Nihon Kōki — sena Japānas hronika no devītā gadsimta par Nara un Heian

Nihon kōki (日本後紀) tradicionāli tiek datēta ar ap 843. gadu un ir viena no seno oficiālo hroniku sērijas Japānā. Tā ir svarīgs avots par valsts politisko, administratīvo un kultūras vēsturi, kas saprotami strukturēta kā oficiāls hronisks reģistrs.

Šis darbs ir trešais no Rikkokushi ("Sešām nacionālajām vēsturēm"). Tas seko Nihon Shoki un Shoku Nihongi, turpinot oficiālo hroniku tradīciju, kurā notikumi tiek fiksēti no imperiālās galma skatupunkta.

Par galvenajiem redaktoriem tiek minēti Fujiwara no Otsugu, Fujiwara no Yoshino, Fujiwara no Yoshifusa, Minamoto no Tokiwa, Asa no Katori un Yamada no Furutsugu — visi viņi bija augstas ranga ierēdņi un galma personības, kas strādāja pie tiešām arhīvu, dienestu reģistru un agrāko kroniku materiālu apkopošanas un sakārtošanas.

Nihon Kōki ir viens no galvenajiem vēstures avotiem, kurā apkopota informācija par Japānas Nara un Heian periodu. Darbā atspoguļojas abu periodu pāreja, galvenes pārvietošanās uz Heian-kyō (794) un valstiskās varas transformācijas.

Teksts aptver apmēram 135 gadu periodu — no imperatora Mommu valdīšanas sākuma 697. gadā līdz imperatora Junas valdīšanas 9. gadam (832. g.). Tajā aprakstītas divpadsmit imperatora valdīšanas reizes, un hronika fiksē gan valsts lietu administratīvus lēmumus, gan ceremonijas, deputāciju sūtījumus, tiesvedības gadījumus un cita veida oficiālus notikumus.

Saturs un valoda

Oficiālās hronikas rakstītas tradicionālajā oficiālajā stilā — galvenokārt klasiskajā ķīniešu valodā (kanbun), kas bija standarta reģistrēšanas un diplomātijas valoda. Tekstā izmantotas gadu piezīmes, imperiālo dekrētu fragmenti, ģimenes un biroju ziņojumi. Lai gan dominē galma perspektīva, hronikā var atrast arī norādes uz sociālajām pārmaiņām, tiesu lietām, dabas katastrofām un starptautiskām attiecībām.

Izcelšanās avoti un redakcionālais darbs

• Redaktori izmantoja arhīvu dokumentus, imperiālās komandas ierakstus un agrāko hroniku materiālus, lai sagatavotu sakārtotu hronoloģisku stāstu.
• Hroniku sagatavošana notika galma administratīvā aparāta ietvaros, un darbs atspoguļo oficiālo viedokli un prioritātes galma dzīvē.

Vēsturiskā nozīme un vērtējums

Nihon Kōki ir neaizstājams avots pētniekiem, kuri pēta pāreju no Nara uz Heian laikmetu, imperiālo ģenealoģiju, regentūru un jauno politisko frakciju izcelšanos, piemēram, Fujiwara klana nostiprināšanos. To izmanto arī lingvisti un literatūras pētnieki, jo teksts sniedz informāciju par administratīvo valodas lietojumu un hronoloģiskajām paražām.

Saglabāšanās un modernās izpētes piezīmes

Daļa no tradicionālās versijas ir nodota tālākajām paaudzēm caur kopējām mācību un arhīvu kopijām; tomēr, kā ar daudzām senām hronikām, daži fragmenti vai oriģinālteksti var būt pazuduši vai saglabājušies tikai citādu darbu citātos. Mūsdienu japāņu un starptautiskie pētnieki izmanto kritiskas redakcijas un komentārus, kas palīdz interpretēt tekstu un novērtēt tā avotu ticamību. Jāņem vērā arī, ka oficiālās hronikas nereti atspoguļo galma redzējumu un var ignorēt vai minimizēt opozīcijas vai tautas slāņu perspektīvas.

Kāpēc lasīt Nihon Kōki?

Lasītājam un pētniekam šī hronika sniedz:

• tiešu ieskatu politiskajās un ceremonālajās praksēs Nara un Heian laikmetā;
• informāciju par imperiālajām ģimenēm, tiesu sistēmu un birokrātijas darbu;
• piemērus, kā oficiālā vēsture tika veidota un kā tā ietekmēja nākamo gadsimtu politiķu pozīcijas.

Vēsturiskā nozīme, valodas stils un dokumentālais raksturs padara Nihon Kōki par būtisku materiālu visiem, kas interesējas par agrīno Japānas valsts veidošanos un Heian laikmeta sabiedrības struktūru.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Nihon kōki?

J: Kādā secībā Nihon kōki tika sarakstīts citu japāņu vēstures tekstu kontekstā?

J: Kas bija galvenie Nihon kōki redaktori?

J: Kāda ir Nihon kōki nozīme Japānas vēstures pētniecībā?

J: Kuru Japānas vēstures periodu aptver Nihon kōki?

J: Cik imperatoru valdīšanas periodu ir ietverti Nihon kōki?

J: Kad tika uzrakstīts Nihon kōki?

Meklēt pēc burta