Astrometrija
Astrometrija ir astronomijas daļa, kas saistīta ar kosmosā esošo objektu, piemēram, zvaigžņu, kustības mērīšanu. Divi galvenie veidi, kā izmērīt šos objektus, ir pareizais kustīgums un paralakss.
Pareizā kustība ir objekta stāvokļa maiņa laika gaitā, skatoties no Zemes. Tāpat kā jebkuru citu kustīgu objektu, arī zvaigznes kustību mēra, skatoties uz vienu un to pašu vietu dažādos laikos un vērojot, cik tālu zvaigzne ir pārvietojusies. Atšķirība ir tāda, ka no Zemes zvaigznes pārvietojas ļoti lēni, tāpēc mērījums jāveic loka sekundēs gadā. Ja zvaigznei ir liels pareizais kustīgums, tas parasti nozīmē, ka tā atrodas tuvu. Barnarda zvaigzne, zvaigzne ar vislielāko patieso kustību, 348 gadu laikā pārvietojas tikai par 1 grādu (3600 loka sekunžu) pāri debesīm.
Paralaksa ir šķietamā objekta stāvokļa atšķirība, ja to redz no divām vai vairākām dažādām vietām. Kad objektu skatās no jaunas vietas, no skatītāja uz objektu iet jauna redzes līnija, kas tālumā rāda atšķirīgu fonu. Paralaksi mēra, izmantojot leņķi starp divām redzes līnijām.
Paralaksu var izmantot arī attālumu mērīšanai līdz tuvākajiem dažiem tūkstošiem zvaigžņu. Šos attālumus mēra parsekos, kas ir aptuveni 3,26 gaismas gadi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir astrometrija?
A: Astrometrija ir astronomijas daļa, kas saistīta ar kosmosā esošo objektu, piemēram, zvaigžņu, kustības mērīšanu.
J: Kādi ir divi galvenie šo objektu mērīšanas veidi?
A: Divi galvenie veidi, kā izmērīt šos objektus, ir pareizais kustīgums un paralakss.
J: Kā mēra kustības virzienu?
Atbilstošo kustību mēra, dažādos laikos skatoties uz vienu un to pašu vietu un vērojot, cik tālu zvaigzne ir pavirzījusies, parasti to mēra loka sekundēs gadā. Ja zvaigznei ir liels pareizais kustīgums, tas parasti nozīmē, ka tā atrodas tuvu.
J: Kā darbojas paralakss?
A: Paralaksa ir šķietamā objekta stāvokļa atšķirība, ja to redz no divām vai vairākām dažādām vietām. Kad objektu skatās no jaunas vietas, no skatītāja uz objektu iet jauna redzes līnija, kas tālumā rāda atšķirīgu fonu. Paralaksi var izmantot arī attālumu mērīšanai līdz tuvākajiem dažiem tūkstošiem zvaigžņu, ko parasti mēra parsekos, kas ir aptuveni 3,26 gaismas gadi.
Jautājums: Kurai zvaigznei ir vislielākais pareizais kustīgums?
A: Barnarda zvaigznei ir vislielākais pareizais kustīgums, jo 348 gados tā pārvietojas tikai par 1 grādu (3600 loka sekunžu) pa debesīm.
