Puy de Sancy — Overņas stratovulkāns, Centrālā masīva augstākā virsotne

Puy de Sancy (okcitāņu: Puèi de la Crotz, "Krusta kalns") ir Francijas kalns, augstākais kalns Centrālajā masīvā un augstākais vulkāniskas izcelsmes kalns Francijas metropolē. Tas ir daļa no veca stratovulkāna, kas ir neaktīvs jau aptuveni 250 000 gadu.

Puy de Sancy atrodas Puy-de-Dôme departamentā, Overņas-Ronas-Alpu reģionā. Tā atrodas 1885 m augstumā virs jūras līmeņa, un tas ir augstākais punkts departamentā.



Ģeoloģija un reljefs

Puy de Sancy pieder Monts Dore vulkāniskajam masīvam un ir stratovulkāna drupaču kopums — senas izvirdumu un lavas plūsmu atliekas, kas gadsimtu gaitā ir erodējušas. Reljefu papildina ledāju darbība pēdējā leduslaikmetā, kas izveidojusi ierobežotas aizu un nelielus augstienes ezerus. Kalna augstākā virsotne ir izteikta un kalns labi saskatāms no plašā reģiona.

Bioloģiskā dažādība un klimats

Augstuma joslas nosaka dažādas biotopus: zemākos slāņos dominē jauktie un skuju koku meži, augstāk — virsāji, zilie zālaugi un pļavas ar tipisku Alpu un Centrālā masīva floru. Reģionā sastopami tādi savvaļas dzīvnieki kā zaķi, lapsas, brieži, kā arī dažas putnu sugas un šajā apvidū sastopamie grauzēji. Klimats virsotnē ir kalnains — vasarā vēsāks un mainīgs, ziemā sniegs un sala mēdz saglabāties vairākas nedēļas vai mēnešus.

Hidrografija

Puy de Sancy un apkārtējais Monts Dore masīvs ir nozīmīgs reģiona ūdensapgādes avots: no nogāzēm rodas daudzi avoti un strauti, kas baro plašāku upju un ezeru sistēmu Massif Central teritorijā. Šie ūdeņi ietekmē vietējo hidrografiju un lauksaimniecību.

Tūrisms un piekļuve

Puy de Sancy ir populārs gan vasaras pārgājienu, gan ziemas sporta entuziastu vidū. Apkārt esošie kalnu kūrorti, it īpaši Mont-Dore un Super-Besse, piedāvā slēpošanas iespējas, pacēlājus un aprīkojumus ziemas sezonā, kā arī tūrisma infrastruktūru vasarā. Virsotni var sasniegt ar marķētām pārgājienu takām un vietējiem ceļiem; no virsotnes paveras plašas panorāmas uz Centrālo masīvu un, skaidrās dienās, uz tālākiem kalnu grēdām.

Aizsardzība un kultūrvēsturiska nozīme

Apvidus ir daļa no Parc naturel régional des Volcans d'Auvergne, kas nodrošina dabas resursu aizsardzību, biotopu saglabāšanu un ilgtspējīgu tūrisma attīstību. Puy de Sancy ir arī reģionāls orientieris ar kultūrvēsturisku nozīmi — tā nosaukums, vietējo valodu variācijas un virsotnē esošā krusta simbolika liecina par senām cilvēku saitēm ar šo vietu.

Praktiski padomi apmeklētājiem

  • Laika apstākļi var mainīties strauji — ņemiet līdzi siltu un ūdensnecaurlaidīgu apģērbu.
  • Ja plānojat pārgājienu, izvēlieties marķētas takas un informējieties par grūtības pakāpēm un nepieciešamo ekipējumu.
  • Ziemā pārbaudiet sniega un drošības apstākļus; daļa nogāžu var būt pakļautas slidenumam un lavīnām.
  • Respektējiet dabas aizsardzības noteikumus un neatstājiet atkritumus.

Nosaukums

19. gadsimtā kalnu sauca par Puy de la Croix ("Krusta kalns"), jo tā virsotnē (kalna virsotnē) atradās liels krusts. Šis nosaukums ir saglabājies okcitāņu valodā.



Ģeogrāfija

Puy de Sancy atrodas Monts Dore, vulkānisko kalnu ķēdē Centrālā masīva centrā, apmēram 35 km uz dienvidrietumiem no Klermonas-Ferānas; tas atrodas Overņas vulkānu reģionālā dabas parka (Parc naturel régional des volcans d'Auvergne) teritorijā.

Puy de Sancy krastos iztek vairākas nelielas upītes (strauti). Ielejā uz ziemeļiem no kalna iztek divi strauti, ko sauc par Dore un Dogne; 1370 m augstumā abi strauti savienojas, veidojot Dordognas upi.



Slēpošanas kūrorti

Puy de Sancy nogāzēs ir trīs slēpošanas stacijas (vietas, kur cilvēki dodas slēpot): Pūy Puy'y Sancy ir trīs stacijas: Super-Besse un Mont-Dore (kopā tās sauc par Grand Sancy) un Chastreix-Sancy.




AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3