Viljams S. Burroughs — amerikāņu Beat paaudzes rakstnieks, "Plikās pusdienas" autors
Viljams S. Burrouss — provokatīvs Beat paaudzes rakstnieks, "Plikās pusdienas" autors; traģēdija, narkotikas un sirreālā proza, kas pārveidoja mūsdienu literatūru.
Viljams Sjūards Burrouss (William Seward Burroughs, 1914. gada 5. februāris – 1997. gada 2. augusts) bija amerikāņu rakstnieks un nozīmīga figūra tā saucamajā Beat paaudzē. Viņš bija tuvs Allena Ginsberga un Džeka Kerouaka laikabiedrs un draugs, un viņa darbi ietekmēja gan literatūru, gan mūziku un vizuālo mākslu.
Ģimene, izglītība un dzīvesvietas
Burrouss nāca no turīgas ģimenes, kurai piederēja uzņēmums Burroughs Cash Register Company. Ģimenes trasts nodrošināja viņam stabilus ienākumus, tāpēc viņam nebija jāstrādā tradicionālu algu darbu. Pēc studijām (viņš mācījās, tostarp, Harvard) Burrouss daudz ceļoja un ilgstoši dzīvoja ārpus ASV — piemēram, Meksikā, Tangērā un Eiropā — jo tur viņam bija iespējams dzīvot lētāk un brīvāk. Viens no viņa iecienītākajiem Ņujorkas mājokļiem bija pagrabs bez logiem, ko draugi iesauca par "Bila bunkuru". Šajās vides satikās daudzi topošie rakstnieki un mākslinieki, kas veidoja radošu kopienu.
Traģēdija, atkarība un rakstīšanas sākums
Burrouss dzīvē cieta no smagām personiskām krīzēm. Viņa attiecību lokā un dzīvesveidā liela loma bija alkoholam un narkotikām — jo īpaši heroīnam. Vēsturiski nozīmīgākais notikums bija viņa iereibuša brīža traģēdija: 1951. gadā Meksikā viņš nogalināja savu kopīgo sievu Džoanu, notikums, kas viņu dziļi satricināja. Pēc šī notikuma Burrouss sāka vēl aktīvāk rakstīt, mēģinot tikt galā ar skumjām un vainas apziņu; daudzi viņa agrīnie darbi tieši atspoguļo šo emocionālo krīzi.
Literārais stils un nozīmīgākie darbi
Burrousa rakstība izceļas ar eksperimentālu pieeju: fragmentēta sižeta līnija, sirreālas ainas un asprātīgs, reizēm vardarbīgs humors. Viņš bieži izmantoja tā dēvēto "cut-up" tehniku — teksta šķeldošanu un nejaušu salikšanu — kas tapa sadarbībā ar mākslinieku Brionu Gīsinu un ietekmēja daudzus postmodernā stilā rakstošus autorus. Tēmas, kuras atkārtojas viņa darbos, ir atkarība, varas mehānismi, kontroles tehnoloģijas, seksualitāte un valodas kā vīrusa motīvs.
Viņa pirmais nozīmīgais romāns ir "Plikās pusdienas", kas ir sirreāls un mozaīkveidīgs darbs, kurā dzīves mirkļi, fantāzijas un halucinācijas saplūst kopā. Citas svarīgas grāmatas ir Junkie (publicēts 1953. gadā), Queer (rakstīts agrīnā posmā, izdots vēlāk), kā arī novatoriskās "Nova" triloģijas daļas — The Soft Machine, The Ticket That Exploded un Nova Express. Vēlākos gados viņš radīja romānus kā Cities of the Red Night un The Place of Dead Roads, kas apliecina turpinātu eksperimentēšanu ar formu un žanru.
Sadarbības, ieraksti un ietekme
Līdztekus rakstīšanai Burrouss veidoja runāto vārdu ierakstus un sadarbojās ar dažādiem mūziķiem un māksliniekiem. Viņš strādāja kopā ar performances un avangarda māksliniekiem, kā arī piedalījās ierakstos, kas savienoja runu ar mūziku. Vienā no šīm sadarbošanām viņš ierakstīja kopdarbu ar mūziķi Kurtu Kobeinu, kas uzrāda viņa pievilkšanos popkultūras un jaunās mūzikas kustībām.
Pretrunas un tiesvedība
Daudzi Burrousa darbi izraisīja diskusijas un tiesvedības par kailuma, vardarbības un morāles attēlojumu. Jo īpaši "Plikās pusdienas" saskārās ar grāmatas aizliegumiem un obscēnības apsūdzībām vairākās valstīs — tomēr galu galā šiem darbiem tika piešķirta literāra nozīme kā radoši un kulturāli svarīgiem teksta eksperimentiem, kas paplašina to, ko literatūra var darīt.
Intelektuālā mantojuma un personīgā dzīve
Burrousa dzīve un darbi ir bijuši gan slavēti, gan kritizēti. Viņš ietekmēja daudzus rakstniekus, mūziķus un māksliniekus, un daļa viņa ideju — piemēram, valodas lomā kā represīvā vai izglābjošā spēka apskate — ir kļuvušas par diskusiju tematiem akadēmiskajā un radošajā vidē. Viņa personiskā dzīve, ieskaitot attiecības un atkarību problēmas, bieži tiek apspriestas kontekstā ar viņa literārajiem sasniegumiem.
Nāve un mantojums
Burrouss mira 1997. gada 2. augustā no sirdslēkmes, dzīvodams Lousešānā (Lawrence), Kanzasā. Viņa nāve noslēdza garu un produktīvu radošu ceļu, taču viņa darbi turpina ietekmēt literatūras, mākslas un mūzikas lauku. Viņa tekstu eksperimentālā pieeja, atklātā tēmu risināšana un kultūras provokācijas padarīja viņu par vienu no 20. gadsimta literatūras pretrunīgākajām, bet arī nozīmīgākajām personībām.
Īss pārskats:
- Dzimis: 1914. gada 5. februārī.
- Galvenie darbi: Plikās pusdienas, Junkie, The Soft Machine u. c.
- Rakstības stils: eksperimentāls, sirreāls, cut-up tehnika.
- Tēmas: atkarība, vara, valoda, seksualitāte, kontrole.
- Mira: 1997. gada 2. augustā no sirdslēkmes.
Meklēt