Olbaltumvielu locīšana
Olbaltumvielu locīšanās ir process, kurā olbaltumvielas iegūst savu funkcionālo formu jeb "konformāciju". Tas galvenokārt ir pašorganizējošs process. Sākot no nejaušas spirāles, polipeptīdi salokās sev raksturīgajā darba formā. Struktūru kopā satur ūdeņraža saites.
Posmi ir šādi:
- Katrs proteīns pastāv kā nesalocīts polipeptīds vai nejaušs spirāle, kad no mRNS sekvences tiek tulkots lineārā aminoskābju ķēdē. Šim polipeptīdam nav attīstītas trīsdimensiju struktūras (augšējā attēla kreisā puse).
- Aminoskābes mijiedarbojas viena ar otru, veidojot labi definētu trīsdimensiju struktūru - salocītu olbaltumvielu (attēlā pa labi). To sauc par dabisko stāvokli. Iegūto trīsdimensiju struktūru nosaka aminoskābju secība (Anfinsena dogma).
Bez pareizas trīsdimensiju struktūras proteīns nedarbojas. Tomēr dažas olbaltumvielu daļas var nesalocīties: tas ir normāli.
Ja olbaltumvielas nesalokās savā dabiskajā formā, tās ir neaktīvas un parasti ir toksiskas. Tiek uzskatīts, ka vairākas slimības rodas nepareizi saliktu olbaltumvielu dēļ. Daudzas alerģijas izraisa olbaltumvielu salocīšanās, jo imūnsistēma neražo antivielas visām iespējamām olbaltumvielu struktūrām.
Proteīns pirms un pēc locīšanas
Olbaltumvielu locīšana ir trešais olbaltumvielu struktūras attīstības posms.
Šaperonīna struktūra. Šaperonīni palīdz dažu olbaltumvielu locīšanai.
Pavadoņi
Šaperonīni ir lieli proteīni, kas pēc sintēzes palīdz dažu proteīnu locīšanai. Šaperoni kopumā pirmo reizi tika atklāti, palīdzot histoniem un DNS savienoties, veidojot nukleosomas. Nukleosomas ir hromosomu pamatelementi. Tagad ir skaidrs, ka šādi tiek veidoti daudzi šūnu organoīdi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir olbaltumvielu locīšana?
A: Olbaltumvielu locīšanās ir process, kurā polipeptīdu ķēde no nesalocītas lineāras aminoskābju ķēdes pārvēršas tai raksturīgajā trīsdimensiju formā.
J: Kas notur struktūru kopā?
A: Salocīta proteīna struktūru satur kopā ūdeņraža saites.
J: Kādi ir olbaltumvielu locīšanās posmi?
A: Olbaltumvielu locīšanas posmi ietver nesalocītu polipeptīdu vai nejaušu spirāli, kad tā tiek tulkota no mRNS līdz lineārai aminoskābju ķēdei un pēc tam mijiedarbojas savā starpā, lai izveidotu labi definētu trīsdimensiju struktūru, kas pazīstama kā dabiskais stāvoklis.
J: Kas notiek, ja olbaltumvielas nav pareizi salocītas?
A: Ja olbaltumvielas nesalokās savā dabiskajā formā, tās ir neaktīvas un parasti toksiskas. Tas var izraisīt vairākas slimības un alerģijas, ko izraisa nepareizi saliktas olbaltumvielas, kuras imūnsistēma neatpazīst.
J: Kas atrisināja olbaltumvielu locīšanas problēmu 2020. gadā?
A: 2020. gada 30. novembrī olbaltumvielu locīšanas problēmu atrisināja mākslīgā intelekta uzņēmums DeepMind.
J: Kas ir Anfinsena dogma? A: Anfinsena dogma nosaka, ka salocīta proteīna trīsdimensiju struktūru nosaka tā aminoskābju secība.
