Pripjata — pamestā Ukrainas pilsēta pēc Černobiļas avārijas

Pripjata — pamestā Ukrainas pilsēta pēc Černobiļas avārijas (1986). Spoku pilsēta ar saglabātām padomju liecībām, radioaktīvu mantojumu un ekstrēmu tūrisma pieredzi.

Pripjata (ukraiņu: При́п'ять, Pryp'iat') ir pamesta pilsēta Ukrainas ziemeļos. Tā atrodas Kijevas apgabalā, netālu no robežas ar Baltkrieviju. Pilsēta tika izveidota kā dzīvojamā vieta Černobiļas atomelektrostacijas darbiniekiem un viņu ģimenēm: tā tika dibināta 20. gadsimta 70. gados, un ātri attīstījās kā moderns, plānveidīgs padomju pilsētas paraugs. Pirms evakuācijas 1986. gada aprīlī Pripjatā dzīvoja aptuveni 48–49 tūkstoši iedzīvotāju.

Evakuācija pēc avārijas

1986. gada 26. aprīlī Černobiļas AES (reaktors Nr. 4) eksplodēja, izraisot lielu radioaktīvu piesārņojumu. Nākamajā dienā tika izdots evakuācijas rīkojums, un pilsēta tika pamesta — sākotnēji iedzīvotājiem solīja atgriešanos pēc īslaicīgas evakuācijas, taču tā nekad nenotika. Īpaši atmiņā palikušas ainas ar atstātām mājām, skolu piederumiem, rotaļlietām un personīgām mantām, jo daudzi uzskatīja, ka atgriezīsies drīz.

Zona un radioaktīvā piesārņojuma ilgtermiņš

Ap Pripjatu ir noteikta 30 kilometru plata izslēgšanas (atbrīvošanas) zona, kurā ierobežota pastāvīga apmešanās. Vietu turpina ietekmēt radioaktīvā piesārņojuma lokālie "karstie punkti" — daļa materiālu ir samazinājušies ar laiku, bet citi izotopi saglabā bīstamību ilgāku laiku. Zinātnieki uzsver, ka dažu bīstamo radioaktīvajiem elementiem ietekme var saglabāties desmitiem līdz simtiem gadu atkarībā no izotopa; dažiem transurāniem praktiski nepieciešami tūkstoši gadu, lai to bīstamība kļūtu minimāla. Reaktora bloku Nr. 4 aizsedza pagaidu sarkofāgs, vēlāk tas tika pārbūvēts, uzstādot jauno drošības konteinera konstrukciju (New Safe Confinement).

Mūsdienu stāvoklis — muzejs un atgūšanās

Mūsdienās Pripjata funkcionē kā atvērta vēstures un tehnoloģiju "mācību vieta" — praktiski muzejs, kas atspoguļo vēlīno padomju laiku un avārijas sekas. Pilnībā pamestas ēkas, tostarp daudzdzīvokļu mājas, kultūras centri, sporta zāles, peldbaseini un slimnīcas, bieži ir saglabājušas iekšējo aprīkojumu un personiskās lietas. Daudz kas nav pilnībā drošs apmeklēšanai, jo iekšpusē atrodams piesārņots materiāls, bet ārējais izskats un vēl saglabājušās mēbeles ļauj rekonstruēt ikdienas ainu pirms evakuācijas.

Tūrisms un drošības pasākumi

Pilsēta ir pieejama apmeklētājiem ar oficiālu atļauju — ekskursijas notiek ar licencētiem gidiem un stingriem ierobežojumiem. Lai droši pārvietotos pa zonu, ir ieteicams vai pat nepieciešams lietot dozimetra, kas mēra apstarošanu; bez tā apmeklējums var būt riskants, jo dažās vietās radiācijas līmenis var būt paaugstināts. Daudzas ēkas ir atstātas atvērtas, lai samazinātu risku apmeklētājiem, tomēr daži nami ir slēgti vai ierobežoti tieši radioaktivitātes dēļ.

Daba un ilgtspēja

Interesanti, ka, neraugoties uz piesārņojumu, zonā ir novērojama dabas atjaunošanās — meži un zālāji iekaro pilsētas telpas, un dažādas dzīvnieku sugas (piemēram, brieži, vilki, lāči un daudzi putni) ir sākušas izmantot šo teritoriju kā migrācijas un dzīvotņu zonu. Tomēr dažās sugās reģistrēta radioaktivitātes ietekme uz veselību un ģenētiku, tāpēc dabas atjaunošanās sekas tiek rūpīgi pētītas.

Pripjata paliek spēcīgs vēsturisks un izglītojošs piemērs tam, kā tehnoloģiskas kļūmes un cilvēka darbības var atstāt ilgtermiņa sekas uz vidi un sabiedrību. Apsākot apmeklēt vai pētīt šo vietu, svarīgi ievērot noteikumus, izmantot aizsardzības ekipējumu un saņemt informāciju no oficiālajiem avotiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Pripjata?

J: Kad notika Černobiļas avārija?

Jautājums: Cik cilvēku dzīvoja Pripjatā, pirms tā tika pamesta?

Jautājums: Kāpēc Pripjata tika pamesta?

J: Kad Pripjata tika dibināta?

J: Vai Pripjatu ir droši apmeklēt?

J: Cik ilgi Pripjatā saglabāsies radioaktivitāte?

Meklēt pēc burta