Tennezīns (agrāk Ununseptijs) ir supersmags ķīmisks elements, ko radījis cilvēks. Tā simbols ir Ts un atomu skaits 117. Tennezīns ir sintētisks un ļoti radioaktīvs elements, no dabas tas neeksistē un atomi saglabājas tikai ļoti īsu laiku. Periodiskajā tabulā tas atrodas 17. grupā, kur ierindojas ar citiem halogēniem, taču tā ķīmiskās un fizikālās īpašības vēl nav pilnībā noskaidrotas. Iespējams, ka tas izrādīsies daļēji metaloīds — relativistisko elektronisko efektu dēļ tā uzvedība var atšķirties no vieglāko halogēnu uzvedības.
Atklāšana un nosaukums
Par elementa sintēzi pirmo reizi paziņoja 2010. gadā starptautiska zinātnieku grupa, kurā piedalījās Krievijas un ASV pētnieki. Eksperimenti tika veikti, izmantojot smago jonfūziju, sapludinot 48Ca jonus ar 249Bk mērķa kodolu. IUPAC oficiāli atzina atklāšanu vēlāk, un 2016. gadā elementam tika piešķirts nosaukums Tennessine (latviski bieži tulkots kā Tennezīns vai Tenezīns) par godu ASV štata Tennessee ieguldījumam šajos pētījumos (piem., Oak Ridge National Laboratory, Vanderbilt University un University of Tennessee).
Ražošana un izotopi
Tennezīns tiek radīts mākslīgi superšauras fūzijas reakcijās, un iegūstamos daudzumus mēra atomos. Lielākā daļa zināmo izotopu ir ļoti īslaicīgi; eksperimentāli atrastie izotopi (piem., 293Ts un 294Ts) sabrūk mērogā no milisekundēm līdz dažām sekundēm. Tā kā izotopu ražošana ir tehniski sarežģīta un dārga, pieejamie dati par šo elementu ir ierobežoti.
Fizikālās un ķīmiskās īpašības
Īpašības, kas tieši novērotas laboratorijā, ir minimālas, tāpēc daudz kas balstās uz teorētiskām prognozēm:
- Elektroniskā konfigurācija nodrošina vietu 17. grupā un paredz dominējošu halogēnu raksturu, taču relativistiskie efekti var mainīt orbitāļu enerģijas un radīt negaidītas īpašības.
- Ķīmiskā uzvedība: paredzams, ka galvenā oksidācijas pakāpe var būt −1, tomēr var rasties arī pozitīvas oksidācijas pakāpes vai pārejas metāliskākai dabai salīdzinājumā ar vieglākiem halogēniem.
- Fizikālās īpašības: nav tiešu mērījumu par krāsu, blīvumu vai kušanas punktu; cerības ir, ka tās atšķirsies no astatīna un joda galvenokārt relativistisku efektu dēļ.
Drošība un pielietojums
Visi tennezīna izotopi ir ļoti radioaktīvi un tiek sintezēti tikai nelielos atomu skaitos; tāpēc nav praktiskas izmantošanas komerciālos vai rūpnieciskos nolūkos. Pētījumi par šo elementu ir svarīgi primāri pamatzinātnei — kodolfizikai un atomu ķīmijai —, lai labāk izprastu smago elementu īpašības un relativistisko efektu ietekmi.
Kopumā tennezīns paliek slikti pētīts elements ar ierobežotu eksperimentālu informāciju; turpmāki sintezēšanas un ķīmijas eksperimenti var sniegt dziļāku izpratni par tā vietu periodiskajā tabulā un par to, cik ļoti smago elementu uzvedību ietekmē relativitāte.
