Muhameds Azams Šahs — Aurangzeba dēls un īslaicīgais Mogolu imperators

Muhameds Azams Šahs — Aurangzeba vecākais dēls un īslaicīgs Mogolu imperators (1707). Stāsts par tronīšanos, mantinieku kariem un traģisku galu Džadžu kaujā.

Muhameds Azams Šahs (dzimis 1657. gada 28. jūnijā) bija pēdējā Mogulu imperatora Aurangzeba vecākais dēls un īslaicīgs Mogolu impērijas valdnieks. Pēc tēva nāves 1707. gada martā viņš pasludināja sevi par imperatoru un formāli valdīja no 1707. gada 14. marta līdz 8. jūnijam.

Izcelsme un ģimene

Azam Šahs piedzima Aurangzeba un viņa pirmās sievas un galvenās dzīvesbiedres Dilras Banu Begumas ģimenē. Pēc tēva līnijas viņš piederēja timurīdu dinastijai, bet pēc mātes līnijas bija saistīts ar persiešu safavīdu atzaru — tas apliecināja Mogolu un Persijas savstarpējās dinastiskās saites un sievu izcelsmes politisko nozīmi.

Valdīšana un mantojuma karš

Pēc imperatora Aurangzeba nāves tronam sekoja sarežģīts varas pārņemšanas periods. Starp Aurangzeba dēliem izcēlās mantojuma karš, kurā galvenās pretendentu grupas pārstāvēja Azam Šahs, viņa pusbrālis Bahadurs Šahs (agrāk pazīstams kā princis Mu'azzam) un vēlāk arī citi pretendentu loki, tai skaitā Kam Bakhsh. Azam Šaha valdīšana bija ļoti īslaicīga un sarežģīta, jo visu laiku bija jāsaskaras ar pretinieku militāru spiedienu un politisku intrigām.

Jājas kauja un nāve

1707. gada 8. jūnijā notika leģendārā Džadžu (Jajau) kauja pie Agras, kur Azam Šahs cīnījās pret savu pusbrāli Bahaduru Šahu I. Kaujā Azam Šahs kopā ar dažiem tuviniekiem tika nogalināts; pēc šīs uzvaras Bahadurs Šahs I nostiprināja savu varu un kļuva par impērijas valdnieku.

Mantojums

Azam Šaha valdīšana bija īsa, taču viņa liktenis iezīmēja plašāku pārejas un centrālās varas vājināšanās posmu Mogolu impērijā. Pēc viņa nāves impērija turpināja sadalīties pa reģionālām frakcijām, un 18. gadsimta gaitā tās ietekme Indijas subkontinentā mazinājās.

Meklēt pēc burta