Muskuļu atrofija — definīcija, cēloņi, simptomi un ārstēšana
Uzzini par muskuļu atrofiju: definīciju, cēloņiem, simptomiem un mūsdienīgu ārstēšanu, lai atjaunotu spēku un uzlabotu dzīves kvalitāti.
Muskuļu atrofija jeb "muskuļu zudums" ir medicīniska problēma, kad cilvēks zaudē muskuļu audus un muskuļu spēks samazinās. Atrofija var būt daļēja (muskuļu masas samazināšanās) vai plašāka — līdz pat pilnīgai funkcijas zudumam attiecīgajos muskuļos. Tā ir biežāka gados vecākiem cilvēkiem, taču var skart jebkuru vecumu atkarībā no cēloņa.
Cēloņi
Muskuļu atrofiju var izraisīt daudzi faktori. Biežākie ir:
- Neaktivitāte vai ilgstoša imobilizācija — pēc lūzuma, ilgstošas gultas atpūtas vai ģipša lietošanas.
- Ģenētiskas un neiroloģiskas slimības — piemēram, muskuļu distrofijas, motoneironu slimības un perifēro nervu bojājumi.
- Hroniskas slimības un sistēmiskas stāvokļi — ārstējamās vai progresējošas slimības kā vēzis, AIDS, sastrēguma sirds mazspēja, hroniska obstruktīva plaušu slimība, nieru mazspēja (kad nieres nedarbojas pareizi) vai aknu mazspēja.
- Velmēšanās, badošanās un kaheksija — uztura trūkums, smags metabolisms vai svars neapmierina muskuļu uzturēšanai; piemēram, badošanās.
- Traumas, apdegumi un ilgstošs iekaisums — tas var izsaukt lokālu vai vispārēju muskuļu masas zudumu.
- Specifiski sindromi un slimības — piemēram, Dejerina–Sottasa (Charcot–Marie–Tooth) sindroms un daži miopātiski stāvokļi.
Mehānismi
Muskuļu atrofijas pamatā ir olbaltumvielu vielmaiņas nelīdzsvarotība — samazinās sintēze un palielinās degradācija. Viens no svarīgiem ceļiem ir ATP atkarīgais ubikvitīna–proteazomu ceļš: specifiski substrātu proteīni marķējas ar ubikvitīna kopijām, un tos pēc tam noārda proteazoma. Tāpat loma var būt satelītšūnu skaita un to reaģēšanas spējas samazinājumam, kā arī izdalīto augšanas faktoru pieejamības samazinājumam.
Simptomi
- Muskuļu masas samazināšanās un redzama "iesēšanās".
- Vājums, grūtības veikt ikdienas darbības (uzkāpt pa kāpnēm, pacelt smagākas lietas).
- Samazināta izturība, ātrāka noguršana.
- Samazināta koordinācija un palielināts kritiena risks.
- Dažkārt muskuļu krampji, sāpīgums vai tirpšana (īpaši, ja iesaistīts nervs).
Diagnostika
Diagnoze sākas ar rūpīgu anamnēzi un fizisku izmeklēšanu. Turpmākie izmeklējumi var ietvert:
- Muskuļu spēka mērīšana (piem., grip strength), funkcionālie testi.
- Asins analīzes: kreatīnkināze (CK) un citi marķieri, kas norāda muskuļu bojājumu.
- Elektromiogrāfija (EMG) un nervu vadīšanas pētījumi —, lai atšķirtu neurogēnu un miogēnu atrofiju.
- Attēldiagnostika — muskuļu ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse (MRI), lai novērtētu muskuļu masu un struktūru.
- Dažreiz nepieciešama muskuļa biopsija vai ģenētiskie testi, ja aizdomas par iedzimtu vai specifisku miopātiju.
Ārstēšana
Muskuļu atrofiju var ārstēt, taču ārstēšanas mērķi un pieejas atkarīgas no cēloņa un smaguma.
- Aktivizācija un rehabilitācija: fizioterapija ar progresējošu pretestības (resistance) vingrinājumu programmu ir pamatpieeja. Regulāri spēka vingrinājumi vismaz 2–3 reizes nedēļā palīdz palielināt muskuļu masu un spēku.
- Funkcionālā atbalsta lietošana: ergoterapija, palīglīdzekļi, ortozes un elektriskā muskuļu stimulācija var uzlabot funkciju un novērst komplikācijas.
- Uzturs un papildināšana: pietiekams kaloriju un olbaltumvielu daudzums (bieži ieteikts 1,2–1,5 g/kg/dienā cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai sarkoģenēzi), D vitamīna un dažkārt amino-skābju vai speciālu uztura sastāvdaļu lietošana pēc dietologa ieteikuma.
- Medikamentoza ārstēšana: ja atrofiju izraisa konkrēts stāvoklis, ārstē zāles, kas ietekmē šo stāvokli (piem., pretiekaisuma līdzekļi imūnmiopātijām, anaboliskie hormoni vai testosterons noteiktos gadījumos). Dažas ārstēšanas iespējas (piem., miostatīna inhibitoru, SARM u.c.) ir pētniecības stadijā.
