Qualia definīcija un subjektīvās pieredzes piemēri prāta filozofijā
Qualia ir termins, ko filozofi lieto, lai apzīmētu uztveres vai subjektīvas, apzinātas pieredzes fragmentus. Tas pieder pie jomas, ko sauc par psiholoģijas filozofiju vai prāta filozofiju. Qualia norāda uz to, kā konkrēta pieredze «izjūtas no iekšpuses» — piemēram, kā garšo konkrēts ēdiens vai kā tiek sajūtas krāsas.
Kā piemērus var minēt galvassāpes, vīna garšu vai vakara debesu sarkanuma sajūtu. Tā ir atsevišķa pieredzes daļa, kas atšķiras no domāšanas par propozīcijām vai apziņas domu plūsmas.
Daniels Denets (dz. 1942), amerikāņu filozofs un kognitīvo zinātņu speciālists, apgalvo, ka qualia ir "nepazīstams termins, kas apzīmē kaut ko tādu, kas mums katram no mums nevarētu būt pazīstamāks - to, kā mums šķiet lietas". Viņš ir arī kritiķis idejai, ka qualia būtu neatkaramas, nenosakāmas vienības — daudzi domā, ka termins ir problemātisks un prasa precizēšanu.
Galvenās iezīmes
- Subjektivitāte: qualia ir pirmas personas pieredze — to var tiešā veidā zināt tikai pats pieredzētājs.
- Nefrāzējamība (ineffability): dažreiz pieredzi ir grūti pilnībā pārliecināti izteikt ar vārdiem.
- Intrinsiškums: tie šķiet piederīgi pašai pieredzei, nevis ārējiem aprakstiem vai funkcijām.
- Tiešums (immediacy): qualia ir tieši pieejami introspekcijai — mēs «redzam» vai «jūtam» pieredzi bez starpnieka.
Domājami eksperimenti un iebildumi
- Mary istaba: domāšanas eksperiments, ko ierosināja Frank Jackson — zinātniece Mary zina visu neiroloģisko informāciju par krāsām, bet nekad nav redzējusi krāsu. Kad viņa pirmo reizi ieraudzīs sarkanu, vai viņa iegūs jaunu zināšanu (qualia) vai tikai jaunu fizisku informāciju? Šis arguments tiek izmantots, lai apgalvotu, ka subjektīvā pieredze nav reducējama tikai uz fizioloģiju. (Piezīme: autoris vēlāk mainīja savu skatījumu.)
- Invertais spektrs: domas eksperiments, kurā divu cilvēku gar acīm ir apmainītas krāsu pieredzes — ārēji viņi reaģē vienādi, bet subjektīvi «redz» krāsas savādāk. Tas uzsver grūtības pārnest kvalitatīvo pieredzi uz objektīviem aprakstiem.
- Filosofiskie zombiji: hipotētiskas būtnes, kas uzvedas kā cilvēki, bet kurām nav iekšējas, subjektīvas pieredzes — šis arguments tiek lietots, lai pārbaudītu, vai apziņa ir reducējama uz fiziku.
- Thomas Nagel: slavenākais jautājums — "What is it like to be a bat?" — uzsver, ka ir kāda īpaša subjektīvā perspektīva, ko neaptver vienīgi fiziskie apraksti.
Filozofiskas pozīcijas un debates
- Fizikalisti: cenšas skaidrot qualia kā neirofizioloģisku stāvokļu vai funkcionālu aprakstu izpausmi; daži pieņem, ka atbilstoši zinātnes progresam var izskaidrot subjektīvās sajūtas.
- Dualisti un īpašību dualisti: uzskata, ka subjektīvās īpašības prasa atsevišķu ontoloģisku statusu — kvalitatīvā pieredze nav reducējama uz fizikas aprakstiem.
- Skepti (piem., Dennett): apgalvo, ka daudzi intuitīvie apgalvojumi par qualia ir maldīgi vai neprecīzi definēti; viņi iestājas par rūpīgāku, empīriski pamatotu pieeju apziņas skaidrošanai.
- Eliminatīvie materiālisti: mēdz apgalvot, ka daži tradicionālie psiholoģiskie termini (ieskaitot kvaliatīvos aprakstus) var tikt atmesti, kad attīstās precīzākas zinātnes teorijas.
Empīrija un neirozinātnes
Mūsdienu neirozinātnes pēta korelācijas starp subjektīvajām ziņām un smadzeņu aktivitāti (piem., neironu patlaban aktivācijas modeļi, jūtīgo zonu kairinājumi, fMRI signāli). Tomēr galvenās grūtības saglabājas:
- kā pārvērst pirmas personas ziņojumu par trešas personas objektīviem datiem;
- kā pārliecinoši savienot neirālos stāvokļus ar to kvalitatīvo saturu (izskaidrojošā plaisa — explanatory gap);
- kā testēt domāšanas eksperimentus empīriski (piem., invertais spektrs ir praktiski neizpētāms).
Nozīme un praktiskas sekas
Debate par qualia ietekmē vairākas jomas:
- Apziņas teorijas: skaidrojuma izvēle maina mūsu izpratni par prātu un smadzenēm.
- Etika un empātija: izpratne par subjektīvo pieredzi ir svarīga, piemēram, sāpju novērtēšanā un dzīvnieku tiesībās.
- AI un mākslīgā apziņa: izvirza jautājumu, vai funkcionāla sistēma var patiešām «piedzīvot» qualia vai tikai rīkoties tā, it kā tai būtu pieredze.
Secinājums
Qualia ir centrāls, bet strīdīgs jēdziens prāta filozofijā. Tas norāda uz subjektīvās pieredzes kvalitāti un uzsver plaisu starp iekšējo pieredzi un ārējiem, zinātniskiem aprakstiem. Lai gan daļa filozofu un zinātnieku uzskata, ka kvalitatīvās pieredzes var un tiks izskaidrotas fiziskos terminos, citi uzstāj, ka tās prasa īpašu, ne reducējamu apskatu. Debates turpinās, un tās atspoguļo gan filozofiskas intuīcijas, gan empīriskās pētniecības izaicinājumus.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir qualia nozīme?
A: Qualia ir termins, ko filozofi lieto, lai apzīmētu uztveres vai subjektīvas, apzinātas pieredzes fragmentus.
J: Kurā filozofijas jomā tiek pētītas kvālijas?
A: Qualia tiek pētīta psiholoģijas filozofijas vai prāta filozofijas jomā.
J: Kādi ir daži kvaliju piemēri?
A.: Daži no kvāliju piemēriem ir galvassāpes, vīna garša vai vakarā uztvertais debess sarkanums.
J: Ar ko kvalijas atšķiras no domāšanas par propozīcijām vai apziņas plūsmas domāšanas?
A: Kvalia ir atsevišķa pieredzes daļa, kas atšķiras no domāšanas par propozīcijām vai apziņas plūsmas domāšanas.
J: Kas ir Daniels Denets?
A: Daniels Denets ir amerikāņu filozofs un kognitīvo zinātņu speciālists.
J: Ko Daniels Denets saka par kvāliju?
A.: Daniels Denets saka, ka qualia ir "nepazīstams termins, kas apzīmē kaut ko tādu, kas katram no mums nevarētu būt pazīstamāks: veidu, kā mums šķiet lietas".
J: Kāda pēc Daniela Deneta domām ir kvāliju pazīstamība?
Atbilde: Saskaņā ar Danielu Denetu kvālija ir kaut kas tāds, kas katram no mums nevarētu būt pazīstamāks, jo tas attiecas uz to, kā mums lietas šķiet.
