Loriciferi
Loricifera ir nesen atklāta jūras dzīvnieku ekdizozoānu dzimta. Šajā filumā ietilpst pirmie zināmie dzīvnieki, kas eksistē pilnīgi anoksiskā vidē (bez skābekļa). Filumu 1983. gadā aprakstīja Reinhards Kristensens (Reinhardt Kristensen).
Tie ir ļoti mazu dzīvnieku dzimta, kas dzīvo nogulsnēs. Šobrīd ir aprakstītas divdesmit divas sugas astoņās ģintīs. Turklāt ir vēl aptuveni 100 sugas, kas ir savāktas, bet vēl nav aprakstītas. To izmērs svārstās no 100 µm līdz aptuveni 1 mm.
To dzīvesvieta ir jūras grants starpas, pie kurām tās piestiprinās. Tās ir viena no nesen atklātajām metazoānu grupām. Tie diezgan stingri piestiprinās pie grants, un tas izskaidro, kāpēc tik ilgi palika neatklāti. Pirmais eksemplārs tika savākts pagājušā gadsimta 70. gados un vēlāk aprakstīts 1983. gadā. Tās sastopamas visos ūdens dziļumos, dažādos nogulumu veidos un visos platuma grādos. Fosilijās tās vēl nav atrastas.
Anatomija
Šiem dzīvniekiem ir aizsargājošs ārējais apvalks, ko sauc par loriku. Aizsargājot lorika, dzīvniekiem ir galva, mute un gremošanas sistēma. Attīstība parasti ir tieša, lai gan dažām sugām ir kāpuri. Pieaugušiem dzīvniekiem ir divi dzimumi. Pastāv daži sarežģīti un elastīgi dzīves cikli ar dažādām partenogēnās vairošanās formām.
Tiek uzskatīts, ka to tuvākie radinieki ir Kinorhyncha un Priapulida, ar kurām tām ir dažas kopīgas pazīmes. Kopā tās veido klīdu Scalidophora.
Anoksiskā vidē
Vidusjūras L'Atalantes baseina grunts nogulumos ir atrastas trīs Loricifera sugas. Šī baseina "virsma" atrodas 3500 metru dziļumā. Tie ir pirmie zināmie daudzšūnu organismi, kas visu mūžu dzīvo vidē bez skābekļa. Tiek uzskatīts, ka tas ir iespējams, jo to pamatā ir organellas, kas atšķirībā no parastajām mitohondrijām neizmanto skābekli enerģijas ciklā. Tās to spēj, jo enerģijas iegūšanai izmanto hidrogenosomas, nevis mitohondrijus.
Jaunizpētītie dzīvnieki savu dzīves ciklu pabeidz pilnīgā gaismas un skābekļa trūkumā, un to izmērs ir mazāks par milimetru. Tie tika savākti no dziļā baseina, kur tie dzīvo gandrīz sāls piesātinātā sālījumā. Šis sālījums sava blīvuma dēļ nesajaucas ar augstāk esošajiem ūdeņiem. Rezultātā sālījumā ir pilnīga anoksija un augsts amonjaka saturs. Turklāt sulfātu reduktoru darbības dēļ tajā ir augsta sulfīdu koncentrācija. Sālījumā šūnu daudzums nav liels. Dominē ekstrēmofili, tostarp dziļūdens hidrotermālo avotu arheju un baktēriju sabiedrības pārstāvji. Atalantē sastopami arī eikarioti, tostarp ciliāti (45 %), dinoflagelāti (21 %) un choanoflagelāti (10 %). p360–381
Neaprakstītas Spinoloricus sugas, kas dzīvo anoksiskā vidē, gaismas mikroskopijas attēls (iekrāsots ar Rose Bengal). Mēroga josla ir 50 μm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Loricifera?
A: Loricifera ir nesen atklāta jūras dzīvnieku dzimta.
J: Kurš aprakstīja Loricifera dzimtas zivju dzimtu?
A: Loricifera aprakstīja Reinhards Kristensens.
J: Ar ko Loricifera ir unikāla?
A: Loricifera ir unikāla ar to, ka tajā ietilpst pirmie zināmie dzīvnieki, kas eksistē pilnīgi anoksiskā vidē.
J: Kur dzīvo Loricifera?
A: Loricifera dzīvo nogulumos, starp jūras grants slāņiem, pie kuriem tie piestiprinās.
J: Cik mazas ir Loricifera?
A: Loricifera izmērs ir no 100 µm līdz aptuveni 1 mm.
J: Kāpēc Loricifera tik ilgi nav atklātas?
A: Loriciferas diezgan stingri piestiprinās pie grants, kas izskaidro, kāpēc tās tik ilgi palika neatklātas.
J: Vai Loricifera ir atrastas fosiliju liecībās?
A: Nē, Loricifera fosilijās vēl nav atrasta.
