Pointillisms
Pointilizms ir glezniecības veids, kurā attēlu veidošanai tiek izmantoti mazi atsevišķi tīras krāsas punkti. Mākslinieks glezno attēlu ar simtiem sīku punktiņu, galvenokārt sarkanu, dzeltenu, zilu un zaļu krāsu un baltu krāsu. Skatītāja acs un prāts sajauc krāsas, veidojot dažādus šo krāsu toņus, kā arī oranžas, violetas, rozā un brūnas krāsas atkarībā no krāsu punktu izkārtojuma.
Šo tehniku 1886. gadā izstrādāja Žoržs Serē (Georges Seurat), kurš sākumā bija impresionistu gleznotājs, un Pols Signaks (Paul Signac). Nozīmīgi mākslinieki bija arī Kamils Pišarro un dažās gleznās arī Vinsents van Gogs. Mākslas kritiķi, kas redzēja viņu darbus, smējās par tiem un apvainojoši sauca tos par pointilismu. Šis nosaukums joprojām tiek lietots, bet vairs netiek uzskatīts par apvainojumu.
Tradicionāli mākslinieki uz paletes sajauc pigmentus (sajauc krāsas). Pointilistu gleznotāji krāsas uz paletes nemaisa vispār - viņi izmanto krāsas tieši no tūbiņas. Tradicionālie gleznotāji un arī impresionisti izmanto daudzus otas triepienu veidus un dažādas krāsu faktūras. Gleznas virsmā var būt plakana krāsa, līnijas, švīkšķi un krāsas plankumi. Pintilistu glezniecībā katra gleznas daļa ir veidota ar sīkiem punktiņiem, un lielākā daļa punktu ir aptuveni vienāda lieluma. Pointilizmu parasti veido ar eļļas krāsām, jo tās ir biezas un, gleznojot uz audekla, nesaplūst cita ar citu.
Detaļa no Seurē darba "La Parade de Cirque" (1889), kurā redzami kontrastējoši krāsu punkti, kas izmantoti pointilizmā.
Pols Signoks, "Sievietes pie krūts" (Femmes au Puits, 1892), detaļa ar krāsām, no kurām sastāv gleznojums.
Poligrāfija un televīzija
Daudzos krāsu printeros un lielajās iespiedmašīnās tiek izmantotas četras krāsas, lai drukātos ar sīkiem ciāna (zilā), magenta (sarkanā), dzeltenā un melnā krāsas punktiem. Televizori un datoru monitori izmanto līdzīgu metodi, lai attēlotu daudzas dažādas krāsas, izmantojot tikai sarkano, zaļo un zilo krāsu.
Mūzika
Pointillisma nosaukums ir dots arī 20. gadsimta mūzikas stilam. Dažādas notis tiek atskaņotas atsevišķi viena no otras, radot skaņu faktūru, kas līdzinās pointilizmam. Šo mūzikas veidu dēvē arī par "pointiliju" vai "klangfarbenmelodiju".
Galerija
· 
Mākslinieka modeļi darbnīcā, Serē (1887)
· 
Siena novākšana, Pišarro (1887)
· 
Pāvestu pils Avinjonā, Sinjaks (1900)
· 
Ciemats Holandē, Paul Baum (1905)
· 
Vinsents van Gogs, "Pašportrets", 1887, pointilistiskā tehnika.
· 
Maksimiliāns Lūss, Rīts, Interjers, 1890, pointilistiskā tehnika.
Saistītās lapas
- Impresionisms
- Postimpresionisti
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pointilizms?
A: Pointilizms ir gleznošanas veids, kurā attēlus veido no nelieliem atsevišķiem tīras krāsas punktiem. Skatītāja acs un prāts sajauc krāsas, veidojot dažādus šo krāsu toņus, kā arī oranžas, violetas, rozā un brūnas krāsas atkarībā no krāsu punktu izkārtojuma.
J: Kas izstrādāja šo tehniku?
A: Šo tehniku 1886. gadā izstrādāja Žoržs Serē un Pols Signaks. Citi nozīmīgi mākslinieki bija Kamils Pišarro un Vinsents van Gogs.
J: Kā mākslas kritiķi reaģēja, pirmo reizi ieraugot pointilistu gleznas?
A: Mākslas kritiķi, kas redzēja viņu darbus, smējās par tiem un apvainojoši sauca tos par pointilismu. Šis nosaukums joprojām tiek lietots, bet vairs netiek uzskatīts par apvainojumu.
J: Kā tradicionālie gleznotāji rada savus mākslas darbus?
A: Tradicionālie gleznotāji sajauc pigmentus (sajauc krāsas) uz paletes, savukārt pointilisti krāsas uz paletes nemaisa vispār - viņi izmanto krāsas tieši no tūbiņas. Tradicionālie gleznotāji mākslas darbu radīšanai izmanto arī daudzus otas triepienu veidus un dažādas krāsu faktūras.
J: Kā parasti izskatās pointilistu gleznas?
A: Pointilistiskā gleznā katra daļa ir veidota ar sīkiem punktiņiem, un lielākā daļa no tiem ir aptuveni vienāda lieluma. Uz virsmas var būt plakana krāsa, līnijas, švīkšķi un krāsas triepieni, bet viss tas ir veidots, izmantojot sīkus punktiņus, nevis otas triepienus vai citas faktūras, kā tas būtu tradicionālajās gleznās vai impresionistu gleznās.
J: Kāda veida krāsas parasti izmanto pointilizmā?
A: Pointilliju parasti veido ar eļļas krāsām, jo tās ir biezas un, gleznojot uz audekla, nesaplūst cita ar citu.
