Operant kondicionēšana
Operant kondicionēšana ir mācīšanās veids. Tajā indivīds maina savu uzvedību, ņemot vērā uzvedības sekas (rezultātus).
Cilvēks vai dzīvnieks iemācās, ka viņa uzvedībai ir sekas. Šīs sekas var būt
- Pastiprinājums: pozitīvs vai atalgojošu notikums. Tas izraisa biežāku uzvedības atkārtošanos.
- Sods: negatīvs vai sodošs notikums. Tas izraisa to, ka uzvedība parādās retāk.
- Izzušana: nekāds notikums neseko, tāpēc uzvedībai nav nekādu seku. Ja uzvedībai nav seku, tā parādās retāk.
Ir četri dažādi konteksti operant kondicionēšanas procesā. Šeit termini "pozitīvs" un "negatīvs" netiek lietoti to pamatnozīmē; pozitīvs nozīmē, ka kaut kas tiek pievienots, bet negatīvs - ka kaut kas tiek atņemts:
- Pozitīvais pastiprinājums (bieži vien vienkārši "pastiprinājums") notiek tad, kad par kādu uzvedības veidu tiek saņemta atlīdzība. Tas palielina uzvedības biežumu. Skinnera kastes eksperimentā atlīdzība ir pārtikas veidā, kad žurka nospiež sviru.
- Negatīvs pastiprinājums (dažreiz "bēgšana") rodas, kad tiek noņemts nepatīkams stimuls. Tas palielina uzvedības biežumu. Skinnera kastes eksperimentā bija skaļš troksnis, kas tika noņemts, kad žurka nospieda sviru.
- Pozitīvs sods notiek tad, kad tiek pievienots stimuls, kura rezultātā uzvedība atkārtojas retāk. Piemēram, stimuli var būt skaļš troksnis, elektrošoks (žurkai) vai pēriens (bērnam).
- Negatīvs sods ir tad, ja tiek atņemts stimuls, kā rezultātā uzvedība atkārtojas retāk. Piemēram, bērnam var atņemt rotaļlietu pēc tam, kad bērns veic nevēlamu uzvedību.
Operantu kondicionēšanas ideju pirmais atklāja Edvards Torndaiks, bet analizēja B. F. Skineris.
Operant kondicionēšana atšķiras no Pavlova klasiskās kondicionēšanas. Operant kondicionēšana nodarbojas ar brīvprātīgu uzvedības modifikāciju, bet klasiskā kondicionēšana - ar refleksa trenēšanu.
Torndaika iedarbības likums
Operant kondicionēšanu, ko dažkārt dēvē par instrumentālo mācīšanos, pirmo reizi pētīja Edvards L. Torndaiks (Edward L. Thorndike, 1874-1949). Viņš novēroja kaķu uzvedību, mēģinot izbēgt no mājās gatavotām puzles kastēm. Kad kaķi pirmo reizi tika ielikti kastēs, tiem bija nepieciešams ilgs laiks, lai izbēgtu. Pieaugot pieredzei, veiksmīgas atbildes parādījās biežāk, kas ļāva kaķiem aizbēgt īsākā laikā. Savā ietekmes likumā Torndaiks izvirzīja teoriju, ka uzvedību, kurai seko apmierinošas sekas, ir tendence atkārtot, bet uzvedību, kas rada nepatīkamas sekas, ir mazāk iespējams atkārtot. Īsāk sakot, dažas sekas pastiprināja uzvedību un dažas sekas vājināja uzvedību. Izmantojot šo procedūru, Torndaiks izveidoja pirmās zināmās mācīšanās līknes.
B. F. Skiners (B. F. Skinner, 1904-1990) izstrādāja detalizētāku operantu kondicionēšanas analīzi. Skiners izgudroja operantu kondicionēšanas kameru, kas viņam ļāva izmērīt reakcijas ātrumu kā galveno atkarīgo mainīgo lielumu. Viņš izmantoja sviras nospiedumu vai taustiņu pīkstienu reģistrēšanu.
Operant kondicionēšanas principi:
- Diskriminācija, vispārināšana un konteksta nozīme.
- Mācīšanās notiek kontekstā.
- Lielākā daļa uzvedības ir stimulējoša: konkrēta reakcija rodas tikai tad, kad ir atbilstošs stimuls.
- Stimulu kontrole ir efektīva pat tad, ja stimulam respondentam nav nozīmes.
- Izzušana: operanta uzvedība izzūd, kad pastiprinājums pārstāj darboties.
- Pastiprinājumi notiek tikai tad, kad ir veikta atbilstoša reakcija, un pat tad tie var nenotikt. Tā rezultātā uzvedība neatslābst un neizbeidzas.
- Rezultāti daļēji ir atkarīgi no tā, cik bieži tiek saņemts pastiprinājums.
- Pastiprināšanas grafiki: ir ļoti svarīgi, kad tiek veikta pastiprināšana.
- Fiksētu intervālu grafiks: pastiprinātāji tiek pasniegti noteiktos laika periodos ar nosacījumu, ka tiek sniegta atbilstoša reakcija.
- Mainīgs intervāla grafiks: uzvedība tiek pastiprināta, pamatojoties uz vidējo laiku, kas pagājis kopš pēdējā pastiprinājuma. Attiecības grafiki: balstās uz reakciju attiecību pret pastiprinājumiem.
- Fiksēta intervāla grafiks: pastiprinājums tiek sniegts pēc tam, kad ir sniegts noteikts skaits atbilžu. Īpašais gadījums, kad pastiprinājums tiek sniegts pēc katras atbildes, tiek saukts par nepārtrauktu pastiprinājumu.
- Mainīgs intervāla grafiks: piegādes pastiprinājums ir balstīts uz noteiktu vidējo atbilžu skaitu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir operantu kondicionēšana?
A: Operant kondicionēšana ir mācīšanās veids, kurā indivīds maina savu uzvedību, ņemot vērā uzvedības sekas (rezultātus).
J: Kādi ir četri operant kondicionēšanas konteksti?
A.: Četri operant kondicionēšanas konteksti ir pozitīvs pastiprinājums, negatīvs pastiprinājums, pozitīvs sods un negatīvs sods.
J: Kā darbojas pozitīvais pastiprinājums?
A: Pozitīvais pastiprinājums rodas tad, ja par kādu uzvedības veidu tiek saņemta atlīdzība, kas palielina uzvedības biežumu.
J: Kā darbojas negatīvais pastiprinājums?
A: Negatīvs pastiprinājums rodas, ja tiek noņemts nepatīkams stimuls, kas palielina uzvedības biežumu.
J: Kā darbojas pozitīvs sods?
A: Pozitīvais sods notiek tad, kad tiek pievienots stimuls, kā rezultātā uzvedība parādās retāk.
J: Kā darbojas negatīvs sods? A: Negatīvs sods tiek piemērots, ja tiek atņemts stimuls, kā rezultātā uzvedība parādās retāk.
J: Kurš pirmais atklāja operantu kondicionēšanu?
A.: Edvards Torndaiks pirmais atklāja operantu kondicionēšanu, un vēlāk to analizēja B. F. Skinners.