- Specifiska terapija iedzimtām vai neiroloģiskām slimībām: ģenētiskā terapija, eksponēšana medikamentiem vai imūnmodulācija — atkarībā no diagnozes (piem., dažām muskuļu distrofijām ir speciālas mērķterapijas).
- Pamatcēloņa ārstēšana: hronisku slimību optimāla kontrole (sirds mazspējas, plaušu slimību, nieru vai aknu slimību ārstēšana) var palēnināt vai daļēji atgriezt muskuļu zudumu.
Profilakse un praktiski padomi
- Saglabāt regulāru fizisko aktivitāti ar iesaistītām pretestības nodarbībām; ja nepieciešams — konsultēties ar fizioterapeitu par drošu programmu.
- Uzturēt pietiekamu proteīna uzņemšanu un kopējo kaloriju daudzumu, īpaši pēc slimības vai operācijas.
- Ārkārtējos gadījumos, kad pacientam jāpavada ilgstoši laiks gultā, veikt pasākumus muskuļu masas saglabāšanai (fizioterapija, pasīvas kustības, pozicionēšana).
- Novērst kritienu risku mājās — uzlabot apgaismojumu, noņemt paklājus, izmantot drošus apavus un, ja vajadzīgs, atbalsta ierīces.
Komplikācijas un prognoze
Bez ārstēšanas muskuļu atrofija var izraisīt invaliditāti, samazinātu dzīves kvalitāti, palielinātu kritienu un traumu risku, kā arī sarežģīt citu slimību ārstēšanu. Prognoze lielā mērā atkarīga no cēloņa, agrīnas diagnostikas un aktīvas rehabilitācijas.
Kad vērsties pie ārsta
Jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja parādās straujš muskuļu masas vai spēka zudums, ja vājums traucē ikdienas funkcijas, ja pievienojas sāpes, tirpšana vai ja ir aizdomas par neiroloģisku slimību. Ārsts var nozīmēt tālākus izmeklējumus un koordinēt rehabilitācijas un uztura atbalstu.
Laikus uzsākta ārstēšana un piemērota rehabilitācija bieži uzlabo rezultātu — muskuļu spēks un funkcija var daļēji vai pilnībā atjaunoties atkarībā no pamata cēloņa.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir muskuļu atrofija?
A: Muskuļu atrofija, saukta arī par "muskuļu izzušanu", ir medicīniska problēma, kad cilvēks zaudē muskuļu audus, padarot muskuļus vājākus.
J: Kuru var skart muskuļu atrofija?
A: Daudziem gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar noteiktām slimībām vai veselības stāvokļiem, piemēram, vēzi, AIDS, sastrēguma sirds mazspēju, hronisku obstruktīvu plaušu slimību un nieru mazspēju, ir risks saslimt ar muskuļu atrofiju. Tā var rasties arī tad, ja kādam ir jālieto ģipsis pēc rokas vai kājas lūzuma vai slimības dēļ ilgstoši jāatrodas gultas stāvoklī. Citi cēloņi ir Dejerina Sottas sindroms, kaheksija, apdegumi, aknu mazspēja un badošanās.
J: Kādas ir muskuļu atrofijas sekas?
A: Cilvēks zaudē muskuļu spēku, tāpēc viņš zaudē spēju veikt arvien vairāk darbību. Mēģinot kaut ko darīt, var arī biežāk notikt nelaimes gadījumi, un tas palielina kritiena risku, ja viņiem ir noteiktas saslimšanas, piemēram, IBM (iekļaujošais ķermeņa miozīts).
J: Kas, domājams, izraisa muskuļu atrofiju?
A: Nav zināms precīzs muskuļu atrofijas cēlonis, bet to var izraisīt pakāpeniska "satelītšūnu", kas palīdz reģenerēt skeleta muskuļu šķiedras, mazāka jutība pret izdalītajiem augšanas faktoriem, kas nepieciešami muskuļu masas uzturēšanai un satelītšūnu izdzīvošanai, vai to pieejamība. Turklāt samazinās olbaltumvielu sintēzes ceļu regulācija un aktivizējas olbaltumvielu noārdīšanas ceļi ATP atkarīgajā ubikvitīna/proteazomu ceļā, kas vērsts uz konkrētu olbaltumvielu iznīcināšanu, tās saistot uz substrāta olbaltumvielām, kuras vēlāk tiek iznīcinātas proteazomās.
Vai ir pieejama kāda muskuļu atrofijas ārstēšana?
A: Jā, atkarībā no muskuļu atrofijas smaguma pakāpes ir pieejami ārstēšanas veidi, tostarp fizikālās terapijas vingrinājumi, kas paredzēti novājinātu muskuļu stiprināšanai, elektrostimulācija, medikamenti, piemēram, kortikosteroīdi, uztura bagātinātāji, cilmes šūnu transplantācija, gēnu terapija, ķirurģiska ārstēšana, dzīvesveida maiņa, piemēram, veselīga un olbaltumvielām bagāta pārtika, izvairīšanās no smēķēšanas un alkohola lietošanas utt.
Meklēt