Naked Lunch (1991) — Deivida Kronenberga zinātniskās fantastikas filma

Deivida Kronenberga 1991. gada filma "Plikas pusdienas" — provokatīva, sapņaina zinātniskā fantastika pēc Viljama S. Beroisa romāna ar spēcīgām kritiķu atsauksmēm.

Plikas pusdienas (angļu: Naked Lunch) ir 1991. gada zinātniskās fantastikas filma. Tās režisors ir Deivids Kronenbergs. Filmas producenti ir Džeremijs Tomass un Gabriela Martinelli. Filma Naked Lunch iznāca 1991. gada 27. decembrī Amerikas Savienotajās Valstīs un 1992. gada 24. aprīlī Apvienotajā Karalistē. Filmas pamatā ir tāda paša nosaukuma Viljama S. Beroisa 1959. gadā sarakstītais romāns. Filmu kopražoja Kanādas, Apvienotās Karalistes un Japānas filmu kompānijas.

Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. Filmas vērtējums vietnē Rotten Tomatoes ir 71%. Kinokritiķis Rodžers Eberts (Roger Ebert) novērtēja filmu ar divām ar pusi zvaigznītēm no četrām un teica: "Lai gan abstrakti apbrīnoju filmu, tomēr viscerāli jutos pret to atbaidīts. Filmā ir tik daudz sausuma, nāves un izmisuma, dzīves, kas vērpjas pati par sevi bez prieka".

1992. gadā filma ieguva Dženija balvu kategorijās: "Labākā filma", "Labākais režisors", "Labākā otrā plāna aktrise", "Labākā mākslinieciskā režija", "Labākais operatora darbs", "Labākā kopējā skaņa" un "Labākais skaņas montāžas darbs".

Sižets īsumā

Plikas pusdienas ir brīvi balstīta uz Viljama S. Beroisa romānu un vienlaikus rāda elementus no rakstnieka biogrāfijas. Filmas centrā ir rakstnieks Billijs (filmā to atveido galvenais aktieris), kura dzīvē saplūst atmiņas, halucinācijas un literārie izdomājumi. Sižets seko viņa pārejai no parastas ikdienas uz paranoisku, sirreālu pasauli — tajā parādās antropomorfiskas, rakstāmmašīnas tipa radības, slepenas organizācijas un starpzvaigžņu — tā dēvētās "Interzone" — ainas. Filma necenšas precīzi atkārtot romāna notikumus, bet drīzāk atveido tā garu, tēmas un simboliku caur kino līdzekļiem.

Radīšana un adaptācija

Režisora pieeja: Deivids Kronenbergs romānu nesaņēma kā tiešu stāsta pamatu, bet izmantoja to kā atspēriena punktu, lai veidotu vizuāli un tematiskā ziņā brīvu, provokatīvu filmu. Kronenbergs saplūdina Beroisa fiktīvo pasauli ar elementiem no viņa reālās dzīves — tai skaitā atmiņas par atkarību, literāro procesu un traģiskajiem notikumiem. Rezultātā filma ir vairākas plūstošas, saplūdušas epizodes, kas rada sapnim līdzīgu, reizēm mulsinošu iespaidu.

Stils, tēmas un tehniskie risinājumi

• Tēmas: atkarība, radošums, pašidentitāte, vardarbības un valodas attiecības — filma pēta, kā vārdi, atmiņas un halucinācijas ietekmē cilvēka uzvedību.
• Vizuālais ansamblis: Kronenbergs izmanto izsmalcinātus praktiskos efektus, makšķernieku un entomoloģijas motīvus (rakstāmmašīnu-radības u. c.), lai radītu neparastu, bieži pretenciozu estētiku.
• Mūzika un skaņa: filmai raksturīgs bieži disonējošs skaņas noformējums, kas pastiprina halucinējošo noskaņu — mūzikas autors ir ilggadējs Kronenberga līdzgaitnieks.
• Operators un vizuālā atmosfēra: cinematogrāfija un krāsu izmantojums veido drūmu, reizēm klinisku noskaņu, kas atspoguļo personāža psihisko stāvokli.

Vaidība un svarīgākie veikumi

Filma piedāvā dažādu talantu sniegumu, un galvenā loma prasa intensīvu pārvērtību — aktiera piemērots, ja tiek runāts par filmu, uzsvēra, ka tas ir izaicinājums gan fiziski, gan garīgi. Kronenbergs sadarbojās ar profesionālu tehnisko komandu, lai sasniegtu savdabīgo, grotesko vizuālo valodu.

Uztvere, kritika un ietekme

Kritika: kino kritiķu vidū viedokļi bija dalīti — daudzi slavēja filmas vizuālo odiseju, drosmīgo stāstījuma formu un spēju saglabāt Beroisa gara izjūtu, citi kritizēja to par pārāk fragmentētu, sarežģītu un dažkārt pretīgu ierakstu. Filma bieži tiek minēta kā viens no Kronenberga ekscentriskākajiem darbiem.

Publika un censūra: pateicoties provokatīvam saturam un spilgtām erotiskām un vardarbīgām ainām, filmā bija jāveic dažas rediģēšanas darbības dažādās valstīs, un tā ieguva nosacītas izplatīšanas problēmas dažos reģionos. Neskatoties uz to, filma izveidoja lojalas fanu bāzes un saglabājusi kultūras statusu kā spilgts literatūras un kino krustojums.

Apbalvojumi un atzinība

1992. gadā filma saņēmusi vairākas balvas un nominācijas. Tā guva plašāku atzinību Kanādā, iegūstot vairākas Dženija (Genie) balvas, tostarp "Labākā filma" un "Labākais režisors", kā arī citās tehniskajās kategorijās. Filmas neparastā pieeja literāra adaptācijas procesam ir ietekmējusi līdzīgus radošus mēģinājumus apvienot biogrāfiskos un fantastiskos elementus kino formā.

Mantojums

Plikas pusdienas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām Deivida Kronenberga filmām — darbu, kas drosmīgi eksperimentē ar sižetu, valodu un vizuālajiem efektiem. Filma saglabā vietu diskusijās par to, kā literatūra var tikt transformēta uz kino valodu, un par to, cik tālu režisors var iet, saglabājot romāna garu, nevis burtisku sižetu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir "kailas pusdienas"?

J: Kas ir filmas "Plikas pusdienas" režisors?

J: Kad filma "Plikas pusdienas" iznāca ASV?

J: Pēc kā ir uzņemta filma "Plikās pusdienas"?

J: Vai "Kailais pusdienotājs" saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes?

J: Ko par "Plikām pusdienām" teica kinokritiķis Rodžers Eberts?

J: Kurās kategorijās filma "Plikie pusdienas" 1992. gadā ieguva Dženija balvu?

Meklēt pēc burta