Litijs
Litijs (no grieķu valodas lithos 'akmens') ir mīksts, sudrabaini balts metāls ar simbolu Li. Tas ir trešais ķīmiskais elements periodiskajā tabulā. Tas nozīmē, ka tā kodolā ir 3 protoni un ap to ir 3 elektroni. Tā atomu skaits ir 3. Masas skaitlis ir 6,94. Tam ir divi izplatīti izotopi:6 Li un7 Li. 7Li ir biežāk sastopams. 92,5 % litija ir7 Li. Litijs ir mīksts sudrabains metāls, kas ir ļoti reaktīvs. To izmanto litija baterijās un dažos medikamentos.
Īpašības
Fizikālās īpašības
Litijs ir viens no sārmu metāliem. Litijs ir sudrabains ciets metāls (tikko sagriezts). Tas ir ļoti mīksts. Tāpēc to var viegli sagriezt ar nazi. Tas kūst zemā temperatūrā. Tas ir ļoti viegls, līdzīgs kokam. Tas ir vismazāk blīvs metāls un vismazāk blīvs elements cietā vai šķidrā stāvoklī. Tas spēj saturēt vairāk siltuma nekā jebkurš cits ciets elements. Tas viegli vada siltumu un elektrību.
Ķīmiskās īpašības
Tas reaģē ar ūdeni, izdalot ūdeņradi un veidojot bāzisku šķīdumu (litija hidroksīdu). Tādēļ litijs jāuzglabā vazelīnā. Nātriju un kāliju var uzglabāt eļļā, bet litiju nevar, jo tas ir ļoti viegls. Tas vienkārši peldēs uz eļļas, un eļļa to neaizsargās.
Litijs reaģē arī ar halogēniem. Tas var reaģēt ar slāpekļa gāzi, veidojot litija nitrīdu. Reaģējot ar gaisu, tas veido melnu traipu un pēc tam litija hidroksīda un litija karbonāta baltu pulveri.
Ķīmiskie savienojumi
Skatīt arī: Kategorija:Litija savienojumi
Litijs veido ķīmiskus savienojumus tikai ar vienu oksidācijas stāvokli: +1. Lielākā daļa no tiem ir balti un nereaktīvi. Uzkarsējot liesmā, tie iegūst spilgti sarkanu krāsu. Tie ir nedaudz toksiski. Lielākā daļa no tiem šķīst ūdenī. Litija karbonāts ūdenī šķīst mazāk nekā citi sārmu metālu karbonāti, piemēram, nātrija karbonāts.
- Litija karbonāts, ko izmanto medicīnā
- Litija hlorīds, bezkrāsaina kristāliska cieta viela, karsējot liesmo sarkanā krāsā
- Litija hidroksīds, spēcīga bāze, ko izmanto oglekļa dioksīda atdalīšanai kosmosa kuģos.
- Litija nitrāts, oksidētājs
- Litija nitrīds, spēcīga bāze
- Litija oksīds, izšķīst ūdenī, veidojot litija hidroksīdu.
- Litija peroksīds, reaģē ar ūdeni, veidojot skābekli.
· 
Litija nitrāts
· 
Litija hidroksīds
· 
Litija karbonāts
· 
Litija hlorīds
Litija liesmas tests
Parādīšanās
Dabā tas nav sastopams kā elements. Tas sastopams tikai litija savienojumu veidā. Okeānā ir daudz litija. Dažos granītos ir liels litija daudzums. Litijs ir lielākajā daļā dzīvu organismu. Dažās vietās daudz litija ir sāls sastāvā. Dažos silikātos ir litijs.
Vēsture
Litiju (no grieķu valodas lithos, kas nozīmē "akmens") 1817. gadā atklāja Johans Arfvedsons. 1818. gadā Kristians Gmelins novēroja, ka litija sāļi liesmā iegūst spilgti sarkanu krāsu. Vēlāk V. T. Brends un sers Humfrijs Deivijs izmantoja litija oksīda elektrolīzi, lai izolētu šo elementu. Litiju pirmo reizi izmantoja smērvielās. Pēc tam litijs tika plaši izmantots kodolieročos. Litiju izmantoja arī, lai atvieglotu stikla kausēšanu un alumīnija oksīda kausēšanu alumīnija ražošanā. Tagad litiju galvenokārt izmanto baterijās.
Acīmredzot litijam tika dots nosaukums "litijs", jo tas tika atklāts no minerāla, bet citi parastie sārmu metāli vispirms tika atklāti augu audos.
Sagatavošana
To iegūst, iegūstot litija hlorīdu no baseiniem un avotiem. Litija hlorīdu kausē un elektrolīzē. Tādējādi iegūst šķidru litiju un hloru.
Izmanto
Kā elements
Tā galvenais pielietojums ir baterijās. Litiju izmanto kā anodu litija akumulatorā. Tam ir lielāka jauda nekā baterijām ar cinku, piemēram, sārmu baterijām. Litija jonu baterijās arī ir litijs, taču ne kā elements. To izmanto arī siltuma pārneses sakausējumos. Litiju izmanto organolīcija savienojumu ražošanā. Tos izmanto ļoti spēcīgām bāzēm.
Ķīmiskajos savienojumos
Litija savienojumus izmanto dažās zālēs, ko dēvē par garastāvokļa stabilizatoriem. Litija niobātu izmanto mobilo telefonu radio raidītājos. Dažus litija savienojumus izmanto arī keramikā. Litija hlorīds var absorbēt ūdeni no citām lietām. Dažus litija savienojumus izmanto ziepju un smērvielu ražošanā.
Drošība
Litijs reaģē ar ūdeni, radot kairinošus dūmus un karstumu. Tas nav tik bīstams kā citi sārmu metāli. Litija hidroksīds ir ļoti kodīgs.
Izotopi
Ir 5 litija izotopi, kuru kodolā ir attiecīgi 2, 3, 4, 5 un 6 neitroni. Visbiežāk sastopamais izotops dabā ir3 Li7 , kas veido 92,58 % no kopējā izotopu skaita. Otrs plaši izplatīts izotops ir3 Li6 , kas veido 7,42 % no kopējā izotopa. Pārējie trīs izotopi sastopami ļoti nelielos daudzumos. Litija atommasa ir 6,939.
Saistītās lapas
- Sārmu zemes metāls
- Berilijs
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir litija simbols?
A: Litija simbols ir Li.
J: Kāds ir litija atomu skaits?
A: Litija atomu skaits ir 3.
J: Cik protonu ir litija atoma kodolā?
A: Litija atoma kodolā ir 3 protoni.
J: Kādi ir divi izplatītākie litija izotopi?
A: Divi izplatītākie litija izotopi ir 6Li un 7Li.
J: Kurš izotops ir izplatītāks?
A: 7Li ir biežāk sastopams, tas veido 92,5 % no visiem dabā sastopamajiem litija atomiem.
J: Kādas īpašības piemīt litam?
A: Litijam ir maiga, sudrabaini balta krāsa, un tas ir ļoti reaktīvs.
