Vijodziņa galaktika (Messier 101, M101 vai NGC 5457) ir spirālveida galaktika Ursa Major, Lielā lāča, zvaigznājā. Tā ir viena no plašāk izpētītajām un fotogēnākajām tuvējām spirālveida galaktikām, jo tai ir skaidri saskatāmas, labi atdalītas spirāles rokas un intensīva zvaigžņu veidošanās daudzos to posmos.
Galaktika atrodas 21 miljona gaismas gadu (sešu megaparseku) attālumā no mums. Pirmo reizi to atklāja Pjērs Mišēns 1781. gada 27. martā. Šarls Mesjē pārbaudīja tās atrašanās vietu un iekļāva to Mesjē katalogā kā vienu no pēdējiem ierakstiem. Tās šķietamais spožums ir aptuveni 7,9 magnitūdas, un redzamais leņķa izmērs debess plaknē ir liels — aptuveni dažas desmitgades (minūtes) leņķa izmērā — tādēļ M101 pat ar nelielu teleskopu vai labu binokli zem tumša debesīm ir vieglāk atrodama nekā daudzas citas galaktikas.
Struktūra un īpašības
M101 parasti klasificē kā zemesrindas spirālveida galaktiku (bieži apzīmēta kā SAB(rs)cd), kurai ir plašas, labi definētas spirāles rokas ar spēcīgu H II reģionu un zvaigžņu dzimšanas aktivitāti. Tā ir gandrīz “plaknā” (face-on) orientācijā pret Zemes novērotāju, kas ļauj skaidri redzēt tās peldošos spirāļu pavedienus un tumšākas putekļu joslas.
Vijodziņā ir daudz masīvu, jaunu zvaigžņu un plašu gāzes mākoņu, kas rada spilgtus starojuma reģionus. Galaktikas diskā novērojama metālitātes (smagāku elementu) gradācija — centrālajās daļās rutīni ir bagātāka metālu saturs nekā ārējos rajonos, kas sniedz ieskatu galaktikas evolūcijas un zvaigžņu veidošanās procesā.
Palīgi, mijiedarbības un novērojumi
M101 nav pilnīgi vientuļa — tai ir vairākas mazākas pavadones (piemēram, NGC 5474, NGC 5477 un NGC 5585), un par galaktikas ūdeņraža (H I) sadalījuma asimetriju tiek uzskatīts, ka atbildīgas ir pagātnes gravitācijas mijiedarbības ar tuvākajiem pavadoņiem. Šīs mijiedarbības var izraisīt spirāļu roku pastiprināšanos un izraisīt salīdzinoši spēcīgu zvaigžņu dzimšanu noteiktos diskā reģionos.
Vijodziņa ir bijusi vēsturiski nozīmīgs objekts supernovu novērošanā — tajā ir reģistrēti vairāki supernovu gadījumi, tostarp labi dokumentētā SN 2011fe, kas bija svarīgs zvaigznes eksplozijas tips Ia novērojumu un attāluma mērījumu pētījumos. Pētījumi M101 sniedz datus par zvaigžņu populācijām, gāzes sastāvu, staru veidošanās ātrumu un galaktisku dinamiku.
Hubble un citi attēli
2006. gadā NASA un EKA publicēja ļoti detalizētu Pinwheel galaktikas attēlu, kas bija lielākais un detalizētākais galaktikas attēls, ko tolaik uzņēma ar Hubble kosmisko teleskopu. Attēlu veidoja 51 atsevišķa ekspozīcija, kā arī dažas papildu fotogrāfijas no zemes. Šī multimodālā mozaīka ļāva astronomiem un plašai publikai izpētīt rokas smalkākās struktūras, staru veidošanās reģionus un putekļu joslas, kas citādi būtu grūti saskatāmas.
Nozīme amatieru un profesionālo novērotāju vidū
M101 ir populārs mērķis gan amatieru astronomiem, gan profesionāļiem. Tā atrašanās Lielā Lāča zvaigznājā un relatīvi liels leņķa izmērs padara to par labu objektu astrofotogrāfijai un vizuāliem novērojumiem. Profesionālie pētījumi izmanto gan redzamā, gan infrasarkanā un radio diapazona novērojumus, lai izprastu gāzes plūsmu, zvaigžņu veidošanos un galaktikas dinamiku.
Vijodziņa galaktika ir svarīgs piemērs, kā tuvas spirālveida sistēmas pētījumi palīdz veidot mūsu izpratni par galaktiku evolūciju, zvaigžņu dzimšanu un interakcijām starp galaktikām. Tā paliek viens no pievilcīgākajiem un bagātākajiem objektiem gan izglītojošiem, gan zinātniskiem novērojumiem.
