Frederika Šopēna "Minūtes valsis" (Op.64 Nr.1) — izcelsme un nozīme
Atklāj Frederika Šopēna "Minūtes valsi" (Op.64 Nr.1): izcelsme, muzikālā forma, stāsti un kultūras nozīme — dziļa analīze klavieru klasikas cienītājiem.
"Minūtes valsis" ir populāra iesauka Frederika Šopēna valsam Dis-dur, op. 64, Nr. 1. Skaņdarbs sarakstīts 1847. gadā un paredzēts klavierēm. To bieži sauc arī par "Mazā suņa valsi" (franču Valse du petit chien), jo, pēc plaši izplatītās anekdotes, Šopēns komponējis šo miniātu, vērojot, kā mazs suns dzenas pakaļ savai astei. Suns, ko minējumos dēvē par Marķīzu, piederēja Šopēna draudzenei Žoržai Sandai un bija viņam labi pazīstams; komponists piemin Markizu savās vēstulēs. Vienā vēstulē, datētā ar 1846. gada 25. novembri, viņš rakstīja: "Lūdzu, paldies Markizam par to, ka viņš mani palaida garām un šņauca pie manām durvīm."
Izdošana un iesaukas
Valsi publicēja izdevniecība Breitkopf & Härtel kā pirmo no trim valšiem krājumā Trois Valses, op. 64. Tieši izdevējs piešķīra skaņdarbam populāro nosaukumu "Minute" (latviski: 'minūte' vai 'mazs'), kas vēlāk tulkots kā "Minūtes valsis". Šī iesauka radīja maldīgu priekšstatu, ka valsi jāspēlē vienā minūtē; patiesībā tempa norāde ir Molto vivace (itāļu val.: ļoti ātri, ļoti dzīvīgi), taču Šopēns neparedzēja striktu vienas minūtes ierobežojumu — tipisks izpildījums ilgst aptuveni pusotras līdz divarpus minūtes atkarībā no interpretācijas un atkārtojumu izvēles.
Forma un muzikālā uzbūve
Laika signatūra ir 3/4, valss ir 138 taktu garš ar vienu piecpadsmit taktu atkārtojumu; kompozīcija būvēta ternārā jeb ABA formā. A daļu raksturo spirālveida ostināte labās rokas figūrā — ātras astotdaļas un tripletu līnijas, kas plūst pār klasiski valša "om-pah-pah" akcentiem kreisajā rokā. Šāda rakstura figūra rada pārliecinošu viegluma un kustības iespaidu. B daļa kontrastē ar A daļu: tajā dominē mierīgākas, lēnākas pusnotu un ceturtdaļnotu frāzes, kas īslaicīgi aptur valša virpuļošanu un sniedz lirisku, gandrīz nostalģisku starpbrīdi. B daļu bieži ievada garāks trills, kas ved atpakaļ uz A daļu; A daļa parasti tiek atgriezta pilnībā, un valss noslēdzas ar virtuozu lejupejošu skalu.
Tehnika un interpretācija
Lai gan skaņdarbs ir īss, tas prasa labu artikulāciju, viegluma sajūtu un precīzu ritmisko noturību. Tehniskie izaicinājumi ietver ātru, skaidru ostinātes figūru izpildi ar labo roku, līdzsvaru starp melodiju un akompanamentu, kā arī pārejas starp staccato un legato frāzējumu. Pedāļa lietojums ir delikāts — pārāk liels pedālis var sapludināt ātrās figūras, bet pārāk retu pedāļu izmantošana var padarīt skaņu sausu. Interpretācijā pianisti izvēlas dažādus tempusu nikumus un krāsu spektru: vieni uzsver rotaļīgumu un vieglumu, citi pievēršas liriskākai, canto līnijai.
Vēsture, saikne ar Žoržu Sandu un anekdotes
Šopēna un Žoržas Sandas draudzība un sadarbība bija nozīmīga komponista vēlākajos gados, un Nohantā (Sandas īpašumā) radās daudzi viņa pēdējie darbi. Stāsti par mazā suņa iedvesmu, lai arī populāri, var būt daļēji romantizēti — tomēr tos atbalsta paša Šopēna vēstuļu epizodes un Sandas apraksti, kas parāda, ka ikdienas dzīves lietas reizēm spēja pamudināt komponistu uz īsas, bet spilgtas kameras miniatūras radīšanu.
Skaņdarba popularitāte un ieraksti
"Minūtes valsis" kļuva par vienu no vispazīstamākajiem Šopēna darbiem, bieži iekļauta koncertprogrammu īpaši kā publikas iemīļota īsā, pieejamā forma. To ierakstījuši daudzi slaveni pianisti, tostarp A. Rubinšteins, V. Horovics, M. Argeriča un citi; katram no viņiem ir sava interpretācija — no ārkārtīgi virtuozas līdz maigai un poētiskai.
Populārkultūrā
Minūtes valsis bieži parādās filmās, seriālos un reklāmās, kur tas tiek izmantots gan kā romantisks, gan kā rotaļīgs mūzikas fragments. Populārajā kultūrā skaņdarbs tika izmantots seriālos "Skaistās mazās meliņas", "Meitenes pieredze", "One Tree Hill" un "Sekss un lielpilsēta". Tas ir piemērs, kā klasisks kamermūzikas fragments saglabā spēju rezonēt plašai auditorijai gadsimtu garumā.
Noslēgumā: lai gan iesauka "Minūtes valsis" sitīsies nostalģiski vienkāršā un īsā formā, pats skaņdarbs piedāvā bagātīgu muzikālo saturu — kontrastus starp rotaļīgumu un lirismu, tehnisku izpildījuma izaicinājumu un iespēju personiskai interpretācijai, kas padara to par nemirstīgu Šopēna miniatūru.
Minūtes valša ievaddaļa
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Frederika Šopēna Valss D mažorā, op. 64, Nr. 1 iesauka?
A: "Minūtes valsis" ir Frederika Šopēna valša D mažorā, op. 64, Nr. 1 iesauka.
J: Kas to sarakstīja?
A: Frederiks Šopēns to sarakstīja 1847. gadā.
J: Uz kāda instrumenta to spēlē?
A: Tā ir kompozīcija klavierēm.
J: Kāpēc to dažkārt sauc par "Mazā suņa valsi"?
Atbilde: Tāpēc, ka Šopēns, komponējot šo skaņdarbu, vēroja, kā mazs sunītis dzenās pakaļ astei, un šis sunītis piederēja viņa draudzenes Žoržas Sand, kura bija viņa draudzene, mājas mīlulim Markizam.
J: Kas publicēja šo valsi?
A: Breitkopf & Härtel to publicēja valšu krājumā Trois Valses, op. 64. Tas ir daļa no valšu krājuma Trois Valses, op. 64.
J: Cik ilgi ilgst tipiska izrāde?
A: Tipisks priekšnesums ilgst no pusotras līdz divarpus minūtēm.
J: Kādā formā ir šis valsis?
A: Valss ir rakstīts trīskāršā jeb ABA formā, kur A daļu raksturo virpuļojošas astotdaļnotu un trio līnijas om-pah-pah ritmā, kam seko B daļa, kas sastāv no konsekventiem pus- un ceturtdaļnotu rakstiem, pirms atgriešanās, lai atkal atkārtotu A daļu un noslēgtos ar lejupejošu skalu.
Meklēt