Priapulidi (priāpuli) — jūras tārpu dzimta ar izstiepjamu snuķi
Priapulidi (priāpuli) — reti jūras tārpi ar izstiepjamu snuķi, kembrija fosilijām un plēsēju lomu; dzīvo dūņās līdz 90 m. Uzzini par 16 sugām, uzvedību un evolūciju.
Priapulida (priapulidi jeb priāpuli) ir jūras tārpu grupa, ko parasti izdala kā atsevišķu filo vai lielāku taksonomisku vienību. To nosaukums saistīts ar to izstiepjamo, dzelkšņveidīgo proboscis (introvertu), kura forma dažām sugām var atgādināt cilvēka dzimumlocekļa formu. Priapulidi parasti dzīvo dūņās un smilšainos nogulumos, no kuriem tie barojas un izrakņā alās — parasti salīdzinoši seklos ūdeņos, tomēr tās sastop arī lielākos dziļumos (līdz apmēram 90 metriem vai vairāk).
Morfoloģija
Priapulidiem raksturīgs ķermeņa dalījums uz:
- introvertu (proboscis) — izvelkams priekšgalā, klāts ar skaloīdiem (skaldēm) vai adatiņām, kas palīdz rakt un sagrābt barību;
- trunku (galvenā, cilindriska ķermeņa daļa) — bieži bez skaidras segmentācijas, pārklāts ar cietu kutikulu, kas tiek mainīta caur ecdysis (mērošanās) procesu;
- anālo vai astes daļu — dažkārt ar papildus izaugumiem vai piestiprināšanās orgāniem.
Priapulidi var būt no dažiem centimetriem gari līdz vairākiem desmitiem centimetru lieliem, atkarībā no sugas. Tie ir Ecdysozoa pārstāvji, tātad regulāri maina kutikulu (mērošanās).
Uzturs un uzvedība
Priapulidi parasti ir plēsēji un barojas ar lēni kustīgiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, ar dažādiem daudzšķautņainajiem tārpiem un citiem bentiskajiem organismiem. Dažas sugas darbojas kā ēsmas slazdi — tās slēpjas alā un ar strauju introverta izvilkšanu sagrābj pārtiku. Daļa sugu arī filtrē vai iekošļā organiskus nogulumus.
Reprodukcija un attīstība
Parasti priapulidi ir atsevišķdzimumu (dioiski) organismi. Dažas sugas izkliedē gametas ūdenī (eksternāla apaugļošana), bet detaļas par dzīves cikliem un larvām daudzām sugām joprojām nav pilnībā izpētītas, jo daļa priapulidu dzīvo lielos dziļumos un ir retāk pētītas. Pētījumi liecina, ka attīstība var ietvert vairākas larvālas stadijas un ka daži veidi izrāda īpašas bioloģiskas adaptācijas dzīvībai nogulumos.
Taksonomija un radinieki
Priapulidu tuvākie mūsdienu radinieki, visticamāk, ir Kinorhyncha un Loricifera; kopā tie veido taksonu Scalidophora. Kopā ar pārējiem Ecdysozoa (piemēram, posmkājaiņiem) šī grupa ilustrē ekdizozoju bioloģisko daudzveidību. Pretēji daudzām citām Ecdysozoa grupām, priapulidi ir salīdzinoši lieli un robusti.
Fosilijas un evolūcija
Priapulidu fosilijas ir zināmas vismaz līdz vidējam kembrijam, un kembrija nogulumos atklātie pārstāvji (piem., no Burgess Shale) liecina, ka priapulidi toreiz bija svarīgi plēsēji. Daži izmiruši priapulidu radinieki, kas saglabājušies fosilijās, atklāj sarežģītāku ķermeņa būvi un dažādas adaptācijas, kas palīdz saprast viņu lomu agrīnajā jūras ekosistēmā.
Sugu skaits un saglabāšana
Pašlaik zināmas tikai aptuveni sešpadsmit dzīvas priapulidu sugas, taču to īstais skaits, iespējams, ir lielāks, jo daudzas dzīvo dziļākos un maz izpētītos ūdeņos. Tās parasti netiek tieši apdraudētas no cilvēka darbības, tomēr vietējas izmaiņas izgāztuvēs, gruntis intensīvā zvejniecībā un piesārņojums var ietekmēt to dzīvotnes un populācijas.
Pētījumu nozīme
Priapulidi ir interesanti gan no taksonomiskiem, gan evolūcijas viedokļiem: to anatomija un fosiliju ieraksts sniedz informāciju par Ecdysozoa agrīno attīstību un kembrija faunas struktūru. Turpmāki pētījumi, īpaši dziļūdens izpēte un ģenētiskā analīze, var palielināt zināšanas par šo reti pētīto grupu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir priapulida?
A: Priapulida ir jūras tārpu dzimta.
J: Kāda ir to nosaukuma nozīme?
A: To nosaukums norāda uz to izstiepjamo dzeloņstieplēvi, kura forma dažām sugām var būt līdzīga cilvēka dzimumlocekļa formai.
J: Kur tie dzīvo?
A: Tās dzīvo dūņās, ko tās ēd, salīdzinoši seklos ūdeņos līdz 90 metriem (300 pēdām).
J: Kādi ir to tuvākie radinieki?
A: Iespējams, ka tuvākie radinieki ir Kinorhyncha un Loricifera, ar kurām tās veido taksonu Scalidophora.
J: Ar ko tās barojas?
A: Tie barojas ar lēni kustīgiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, polihetu tārpiem.
J: Cik ir zināmas dzīvas priapulidu tārpu sugas?
A: Ir zināmas tikai sešpadsmit dzīvas priapulidu tārpu sugas.
J: Kāda ir priapulidu fosiliju nozīme?
A: Priapulidu fosilijas ir zināmas vismaz līdz pat vidējam kembrijam. Tie, iespējams, bija galvenie plēsēji kembrija periodā.
Meklēt