Priāpuli
Priapulida (priapulidi jeb dzimumķermeņi) ir jūras tārpu dzimta. To nosaukums ir saistīts ar to izstiepjamo dzelkšņveidīgo proboscis, kura forma dažām sugām var būt līdzīga cilvēka dzimumlocekļa formai. Tās dzīvo dūņās, ar kurām tās barojas, salīdzinoši seklos ūdeņos līdz 90 metriem (300 pēdām).
To tuvākie radinieki, iespējams, ir Kinorhyncha un Loricifera, ar kurām tās veido taksonu Scalidophora. Bez posmkājaiņiem un samtaino tārpu dzimtas tārpiem priapulidi ir vienīgie Ecdysozoa dzimtas pārstāvji, kas ir salīdzinoši lieli. Tie barojas ar lēni kustīgiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, daudzšķautņainajiem tārpiem.
Priapulidu fosilijas ir zināmas vismaz līdz pat vidējam kembrijam. Tie, iespējams, bija galvenie plēsēji kembrija periodā. Ir zināmas tikai sešpadsmit dzīvas priapulidu tārpu sugas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir priapulida?
A: Priapulida ir jūras tārpu dzimta.
J: Kāda ir to nosaukuma nozīme?
A: To nosaukums norāda uz to izstiepjamo dzeloņstieplēvi, kura forma dažām sugām var būt līdzīga cilvēka dzimumlocekļa formai.
J: Kur tie dzīvo?
A: Tās dzīvo dūņās, ko tās ēd, salīdzinoši seklos ūdeņos līdz 90 metriem (300 pēdām).
J: Kādi ir to tuvākie radinieki?
A: Iespējams, ka tuvākie radinieki ir Kinorhyncha un Loricifera, ar kurām tās veido taksonu Scalidophora.
J: Ar ko tās barojas?
A: Tie barojas ar lēni kustīgiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, polihetu tārpiem.
J: Cik ir zināmas dzīvas priapulidu tārpu sugas?
A: Ir zināmas tikai sešpadsmit dzīvas priapulidu tārpu sugas.
J: Kāda ir priapulidu fosiliju nozīme?
A: Priapulidu fosilijas ir zināmas vismaz līdz pat vidējam kembrijam. Tie, iespējams, bija galvenie plēsēji kembrija periodā.
