Momo izaicinājums: viltus sociālo mediju mīts un pilsētas leģenda
Momo izaicinājums — atmaskojam viltus sociālo mediju mītu un pilsētas leģendu: fakti, dezinformācija un drošības padomi bērnu aizsardzībai.
"Momo izaicinājums" ir murgs un pilsētas leģenda par sociālo mediju izaicinājumu, kas neeksistēja. Tas galvenokārt tika izplatīts sociālajā tīklā Facebook. Multinošā ziņa vēsta, ka upuriem ir jāsazinās ar "Momo" kontu, izmantojot sociālo mediju tīklu WhatsApp. Ja viņi to dara, viņi saņem vardarbīgus attēlus, grafiskus draudus un tiek aicināti darīt bīstamas lietas, tostarp izdarīt pašnāvību, ierakstīt to video un nosūtīt "Momo". Viņiem var arī teikt, ka tiks publiskota viņu personīgā informācija, ievainoti viņu ģimenes locekļi, un dažiem pat tiek draudēts ar lāstiem. Kopā ar izjokošanu tika izmantots sievietes attēls ar lielām acīm un muti, kas dažiem cilvēkiem bija šokējošs.
Krāpšanās lika cilvēkiem noticēt, ka "izaicinājums" ir izraisījis daudzas pašnāvības, tostarp vienu Argentīnā, taču policija apgalvo, ka tā nav taisnība. Momo kontos izmantotais attēls patiesībā ir kāda japāņu mākslinieka veidota skulptūra, bet daži cilvēki domāja, ka tā ir maska vai grims.
Kā radās un kā izplatījās panika
Stāsts par "Momo izaicinājumu" sāka izplatīties internetu 2018. gadā, bieži tiekot publicētam kopā ar emocionāli uzlādētiem un saturu pārspīlējošiem ierakstiem. Galvenais kanāls bija Facebook, bet ziņojumi ātri pārceļojās uz WhatsApp un citām ziņapmaiņas platformām. Sensacionālie virsraksti, kopīgotas baumas un plašsaziņas līdzekļu pārpublicēšana bez faktu pārbaudes veicināja plašu satraukumu.
Kāpēc tas ir jāuztver kā dezinformācija
Galvenie iemesli, kāpēc Momo bija mīts:
- Nav uzticamu pierādījumu, kas sasaistītu "Momo izaicinājumu" ar masveida pašnāvībām; oficiālas institūcijas un policija to noraidīja.
- Attēls, ko izmantoja baumās, nav radīts kā draudu simbols — tas ir mākslas darbs (skulptūra), kas pēc tam tika izvilkts ārā no konteksta.
- Ziņas un ieraksti bieži saturēja aicinājumus dalīties un brīdināt, kas palielināja paniku bez faktiem.
Kādi riski patiesībā pastāvēja
Pat ja sākotnējais "izaicinājums" bija izdomājums, panika radīja reālus riskus:
- Trauksme un bailes bērnu un ģimeņu vidū.
- Scammeru un joku kontu izmantošana — cilvēki, kas izmantoja šīs bailes, varēja mēģināt izkrāpt informāciju vai naudu.
- Neatbilstoša saturu kopīgošana — bērni varēja sastapt šokējošus attēlus vai video, kas nav piemēroti viņu vecumam.
Kā rīkoties vecākiem, skolotājiem un aizbildņiem
- Saglabājiet mieru un runājiet ar bērnu atklāti un saprotamā valodā. Uzdodiet, ko viņš vai viņa ir redzējis un kā tas likās.
- Skatieties saturu kopā tikai tad, ja nepieciešams — neizplatiet bailes, tikai pārbaudīt svarīgāko informāciju.
- Izglītojiet bērnu par privātumu un to, kā rīkoties, ja svešinieki sūta ziņas vai pieprasa personīgu informāciju.
- Bloķējiet un ziņojiet aizdomīgiem kontiem vai numuriem platformā (piemēram, WhatsApp). Ja ziņas satur draudus — sazinieties ar vietējo policiju.
- Ja bērns šķiet dziļi satraukts vai izsaka pašnāvnieciskus apgalvojumus, nekavējoties meklējiet profesionālu palīdzību (ārsts, psihologs, krīzes dienests).
Kā pārbaudīt un cīnīties pret līdzīgām dezinformācijas kampaņām
- Veiciet reverso attēlu meklēšanu, lai uzzinātu, no kurienes nāk attēls un kāds ir tā oriģinālais konteksts.
- Meklējiet informāciju uzticamos avotos — oficiālu policijas paziņojumus, vietējos veselības dienestus vai starptautiskos faktu pārbaudītājus.
- Nekopīgojiet satraucošas ziņas, kamēr tās nav pārbaudītas; dalīšanās bieži tikai pastiprina paniku.
- Ja tiešsaistes saturs pieprasa "izsūtīt" vai "pierādīt" ar personisku informāciju — neatsūtiet un blokējiet.
Kopsavilkums
"Momo izaicinājums" lielākoties bija interneta panika — kombinācija no attēla, baumām un plašas koplietošanas. Lai gan saturs varēja būt šokējošs un radīt reālas emocionālas sekas, nav uzticamu pierādījumu, ka pastāvēja koordinēts izaicinājums, kas izraisīja masveida traģēdijas. Svarīgākais — pārbaudīt avotus, runāt ar bērniem un izmantot platformu ziņošanas rīkus, ja redzams draudošs vai nepieklājīgs saturs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "Momo izaicinājums"?
A: "Momo izaicinājums" ir murgs un pilsētas leģenda par sociālā medija izaicinājumu, kas nav pastāvējis.
J: Kā šis māns izplatījās?
A.: Mīklu galvenokārt izplatīja Facebook.
J: Kas notiek, ja kāds sazinās ar "Momo" kontu, izmantojot sociālo mediju tīklu WhatsApp?
A.: Multinoikumā teikts, ka, ja kāds sazinās ar "Momo" kontu, izmantojot sociālo plašsaziņas līdzekļu tīklu WhatsApp, viņš saņem vardarbīgus attēlus, grafiskus draudus un tiek aicināts darīt bīstamas lietas, tostarp izdarīt pašnāvību, ierakstīt to video un nosūtīt to "Momo".
J: Kādi ir papildu draudi, kas tiek izteikti šiem upuriem?
A: Upuriem var arī draudēt, ka viņu personīgā informācija tiks publiskota, viņu ģimenes locekļi tiks ievainoti, un dažiem pat tiek draudēts ar lāstiem.
J: Vai "Momo izaicinājums" ir izraisījis nāves gadījumus?
A: Nē, "Momo izaicinājums" nav atbildīgs par nevienu nāvi, kā apgalvots viltus izdomājumā.
J: Kāds ir attēls, kas ir saistīts ar "Momo izaicinājumu"?
A: Ar "Momo izaicinājumu" ir saistīts sievietes attēls ar lielām acīm un muti, kas dažiem cilvēkiem bija šokējošs, un tas tika izmantots krāpnieciskajā paziņojumā.
J: Vai attēls, kas izmantots "Momo izaicinājumā", patiešām ir skulptūra?
A: Jā, "Momo izaicinājumā" izmantotais attēls patiesībā ir kāda japāņu mākslinieka veidota skulptūra, taču daži cilvēki domāja, ka tā ir maska vai grims.
Meklēt