Origens
Origens (vai Origēns, arī Origens(i) Adamantijs) bija agrīns kristiešu zinātnieks. Viņš dzīvoja Aleksandrijā 3. gadsimtā. Viņš dzimis 185. vai 186. gadā un, iespējams, miris ap 254. gadu. Mūsdienās viņu uzskata par vienu no Baznīcas tēviem, bet ne par svēto. Iespējams, tas ir tāpēc, ka viņam bija dažas idejas, kas vēlāk tika atzītas par maldīgām. Starp šīm idejām bija arī tā, ka cilvēka dvēsele eksistē pirms ieņemšanas un ieiet cilvēka ķermenī pirms piedzimšanas (parasti to sauc par preeksistenci). Vēl viena ideja bija par dvēseles nonākšanu citā cilvēka ķermenī pēc nāves. Trešā ideja, ko sauca par apokatastasis, ir tāda, ka dieva valdīšana tiks atjaunota, kad pasaule beigsies. Šīs idejas apsprieda baznīcas tēvi, taču tika nolemts, ka tie ir maldīgi uzskati. Konstantinopoles ekumeniskais koncils 453. gadā pēc nāves ekskomunicēja Origenu, un Konstantinopoles II koncils 553. gadā pasludināja apokatastasis par ķecerību. Tomēr pēdējos gados šī ideja ir nedaudz pārskatīta, īpaši restaurācijas kristiešu grupās.
Viņa raksti ir iekļauti vispārējā agrīno Baznīcas tēvu krājumā. Tomēr atšķirībā no daudziem baznīcas tēviem Origēnu katoļu baznīca nekad nekanonizēja, jo dažas no viņa mācībām (piemēram, ka katrs vīrietis un sieviete un pat velns un viņa dēmoni galu galā tiks glābti) bija tiešā pretrunā ar apustuļu mācībām un rīcību.
Origens rakstīja par daudzām teoloģijas nozarēm, tostarp par tekstu kritiku, Bībeles ekseģēzi un hermeneitiku, filozofisko teoloģiju, sludināšanu un garīgumu. Tomēr dažas no viņa mācībām ātri vien kļuva pretrunīgas. Jo īpaši viņš bieži pieminēja savu hipotēzi par dvēseļu pirmseksistenci. Sākumā visas saprātīgās būtnes bija vienotas ar Dievu. Savos rakstos Origens apsvēra arī iespēju, ka beigās visas būtnes, iespējams, pat sātans, tiks samierinātas ar Dievu tā sauktajā apokatastasis ("restitūcija").
Origens uzskatīja, ka Dieva Dēls ir pakļauts Dievam Tēvam. Lai gan tajā laikā šāds skatījums uz Trīsvienību bija izplatīts, tas kļuva pretrunīgs 4. gadsimta ariānisko strīdu laikā. Grupa, kuru sāka dēvēt par oriģenistiem un kura stingri ticēja dvēseļu preeksistencei un apokatastāzijai, VI gadsimtā tika pasludināta par anatēmu. Šis nosodījums tiek piedēvēts Konstantinopoles Otrajam ekumeniskajam koncilam (553. gadā), lai gan oficiālajos koncila dokumentos tas nav minēts.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Origēns?
A: Origens (jeb Origēns, arī Origens(es) Adamantijs) bija agrīns kristiešu zinātnieks, kurš dzīvoja Aleksandrijā 3. gadsimtā.
Q: Kad viņš dzīvoja?
A: Viņš dzimis 185. vai 186. gadā un, iespējams, nomira ap 254. gadu.
J: Kāds ir viņa statuss mūsdienās?
A: Mūsdienās viņš tiek uzskatīts par vienu no Baznīcas tēviem, bet ne par svēto.
J: Kādas idejas vēlāk tika pasludinātas par maldīgām?
A: Par maldīgām tika pasludinātas tādas viņa idejas kā, ka cilvēka dvēsele eksistē pirms ieņemšanas un ieiet cilvēka ķermenī pirms piedzimšanas (parasti to sauc par preeksistenci). Vēl viena ideja bija par dvēseles nonākšanu citā cilvēka ķermenī pēc nāves. Trešā ideja, ko sauca par apokatastāzi, bija par to, ka dieva valdīšana tiks atjaunota pēc pasaules gala.
Vai katoļu baznīca viņu kādreiz kanonizēja?
A: Nē, atšķirībā no daudziem baznīcas tēviem Origēns nekad netika kanonizēts katoļu baznīcā, jo dažas viņa mācības bija tiešā pretrunā ar apustuļu mācībām un rīcību.
J: Par kādām teoloģijas nozarēm viņš rakstīja? A: Viņš rakstīja par daudzām teoloģijas nozarēm, tostarp par tekstu kritiku, Bībeles ekseģēzi un hermeneitiku, filozofisko teoloģiju, sludināšanu un garīgumu.
J:Kāds bija viņa viedoklis par Dieva Trīsvienību? A:Viņš uzskatīja, ka Dieva Dēls ir pakļauts Dievam Tēvam, lai gan šāds skatījums uz Trīsvienību tajā laikā bija izplatīts, tas kļuva pretrunīgs ariānisko strīdu laikā ceturtajā gadsimtā.
