Periods periodiskajā sistēmā ir jebkura horizontāla elementu rinda. Visu elementu, kas atrodas vienā periodā, elektroni aizpilda to pašu galveno enerģijas līmeni (galveno kvantu skaitli n), un šo elementu ķīmiskās īpašības mainās sistemātiski, pārvietojoties pa periodu.
Noteiktā periodā elementu atomskaitļi aug secīgi pa vienam — katrs nākamais elements ir par vienu protonu smagāks. Parasti, virzoties no kreisās uz labo pusi:
- metāliskums samazinās — perioda kreisējos galos dominē metāli, labajā pusē atrodas nemetāli;
- atomu rādiuss parasti samazinās, jo pieaugošais kodollādējums stiprāk piesaista ārējos elektronus (efektīvā kodollāde palielinās);
- jonizācijas enerģija parasti palielinās — elektronus kļūst grūtāk atdalīt;
- elektronegatīvums parasti palielinās, un bieži vien palielinās arī elektronaffinitāte (t.i., spēja pieņemt elektronus), lai gan ir izņēmumi.
Jāņem vērā, ka eksistē izņēmumi un nianses, ko izraisa apakšlīmeņu (s, p, d, f) aizpildīšanās un elektronisko apvalku konfigurācijas — piemēram, neliela izmaiņa jonizācijas enerģijā novērojama pēc pilnas s‑apakšlīmeņa aizpildīšanas (piem., Be → B), kā arī starp N un O grupām. Pārejā uz pārejas metāliem (d‑bloks) un lanthanoīdiem/aktinoīdiem (f‑bloks) enerģijas līmeņu kārtība ietekmē īpašību tendences.
Periodu garumi un to izcelsme
Periodu garumi periodiskajā tabulā ir saistīti ar elektronu maksimālo skaitu attiecīgajā enerģijas līmenī un ar apakšlīmeņu pieejamību:
- 1. periods — 2 elementi (H un He);
- 2. periods — 8 elementi (Li → Ne);
- 3. periods — 8 elementi (Na → Ar);
- 4. periods — 18 elementi (K → Kr), ietver d‑bloku pārejas metālus;
- 5. periods — 18 elementi (Rb → Xe);
- 6. periods — 32 elementi (Cs → Rn), šeit tiek ieskaitīti lanthanoīdi (f‑bloks);
- 7. periods — 32 elementi (Fr → Og un tālāk), iekļauj aktinoīdus; šajā periodā daudzi elementi ir sintētiski un radioaktīvi.
Šos skaitļus var saistīt ar kvantu mehānikas principu, ka katrā galvenajā enerģijas līmenī var atrasties līdz 2n² elektroniem, taču reālā secība nosaka arī apakšlīmeņu enerģijas kārtība (s, p, d, f), tāpēc periodu garumi veidojas tā, kā to redzam tabulā.
Kopumā periodi periodiskajā tabulā palīdz prognozēt elementu ķīmisko uzvedību: elementi vienā periodā, kaut arī pieder dažādām grupām, rāda skaidri nosakāmas tendences — tas ir viens no periodiskā likuma galvenajiem aspektiem. Turklāt 7. periods joprojām ir pētnieku interešu lokā, jo tiek atklāti jauni sintētiski elementi un tiek pētītas to īpašības.