Myobatrachidae ir Austrālijā un Jaungvinejā sastopamu varžu dzimta. Šīs dzimtas pārstāvji ir ļoti dažādi gan pēc izskata, gan pēc izmēra: ir sugas, kas ir mazākas par 1,5 cm (0,59 collas), bet citas ir salīdzinoši lielas — dažas sugas var sasniegt aptuveni 12 cm garumu. Myobatrachidae sugas aizņem plašu biotopu spektru — no mitrām mežu vietām un purviem līdz sausām stepēm un pustuksnešiem; daļa sugu ir zemē dzīvojošas vai raksturojas kā raksturojami raktuvju (fossorial) pārstāvji, dažas dzīvo pie ūdeņiem un pavasarēm. Kopumā šajā dzimtā nav tipisku koku (arboreālu) sugu.
Morfoloģija un pielāgojumi
Šīm vardēm nav koku vardēm raksturīgo pielipināmo pirkstu disku kausu — tātad tās nav adaptējušās dzīvei uz lapām un stumbriem. Bieži tām ir īsākas, staltākas ķermeņa formas un spēcīgas pakaļkājas, kas palīdz rakt vai lekt, bet konkrētas adaptācijas var atšķirties starp sugām (piemēram, daļai raktuvju sugu ir izteiktas raktuvju tuberkulas uz pēdām).
Taksonomija un reprodukcijas modes
Dzimta tradicionāli iedalīta trīs apakšdzimenēs: Limnodynastinae, Myobatrachinae un Rheobatrachinae. Šī iedalījuma pamatā ir galvenokārt olu dēšanas un perēšanas paradumi, kas Myobatrachidae iekšienē ir ļoti dažādi. Limnodynastinae apakšdzimtā ir vairākas sugas, kas būvē putošanās (foama) ligzdas — olu olas tiek ielikta putu masas un pēc tam attīstās kāpu vai cik tadulo formā; putas var peldēt uz ūdens virsmas vai atrasties uz sauszemes. Myobatrachinae ietver daudzas citas dzīvesveida variācijas — no tiešas attīstības (kur no olas iznāk maza varde, nevis kāpurs) līdz sugas, kuru kāpuri attīstās ūdenī.
Rheobatrachinae apakšdzimtā atradās divas īpašas sugas — tā sauktās kuņģa perējošās vardes (ģints Rheobatrachus). Šīs vardes bija slavenas ar to, ka mātīte perēja olas un attīstīgus kāpurus savā kuņģī (jaunie attīstījās kuņģī un vēlāk iznāca ārā caur muti) — šī unikālā reprodukcijas stratēģija zinātnē izraisīja lielu interesi. Diemžēl abas Rheobatrachus sugas ir izzudušas 20. gadsimta otrajā pusē.
Uzvedība, barība un aizsardzība
Lielākā daļa Myobatrachidae ir kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku plēsēji, tomēr barošanās veids var nedaudz atšķirties atkarībā no sugas un biotopa. Dažas sugas rāda vecāku rūpes — piemēram, pārvadā kāpurus uz muguras vai izmanto citas perēšanas stratēģijas. Myobatrachidae sugas sastopamas gan plašās populācijās, gan lokāli endēmiskos areālos; daļu ietekmē biotopu iznīcināšana, klimata izmaiņas, ierobežota izplatība un slimības (piem., kaitīgais chytrid sēnīšu izraisītais amfību izmiršanas sindroms).
Piemēri un zinātniskā nozīme
Šajā dzimtā ietilpst vairākas pazīstamas ģints un sugu grupas (piem., Limnodynastes, Mixophyes, Crinia, Neobatrachus u. c.), katra ar savām ekoloģiskajām īpatnībām. Myobatrachidae ir svarīga grupā amfību evolūcijā, jo tā demonstrē plašu reprodukcijas un dzīvesveida adaptāciju spektru — no putu ligzdām un tiešās attīstības līdz ārkārtēji retiem paraugiem, kā kuņģa perēšana.
Daudzas sugas ir priekšmetā aizsardzības pasākumiem; zinātnieki turpina pētīt šo vardu bioloģiju, ekoloģiju un genētiku, lai labāk saprastu to attīstību un izstrādātu saglabāšanas stratēģijas apdraudētajām sugām.