpašums Atikā - ne zemnieku saimniecība, ne māja -, ja vien viņiem nebija piešķirts īpašs atbrīvojums.
Metiķi dalīja pilsonības nastu bez jebkādām tās privilēģijām. Tāpat kā pilsoņiem, viņiem bija jāveic militārais dienests, un, ja viņi bija pietiekami bagāti, viņiem bija jāmaksā īpaši nodokļi. Pilsonība metiķiem tika piešķirta ļoti reti. Biežāk tika piešķirts īpašs "vienlīdzīgu tiesību" (isoteleia) statuss, kas atbrīvoja no parastajām saistībām.
Šī sistēma beidzās hellēnisma Atēnās, kad pilsonības pirkšana kļuva ļoti izplatīta. Saskaņā ar 317. gada p. m. ē. tautas skaitīšanas datiem Atikā bija 21 000 pilsoņu, 10 000 metiķu un 400 000 vergu.
Grieķu-romiešu pasaulē brīvos cilvēkus (nepilsoņus), kas dzīvoja polis teritorijā, sauca par "paroikoi" (skatīt pagasta etimoloģiju), Mazāzijā - par "katoikoi".
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir meteorīts?
A: Metis bija ārzemnieks, kas dzīvoja Grieķijas pilsētā-valstī (polis) senajā Grieķijā. Viņiem nebija tādu pašu tiesību kā pilsoņiem, kas dzimuši valstī, kurā viņi dzīvoja.
J: Kurš bija izcils metiķis?
A: Aristotelis bija izcils metika piemērs, kurš dzimis Stageirā, bet ilgu laiku dzīvojis Atēnās.
J: Kā Metics kļuva par pilsoņiem?
A: Metiķi varēja kļūt par pilsoņiem, ja pilsēta nolēma piešķirt viņiem pilsonību kā dāvanu, taču tas notika reti.
J: Kādas privilēģijas bija pilsoņiem, bet kādas nebija metiķiem?
A: Pilsoņiem bija tiesības uz vairākiem valsts maksājumiem, piemēram, zvērināto un sapulču nodevām, bet metiķiem nebija tiesību uz īpašumu Atikā, ja vien viņiem nebija piešķirts īpašs atbrīvojums, un viņiem nebija nevienas no šīm tiesībām.
J. Vai metisiem bija kādi kopīgi slogi ar iedzīvotājiem?
Jā, metiķiem, tāpat kā pilsoņiem, bija jāveic militārais dienests, un, ja viņi bija pietiekami bagāti, viņiem bija jāmaksā īpaši nodokļi.
Vai Metiķiem bieži tika piešķirta pilsonība?
Atbilde: Nē, metiķiem ļoti reti tika piešķirta pilsonība; biežāk viņiem tika piešķirts īpašs "vienlīdzīgu tiesību" statuss, ar kuru viņi tika atbrīvoti no parastajiem pienākumiem.
J: Kādi citi termini tika lietoti attiecībā uz nepilsoņiem, kas dzīvo policijas teritorijā? A: Grieķu-romiešu pasaulē tos sauca par "paroikos", bet Mazāzijā - par "katoikos".
