ANO Tūkstošgades attīstības mērķi — definīcija, mērķi un sasniegumi

ANO Tūkstošgades attīstības mērķi — definīcija, mērķi un sasniegumi: pārskats par cīņu pret nabadzību, izglītību, veselību un ilgtspējību, sasniegumiem un mācībām.

Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas astoņi galvenie attīstības uzdevumi, kas tika noteikti 2000. gada Tūkstošgades samitā. Visas 189 ANO dalībvalstis (kopš tā laika dalībvalstu skaits pieaudzis līdz 193) un vismaz 23 starptautiskās organizācijas vienojās centienos sasniegt šos mērķus līdz 2015. gadam. TAM bija skaidri definēti kvantitatīvi mērķi, starpinдикatori un termiņi, kas bija paredzēti, lai koncentrētu politikas, finansējumu un globālo uzraudzību uz galvenajām nabadzības un attīstības problēmām.

1. izskaust galēju nabadzību un badu.
   Apraksts: mērķis bija pusē samazināt cilvēku skaitu, kuri dzīvo uz mazāk nekā noteiktas diennakts iztikas normas (ekstremāla nabadzība), un nodrošināt pārtikas drošību visos reģionos.
2. Vispārējas pamatizglītības nodrošināšana
   Apraksts: visiem bērniem — gan zēniem, gan meitenēm — nodrošināt iespēju pabeigt pamatizglītību.
3. Veicināt dzimumu līdztiesību
   Apraksts: panākt izglītības pieejamības un politiskās, ekonomiskās dalības līdzsvaru starp vīriešiem un sievietēm, īpaši pamatizglītībā un vidējā līmenī.
4. Samazināt bērnu mirstību
   Apraksts: samazināt bērnu (īpaši līdz 5 gadu vecumam) mirstību, uzlabojot vakcināciju, uzturu un veselības aprūpes pieejamību.
5. Uzlabot mātesveselību
   Apraksts: samazināt mātes mirstību, uzlabojot grūtniecības aprūpi, dzemdību drošību un piekļuvi ģimenes plānošanai.
6. HIV/AIDS, malārijas un citu slimību apkarošanai.
   Apraksts: samazināt jaunu inficēšanās gadījumu skaitu un slimību izplatību, paplašinot profilakses, ārstēšanas un izglītošanas programmas.
7. Nodrošināt vides ilgtspējību.
   Apraksts: saglabāt dabas resursus, samazināt mežu izciršanu, uzlabot piekļuvi drošam dzeramajam ūdenim un sanitārijai, kā arī mazināt bīstamu vielu ietekmi uz vidi.
8. Attīstīt globālu partnerību attīstībai.
   Apraksts: veicināt starptautisko sadarbību, tirdzniecību, tehnoloģiju pārnesi un papildu finanšu resursus attīstībai, īpaši caur oficiālo attīstības palīdzību (ODA).

Sasniegumi un ierobežojumi

• Samazināta ekstēmā nabadzība: vispārējais progress UNESCO un Pasaules Bankas ziņojumos liecina, ka globālā ekstremālās nabadzības rādītājs tika samazināts vairāk nekā uz pusi līdz 2015. gadam — no aptuveni 1,9 miljardiem cilvēku 1990. gadā līdz aptuveni 836 miljoniem 2015. gadā. Tomēr tas notika nevienmērīgi: vislielākie izaicinājumi palika Āfrikas Subsahāras reģionā un dažās Dienvidāzijas teritorijās.
• Izglītība un dzimumu līdztiesība: daudziem reģioniem izdevās palielināt pamatizglītības enrolmentu — daudzviet tas 2015. gadā pārsniedza 90% — un radīt nozīmīgu progresu meiteņu izglītībā. Tomēr kvalitāte un izglītības saglabāšana dažkārt palika vājā vieta, un reģionālās atšķirības saglabājās.
• Bērnu un mātes veselība: bērnu mirstība līdz 5 gadu vecumam samazinājās ievērojami (dažviet vairāk nekā par pusi), un mātes mirstība saruka, tomēr daudzas valstis nespēja sasniegt noteiktos mērķus, un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība joprojām bija ierobežota.
• HIV/AIDS, malārija un citas slimības: palielinoties piekļuvei antiretrovīrusu terapijai un profilakses programmām, AIDS izraisītie nāves gadījumi un jaunas inficēšanās gadījumu skaits būtiski samazinājās attiecīgās jomās. Arī malārijas izraisītie nāves gadījumi kritās pateicoties insekticīdu tīkliem un ārstēšanai.
• Vides jautājumi: SAMazinājumi skaitļos bija dažādie: piekļuve drošam dzeramajam ūdenim bieži vien tika uzlabota un daļā reģionu mērķis sasniegts vai pat pārsniegts, bet sanitatācija un ilgtspējīga resursu pārvaldība bieži ieradās kā neatrisināts uzdevums.
• Finansējums un partnerība: attīstīto valstu atbalsts TAM palielinājās, un 2005. gadā G8 finanšu ministru solījumi ļāva samazināt dažu nabadzīgo valstu parādu slogu — Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds un citi institūti veica parādu dzēšanas pasākumus, kas atbrīvoja līdzekļus veselībai un izglītībai. Tomēr liela daļa palīdzības tika novirzīta parādu atvieglojumiem, ārkārtas palīdzībai un militārai sadarbībai, ne vienmēr tieši ilgtermiņa attīstības vajadzībām.

Kritika un mācības

• TAM bieži tika kritizēti par pārāk vienkāršu un kvantitatīvu pieeju — globālie vidējie rādītāji maskēja lielas atšķirības valstu un iekšēju grupu līmenī (piemēram, ienākumu nevienlīdzība, reģionu, etnisko vai lauku/urbāno pārstāvniecību atšķirības).
• Daži uzsvēra datu kvalitātes problēmas un nepietiekamu monitoringu mazāk attīstītajās valstīs, kas apgrūtināja progresu precīzu novērtēšanu.
• Arī mērķu koncentrēšana uz konkrētiem rādītājiem nozīmēja, ka citi svarīgi jautājumi (piemēram, institucionālā kapacitāte, cilvēktiesības, vides ilgtspēja plašākā nozīmē) dažkārt palika sekundāri.

Mantojums un turpmākais darbs

Tūkstošgades attīstības mērķi būtiski mobilizēja politisku gribu, finanses un starptautisko uzmanību uz attīstības jautājumiem un radīja būtisku progresu vairākos virzienos. Tomēr, lai risinātu TAM atklātās nepilnības un plašākas problēmas, ANO un valstu kopiena 2015. gadā pieņēma plašāku un universālāku 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmu ar 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (SDG), kas aizstāja TAM un turpināja darbu līdz 2030. gadam, ietverot vairāk dimensiju — sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju.

Kopumā TAM parādīja, ka skaidri mērķi, regulāra monitoringa sistēma un starptautiska sadarbība var radīt pamanāmu progresu, bet arī to, ka ir nepieciešama elastīga, iekļaujoša pieeja, kas vērsta uz nevienlīdzības mazināšanu un ilgtspējīgu attīstību visos līmeņos.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Tūkstošgades attīstības mērķi?

J: Kādi ir daži no mērķiem?

J: Kā attīstītās valstis ir palīdzējušas sasniegt šos mērķus?

J: Kāds bija mērķu sasniegšanas grafiks?

J: Kas ir parādu dzēšana?

Meklēt pēc burta