Permas apgabals — pārskats: ģeogrāfija, upes un vēsture

Permas apgabals — detalizēts pārskats par ģeogrāfiju, upju tīklu (Kama, Čusovaja), ainavām un vēsturi. Uzzini par kalniem, upēm un reģiona attīstību.

Permas apgabals (oficiāli Permas novads) ir Krievijas federācijas subjekts, kas izveidojās 2005. gada 1. decembrī pēc 2004. gada referenduma par Permas apgabala un Komi‑Permjakas īpašās pašpārvaldes apgabala apvienošanu. Permas pilsēta ir jaunā federālā subjekta administratīvais centrs. Permas apgabals ietilpst Urālu un Eiropas daļas robežreģionā, un tā administratīvā struktūra ietver arī Komi‑Permjakas okrugu kā teritoriālu vienību ar īpašām tiesībām.

Ģeogrāfija un teritorija

Permas apgabals atrodas Austrumeiropas līdzenuma austrumos un Vidējā Urāla kalnu rietumu nogāzē. Reģiona kopējā platība ir aptuveni 160 000 km², teritorija stiepjas garumā no ziemeļiem uz dienvidiem apmēram 645 km (401 jūdze), bet no rietumiem uz austrumiem aptuveni 417,5 km (259,4 jūdze). Ziemeļos dominē plašas mežu un purvu zonas, bet dienvidaustrumos reljefs pakāpeniski pāriet kalnainākā ainavā Urālu nogāzēs.

Reljefs, augstākie punkti un klimatiskās iezīmes

Ainavu pārsvarā veido zemi pauguri, ko klāj taiga meži un lauksaimniecības zemes apgabalos dienvidos. Urālu kalni atrodas apgabala austrumu daļā; teritorijas ziemeļaustrumos atrodas viens no apgabala augstākajiem punktiem — Tulysmsky Kamen (1496 m jeb 4908 pēdas). Klimats ir kontinenta tipa ar aukstām ziemām un mēreni siltām vasarām; klimatiskās atšķirības pastāv starp ziemeļu, mežainajiem reģioniem un dienvidu, vairāk lauksaimniecībai piemērotajām daļām.

Upes un ūdens resursi

Permas apgabala upes pieder Kamas upes baseinā, kas ir Volgas lielākā pieteka. Apgabalā ir vairāk nekā 29 000 upju, un to kopējais garums pārsniedz 90 000 km (56 000 jūdžu). No garākajām upēm tikai divu garums pārsniedz 500 km (310 jūdžu): Kama (1120 km jeb 700 jūdzes) un Čusovaja (592 km jeb 368 jūdzes). Reģionā ir arī daudz ezeru, purvu un ieleju ar svarīgām ūdenskrātuvēm; Kamas baseinā izveidotas ūdenssaimniecības un hydroenerģijas infrastruktūras, kas ietekmē gan vietējo ekonomiku, gan ekosistēmas.

Flora un fauna

Permas apgabala dabas segumu lielā mērā veido taiga — priežu, egļu un bērzu meži. Ziemeļos ir konstatētas plašas purvu un mitrāju zonas, kas ir nozīmīgas ogļu‑un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Tipiski dzīvnieki ir brūnais lācis, vilks, briežveidīgie (piem., alnis), bebri un dažādas putnu sugas, tai skaitā medņu‑un ūdensputni. Meži nodrošina arī nozīmīgu koksnes resursu bāzi.

Vēsture un kultūra

Reģiona teritorija bijusi apdzīvota ilgu laiku; te dzīvojušas gan indoeiropiešu, gan urāliešu tautas, tostarp vietējā Komi‑Permjakas population. No 18. gadsimta teritorija pakāpeniski iekļāvās Krievijas impērijā un vēlāk PSRS administratīvajās struktūrās. 2005. gadā, pēc reģionālas reformas un referenduma, tika izveidots mūsdienu Permas apgabals, apvienojot līdzšinējo Permas apgabalu ar Komi‑Permjakas autonomo apgabalu; šī apvienošanās ietekmēja arī administratīvo pārvaldību, kultūras autonomiju un attīstības politiku.

Iedzīvotāji un ekonomika

Permas apgabalā dzīvo vairums etnisko krievu, taču ir arī ievērojamas minoritātes, tostarp Komi‑Permjaki un citas tautas. Ekonomika balstās uz rūpniecību un resursu izmantošanu: nozīmīga loma ir naftas un dabasgāzes ieguvei, ķīmiskajai rūpniecībai, metālapstrādei, mašīnbūvei, kā arī mežsaimniecībai un kokapstrādei. Lauksaimniecība ir koncentrēta galvenokārt dienvidu reģionos, kur klimats un augsne ir labvēlīgāki. Reģiona galvenais administratīvais, kultūras un ekonomiskais centrs ir Permas pilsēta, kur atrodas teātri, muzeji un augstskolas, piemēram, Permas valsts universitāte.

Sasniedzamība un infrastruktūra

Permas apgabalu šķērso svarīgas tranzīta komunikācijas starp Eiropas Krieviju un Urālu/Ziemeļu reģioniem — dzelzceļi, autoceļi un upju satiksme pa Kamas upi. Reģionā darbojas arī lidostas, kas nodrošina savienojumu ar Maskavu un citiem lielajiem centriem. Infrastruktūras attīstība ir svarīgs faktors reģiona ekonomikas stabilitātei un lauku teritoriju piesaistei.

Permas apgabals ir reģions ar bagātīgām dabas rezervēm, daudzveidīgu reljefu un nozīmīgu lomu Krievijas rūpniecības, enerģētikas un kultūras telpā. Apgabala attīstība turpina būt saistīta ar dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, vides aizsardzību un sociāli‑ekonomisku modernizāciju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Permas novads?

Q: Kad Permas novads radās?

J: Kā Permas novads izveidojās?

J: Kur atrodas Permas novads?

J: Kāds ir Permas apgabala garums no ziemeļiem uz dienvidiem?

J: Kuru divu Permas apgabala upju garums pārsniedz 500 km?

J: Kāds ir augstākais kalns Permas apgabalā un kur tas atrodas?

Meklēt pēc burta